Life is not the Disney's world. 265

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-25/752284
Stāvēju pie Lūka ģimenes nama. Mugurā man ir plāna vasaras kleita, ārā vēl ir agrs pavasaris, tāpēs nedaudz salst. Kad atveras durvis tieku apskauta. Ieelpoju pazīstamo smaržu. Lūks.

Lūks paņem manu mēteli un pakarina to. Novelku apavus, Lūks mani apskauj un mēs ieejam tālāk mājās. Virtuvē notiek rosība. Kristina mani ierauga un bļodu pilnu ar kartupeļiem iegrūž Lūka rokās. Iespurdzos. Kristina mani cieši apkampj. Es jūtu, ka kam pielīp visas viņas sāpēs, pārdzīvojumi, nedienas un neliels prieks. Un jau atakl pašai nezinot, es esmu saņēmusi cita melno enerģiju un otru personu piepildījusi ar gaismu.

Tieku ievesta virtuvē un nosēdināta pie galda. Sasveicinos ar visiem pārējiem mājas iemītniekiem un mēs sākam maltīti.

- Sūzan, ko Tu vakar darīji? – Lūka mammas jautājums mani izsit no sliedēm.

- Mammu?! – Lūks pārsteigts iesaucas.

- Es biju parkā ar Hariju, manu labāko draugu. Viņš vakar bija pēdējo dienu šajā pilsētā. – Ignorējusi Lūka skatienu atbildu. Stefānija izskatījās nokaunējusies un pievērsās ēdienam. Visu atlikušo laiku mēs pavadījām klusējot. Es jutos neveikli, es aizdomājos par to, ka viņi katru vakaru pārrunāja savu ikdienu, bet šodien tam traucēju es. Kad biju paēdusi, paņēmu šķīvi un devos uz virtuvi. Ielikusi šķīvi izlietnē, sāku mazgāt traukus, kas bija sakrājušies izlietnē.

- Tev tas nav jādara. – Virtuvē ienāca Stefānija ar visiem pārējiem šķīviem. Nomazgājusi pēdējo šķīvi, aizvēru krānu un slaukot rokas dvielī pagriezos pret sievieti.

- Man nav grūti. – noliku dvieli uz galda un devos prom no virtuves. Stefānija saķēra manu roku un ievilka savā apskāvienā. Es sāku raudāt. Vecāku mīlestība, tas bija tas, kas man trūka. Un tagad man to sniedza Stefānija.

- Nomazgā seju un ejam ēst saldo. – Viņa mierinoši sacīja. Piegājusi pie izlietnes un plaukstās ielēju auksto ūdeni, tad seju paslēpu tajās. Kad biju sakārtojusies ar Stefāniju atgriezāmies viesistabā. Lūks pievērsās man, viņš zināja, ka esmu raudājusi. Viņš spēj noteikt visu ko esmu darījusi, pirms kāda brīža, viņš mani ir iepzinis pilnībā. Kad saldais bija apēsts un mēs bijām nedaudz parunājuši, Kristina saķēra mani aiz rokas un vilka uz savu istabu. Iegājušas viņas istabā, durvis tika aizslēgtas un Kristinas apmetās man ap kaklu. Meiteni, kas nomāca, es to zināju un tas bija redzams skaidrāk par skaidru dienu.

- Kristin, tev viss labi?

- Nekas, nav labi. Nekas.

Apsēdos uz zemes atstutējoties pret gultu. Es vēlējos palīdzēt viņai, vēlējos, lai Kristina atkal piepildās ar visu gaišo, lai viņa atkal kļūst pat dzīvespriecīgāko cilvēku, bet es nespēju viņai palīdzēt. Man nebija vairāk spēka. No krišanas tālāk bezdibenī mani atturēja Lūks un Harijs. Tagad jau tikai Lūks, jo Harijam pašam neapzinoties, viņš mani grūž tikai dziļāk.

Kristinai vajadzēja atrast kādu kurš viņu glābs, viņa cerēja, ka tas būs Lūks, bet tur viņa kļūdās. Viņai vajag cilvēku, kuru spētu pielaist sev vēl tuvāk, lai viņa spētu atklāt noslēpumu, kuru nezin neviens.

Lūks bija mans glābējs, bet viņš nezināja visu. Es viņam nespēju pateikt visu, jo baidījos. Viņš ir pelnījis zināt, to ko pašlaik no viņa slēpju, bet man ir pārāk grūti pārdabūt tos vārdus pār lūpām. Grūti viņam izstāsīt patiesību.

Durvis atvērās un istabā ienāca Lūks. Piecēlos kājās un sagaidījusi Lūku apsēdos uz gultas. Saņēmu viņa plaukstas savās. Ieskatījos Lūka brīnišķīgajās acīs, es nedrīkstēju viņam turpināt melot, viņam jāzin patiesība. Pār vaigiem noritēja asaras. Lūks vēlējās tās noslaucīt, bet es viņu apturēju.

- Lūk, man Tev ir jāsaka, kas ļoti svarīgs.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-27/752806