Life is not the Disney's world. 273

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-26/752439
Visapkārt sitās pazīstamā, drudžainā kņada. Visi kaut kur steidzās, un steiga bija jāizpauž skaļumā. Lielākai skolēnu daļai stundas bija beigušās un viņi steidzās prom no šīs ēkas. Bet es nekur nesteidzos, stāvēju gaiteņa vidū un lūkojos tālumā. Ik pa laikam saņēmu pārmetošus vārdu, reizēm tiku pagrūsta, bet, tas nebija pats svarīgākais šobrīd. Es nespēju Lūkam izstāstīs patiesību, vienkārši nespēju. Šis noslēpums mani smacē jau vairāk kā gadu, bet es nevaru no tā atbrīvoties, man nesanāk. Kad es to vēlējos teikt, pat mazākā skaņa nepārnāca pār manām lūpām, es pielecu kājās un pametu Lūka ģimenes māju. Visi protams bija neizpratnē, bet man vienalga.

Ap maniem gurniem apvijās divas spēcīgas rokas. Strauji pagriezos apkārt un sastapos ar Leo. Viņš uz mani lūkojās ar tādu skatienu, kurš man tagad būs zemapziņā iespiedies mūžīgi. Atkāpos atpakaļ un mana mugura skāra sienu. Viņš pienāca man klāt ar rokām atstutējoties pret sienu. Viņa seja lēnām tuvojās manējai, pagriezu galvu pa kreisi, lai izvairītos no viņa. Tur stāvēja Lūks un Kristina. Novērsos no viņiem, ne ar vienu no viņiem abies es nebiju runājusi pēc tās nakts. Man bija kauns gan no Lūka, gan no Kristinas un visas pārējās ģimenes. Es jau tā tur juties nevajadzīga un nu es biju sacēlusi traci. Viņai ir tiesības zināt visu, kas ir saistīts par mani un Lūku, viņi arī būtu pelnījuši zināt, kas ir mani vecāki, bet es baidos nonākt sabiedrībā, es baidos no popularitātes. Leo augums pazuda, tagam man priekšā stāvēja Lūks. Bailīgi palūkojos uz viņu, es nebiju gatava viņa reakcija, es nebiju gatava vairs nekam. Pēdējās dienās es emocijas paslēpu dziļi sevī, jo man bija apnicis izrādīt tās visiem, man bija apnicis būt vājai.

- Piedod. – klusi noteicu un panesos garām Lūkam.

Es zināju, ka viņš vēlēsies no manis uzzināt, ko no viņa slēpju, bet es vēl nespēju to atklāt. Vēl ne. Paņēmusi telefonu, kontaktos sameklēju Lūku. Sāku rakstīt viņam ziņu.

Lūk, mīļais, Es vēlos tev pastāstīt visu, ko es glabāju, bet es vēl nespēju.Es cerēju, ka esmu gatava, bet kļūdījos. Es jau gadu glabāju šo noslēpumu, nebija neviens, kas mani uzklausītu, tāpēc es visu glabāju sevī un tagad es nezinu kā man tev to pateikt. Dod man nedaudz laika, ja tu to vari. Lūdzu. Ar mīlestību, Sūzana.

Tikusi mājās iegāzos gultā un aizvēru acis. Pēc iespējas ātrāk man ir jāizdomā, kā viņam to pastāstīt, savadāk es baidos viņu pazaudēt. Telefons nopīkstēja, liecinot par jaunu ziņu.

Un kā tu domā, cik ilgs laiks tev ir nepieciešams?! Lūks.

Man laiks bija pavisam maz. Man ir jārīkojas jau tagad, lai nepazaudētu Lūku uz visiem laikiem, lai nepazustu Sūzana un Lūks. Lai nebūtu Sūzanas dzīve un Lūka dzīve, bet mūsu dzīve.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-28/752912