Life is not the Disney's world. 2.4.1

Tātad gribu atvainoties par īso daļu. Rakstu no telefona, jo ar datoru ir nelielas problēmas. Tāpēc vēlos pavēstīt, ka no manis kādu brīdi varētu nebūt jaunass daļas, bet ja būs, tad tās būs rakstītas no telefona un īsas.
Atvainojos par to un paldies par sapratni.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-23/755786
Mašīnu lēnām apstādināju pie Lūka ģimenes nama. Izkāpu no mašīnas un piegāju pie durvīm. Lēnām un bailīgi pieliku pirkstu pie zvanu pogas un uzspiedu uz tās. Iekšpusē dzirdēju steidzīgus soļus un tad durvis atvērās.

Kristina mani cieši apskāva, bet uzreiz atbrīvoja mani, kad neatbildēju viņas apskāvienam.

- Kas noticis?!

- Lūks un Harijs.... - es nespēju pabeigt, man sāpēja, pat ļoti.

- Kas? Kas ar viņiem?!

- Viņi ir slimnīcā. - Kristina pārvilka apavus, paķēra jauku un aizķērusi mani aiz rokas metās uz mašīnu.


Nepaspējusi kārtīgi apstāties pie slimnīcas Kristina jau bija izlekusi no mašīnas un jau gabalā.
Izkāpu no mašīnas un sekoju Kriatinas pēdās.
Viņa izmisīgi centās iegūt, kādas slimnīcas darbinieces uzmanību, bet visas bija pārāk aizņemtas.

Saķeru viņu aiz elkoņa un vilku uz nepieciešamo palātu. Kad bijām klāt Kristina pieskrēja klāt Lūkam.

- Sieviņ, nāc piesēdi. - Harijs sacīja.

Kristina uz mani dīvaini paskatījās.

- Kas? Ielaida tikai ģimenes locekļus.

Kristina atkal pievērsās Lūkam. Es piegāju pie Harija un apsēdos viņam līdzās. Viņš saņēma manu plaukstu un cieši to saspieda.
Jutu, ka man tiek veltīti dedzinoši skatieni no Lūka puses, atlaidu viņa roku un noskūpstiju viņu uz pieres, tad devos pie Lūka un atkārtoju darbību.

- Es vēl iegriezīšos.

Pametu palātu un izgāju no slimnīcas, tad devu vaļu kājām, man bija jāatbrīvojas no ssmacējošajām, drausmīgajām un mokošajām domām. Es nezināju ko darīt, man bia bail no tā, kas būs tālāk un es tur neko nevarēju darīt. Man vajadzēja kādu, kurš spētu palīdzēt, lai arī cik grūti man bija to atzīt.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-25/756282