-Eiva, tev nav jābrauc man līdzi, - Liams atkārto jau kādu simto reizi, kad kravājam ceļa somas.
-Es zinu, ka nav, bet es zinu arī to, ka tu gribi, lai es braucu. Tu nepadomājot nopirki divas lidmašīnas biļetes, un, ja tu neplānoji ņemt līdzi kādu citu, tad es sapratu, ka šīs biļetes ir tev un man.
-Es zinu, bet tev tas nav jādara. Tev nav jākavē darbs un skola manis dēļ. Tu nevari iedomāties, cik daudz man nozīmē tas, ka tu viņu atradi. Tev nekas cits nav jādara, - viņš asi nosaka, tomēr es zinu, ka puisis tā nedomā. Viņš ir tikai satraucies.
-Tev nebija jāglābj mani no Džeisona. Tev nebija mani jāpacieš, kad es tikai klusēju un nevarēju paciest pieskārienus. Tu to vienkārši dari, kad mīli kādu.
-Paldies tev, - puisis aizlauztā balsī nosaka.
-Vienmēr, - es nomurminu tik klusu, ka puisis to nedzird, un sabīstos no pārliecības savā balsī, jo tieši tā es jūtos. Vienmēr, lai kas arī nenotiktu, es esmu gatava Liamam palīdzēt. Ir biedējoši just kaut ko tik milzīgu, taču nav nekā skaistāka.
- Es zinu, ka tas, ko tagad daru, ir neprātīgi, un man nav nekādu izredžu, bet man vajag mēģināt. Man vajag viņu vismaz satikt, saproti? Man vajag pārliecināties, ka viņai viss ir kārtībā. Man vajag viņai visu paskaidrot.
-Es saprotu un tevi atbalstu, lai gan tas ir traki. Tu plāno vienkārši ierasties bērnu namā un paprasīt satikties ar Betāniju?
-Tava māsa to mēģina nokārtot, kad viņai izdosies, viņa dos ziņu. Un tev nav ne jausmas, cik ļoti pateicīgs es esmu tavai māsai. Labi, ka tu mani apturēji nezvanīt tēvam, jo tikmēr, kamēr viņš domā, ka esmu viņam paklausīgs, viņš neliedz man nekādus līdzekļus. Tavai māsai jau pārskaitīju vairākus tūkstošus dolāru, un es nemaz nejūtos slikti, ka tā ir viņa nauda, jo tā ir viņa vaina. Es tēvam arī aizsūtīju e-pastu, kurā teicu, ka dodos brīvdienās uz Eiropu. Tas nav nekas neparasts, jo es ik pa laikam agrāk tā mēdzu darīt. Es rezervēju arī mums istabu viesnīcā. Viss ir nokārtots.
-Tieši tā, varbūt tāpēc, tās dažas stundas līdz lidojumam izmantosi, lai atpūstos.
-Nē, es nevaru. Es nespēju gulēt, kamēr viņa..
-Liam, tu nekādi nevari pasteidzināt laiku. Lūdzu, ja ne sevis, tad manis dēļ mēģini atpūsties. Es tikmēr vēl nokārtošu visu, kas saistīts ar skolu un pabeigšu kravāties.
Kādu brīdi puisis neizlēmīgi skatās uz datoru, tad gultu, pēc tam uz mani. Tad viņš lēnām pienāk man klāt un uzspiež skūpstu man uz pieres.
-Tu nespēj iedomāties, cik ļoti es tevi mīlu, - Liams nomurmina.
-Es spēju. Un, ja tā tiešām ir, tad tu tagad dosies gulēt, - es nelietīgi nosaku. Viņam vajag atpūtu. – Es tevi pamodināšu
Smagi nopūties, Liams dodas uz gultu. Par spīti tam, ka viņš teica, ka nevarēs gulēt, puisis ir aizmidzis pēc piecām minūtēm.
Es izdaru visu, kas nepieciešams, pasūtu taksi, aizsūtu e-pastu uz darbu un skolu. Ir maija vidus un līdz skolas beigām ir palicis tikai mēnesis, tātad ir eksāmenu laiks, bet es par tiem nespēju domāt.
Es aizrakstu īsziņu arī Brendonam. Pēdējā mēneša laikā mēs esam tikušies tik maz reizes, ka tās varētu saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Brendons nezina neko par Džeisonu, tātad nezina arī to, ka viņš atgriezās un nezina, ko es pārdzīvoju. Es vienkārši viņam teicu, ka biju kopā ar Liamu, jo lielāko daļu laika viņš tāpat pavada ar Amēliju. Liams teica, ka Brendons ir briesmīgs draugs, jo neko nepamana, bet es draugu aizstāvēju, jo viņš vienmēr bija man blakus. Turklāt es zinu, ka Brendons pamana, tikai neko man neuzspiež, jo zina, ja es gribēšu, tad pati izstāstīšu. Viņš ir labs draugs.
Grūtāk bija pierunāt Railiju izlikties, ka viss ir pa vecam, bet Liams to izdarīja, un, ja neskaita dažus skatienus, tad meitene nav neko teikusi. Man šķiet, ka pēdējā laikā mēs abi divi esam atsvešinājušies no visiem, es, jo man bija jātiek galā ar sevi, viņš, jo centās saprast, kas ar mani ir noticis, un mēs esam bijuši pārāk aizņemti viens ar otru.
Es nepamanīju to brīdi, kad es sapratu, ka, ja man ir viņš, man nevienu citu nevajag. Es nepamanīju, kad viņš kļuva par manu pasauli.
