http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-21/755454
Sēdēju lidmašīnā un centos noturēt asaras, kas lauzās uz āru. Es nespēju noticēt, ka Līzeles vairāk nebija, es biju aizbraukusi prom, ne no viena neatvadoties. Mani grauza sirdsapziņa, ka es esmu vainīga, ka pie visa, kas pašlaik notiek vainīga esmu tikai es.
Visu lidojumu centos neraudāt un ceļā uz mājām es centos neraudāt, bet es vairāk to nespēju izturēt. Pie pēdējā pagrieziena, kas veda uz manām mājām es izplūdu asarās, takša šoferis uz mani palūkojās ar skumju skatienu, vienu brīdi pat šķita, ka viņš zin ko es esmu pārdzīvojusi.
Mašīna lēnām apstājās pie manām mājām, samaksāju šoferim vairāk nekā vajadzēja, paņēmu savu mazo koferi un izkāpu no mašīnas. Apstājos pie greznajiem vārtiem, vēl neviens mani nebija pamanījis, tāpēc izmantoju savas atslēgas un iegāju plašajā pagalmā.
Karstās asaras nodevīgi slīdēja pār vaigiem, es centos būt stipra, bet Līzele man bija pārāk tuva, tāpēc es nespēju neraudēt, es nespēju neizrādīt savu vājuma brīdi.
Savilku pirkstus dūrē un trīs reizes pieklauvēju pie durvīm. Aiz durvīm dzirdēju steidzīgus soļus, kas nāca uz durvju pusi, un tad durvis atvērās. Manā priekšā stāvēja Līzele sveika un vesela.
Asaras sāka tecēt straujāk un es apkritu sievietei ap kaklu. Viņas apskāvienā es jutos mājās, drošībā.
Asaras pārstāja tecēt, atbrīvoju Līzeli no sava apskāviena un palūkojos uz vecākiem ar dusmīgu skatienu. Viņi man bija melojuši, lai atvilinātu uz šejieni, viņi izmantoja pašu ļaunāko un necienīgāko rīcību, lai es atbrauktu, lai atgrieztos.
Paķēru savu nelielo čemodānu un panesos vecākiem garām, kad biju sasniegusi savu istabu, durvis tika aizcirstas un aizslēgtas. Noslīdēju uz zemes gar durvīm, paslēpu seju plaukstās un centos nomierināties.
Aiz durvīm vecāki izmisīgi centās sasaukt mani, bet es viņu ignorēju, es nespēju viņiem to piedot vēl nē. Viņi atvilināja mani atpakaļ uz mājām, aizvilināja prom no vietas, kur es jutos brīva, kur spēju paslēpties no realitātes, no tā, kas mani mocīja.
Vecāku balsis aiz durvīm apklusa un viņu soļi attālinājās, tagad aiz durvīm manu vārdu sauca Līzele, viņa lūdza, lai es ielaižu viņu, lai varētu aprunāties, nevis kā vecāki pavēlēja man.
Ātri atvēru durvis, kad Līzele bija ienākusi durvis atkal tika aizslēgtas. Viņa satvēra manu plaukstu un mēs apsēdāmies uz gultas. Es tupēju viņas apskāvienā un viņa mani mierināja kā agrākajos laikos.
- Vai vēl kāds zin, ka es esmu atbraukusi?
- Nē, es par šo izrādi uzzināju īsu mirkli, pirms Tavas ierašanās. Es lūdzu, lai nevienam par Tavu atbraukšanu nestāsta, ja nevēlas vēl vairāk sabojāt Jūsu attiecības.
- Kur vēl vairāk sabojāt?
- Nu, nu, viss būs labi. Kādu laiciņu te padzīvosi un tad dosies atpakaļ.
- Kā Tu zini?
- Tu nebūtu palikusi šeit vairāk kā divas nedēļas, Tev šeit ir smagi atrasties.
Apskāvu Līzeli vēl ciešāk, viņa pazina mani labāk par visiem, pat pat Hariju. Viņa zināja, ko es domāju, ko darīšu, kad un kāpēc. Viņa spēja paredzēt visas manas darbības uz priekšu, tāpēc man nesanāca bieži iekļūt nepatikšanās, Līzele mani glāba un vienmēr spēja mani izglābt no ķibelēm, kuras pati ievārīju.
- Paldies.
- Par ko?
- Par visu, ka biji man līdzās visus šos neskaitāmos gadu, ka glābi mani no...
- Sūzan, es netaisos vēl mirt. Nē, vēl nē. – viņa nopietni sacīja. Tas man izraisīja smieklu lēkmi.
- Tik un tā, paldies.
Līzele piecēlās un devās prom, pirms izgāja no manas istabas pasmaidīja savu jaukāko smaidu. Atsmaidīju atpakaļ un atgāzos gultā, lūkojos griestos un domāju, domāju par to cik patiesībā mana dzīve ir nožēlojama.
Saņēmu sevi rokās un izgāju no savas istabas, es uz vecākiem biju dusmīga, bet arī ilgojos pēc viņiem. Iegājusi virtuvē vecāki uz mani palūkojās ar skumju un atvainošanās pilnu skatienu.
Īsi abus apskāvu un apsēdos pie galda. Pievērsos televizoram un ziņu diktores sacītais mani pārsteidza. Mana sirds apstājās un dakša, kas atradās rokās nokrita uz zemes. Laiks bija apstājies, visi bija apklusuši telpā spēju tikai sadzirdēt, kā dakša atsitas pret zemi un televizora murdoņu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Life-is-not-the-Disneys-world-23/755786
