Es pabīdu viņa virzienā melnu mapi.
-Kas tas ir? – Liams nesaprot.
-Ieskaties iekšā.
Viņš tik daudz darīja manā labā, ka es sāku justies vainīga, ka es neesmu viņam izdarījusi neko labu. Liams mani izglāba un tāpēc man ir laiks izglābt viņu, dodot puisim to, ko viņš vēlas vairāk par visu pasaulē. Es zinu, ka tas, kas atrodas mapē, mainīs viņa dzīvi, tātad manējo arī, bet es vienkārši nevarēju viņam nepalīdzēt, pat tad, ja man būtu kaut kas jāupurē.
Liams lēnām atver mapi un sāk lasīt. Es redzu, ka viņš nobāl un puisim sāk trīcēt rokas.
Es domāju par to, ko puisis šobrīd lasa un kā tas salauzīs viņam sirdi.
Betānija Džeina Darela
26/11/2004
Bioloģiskā māte – E. Kingstone (mirusi 26/11/2004)
Bioloģiskais tēvs – S. Kingstons
Audžumāte – L. Darela (mirusi 16/09/2015)
Audžutēvs – A. Darels (miris 16/09/2015)
Dzīves vieta – Kanāda, Kvebeka
Mapē ir arī daudz citas informācijas, slimības vēsture, fotogrāfija ar tumšmatainu meiteni, pašreizējā atrašanās vieta, kas ir Kvebekas bērnu nams. Izlasījis informāciju, Liams arī uzzinās, ka tā bija slēgtā adopcija un viņa tēvam nebija ne jausmas, kā viņu sauc, vai kur viņa atrodas. Viņš neko par meiteni nezināja un meloja viņam visu šo laiku. Liams uzzinās arī to, ka viņa tēvs neatstāja nekādu kontaktu informāciju, lai ar viņu varētu sazināties. Puisis atradīs arī informāciju par to, kā gāja bojā abi meitenes audžu vecāki. Meitene tika pamesta likteņa varā.
Es baidos, ka prieku par meitenes atrašanu aizēnos dusmas un sāpes par tēva nodevību. Man bail, ka Liams jutīsies vainīgs, ka nevarēja meiteni pasargāt. Man bail, ka viņš tik ļoti pārdzīvos, ka Betānijai nomira viņas otri vecāki, ka kļūs nepaturams.
Liams paceļ acis no mapes un paskatās uz mani. Viņš viss trīc, un sāk saraustīti un strauji elpot. Man šķiet, ka puisim sākas neliela panikas lēkme. Es piesteidzos viņam klāt un apviju rokas viņam apkārt. Viņš ignorē manu apskāvienu, bet mani arī neatgrūž
-Viss ir labi, mīļais, viss, ir kārtībā. Nomierinies, - es mierīgi atkārtoju atkal un atkal, līdz puiša elpošana sāk normalizēties. Es viņu atlaižu un atkāpjos soli, lai puisi redzētu.
-Bbet kā? Kā tu.. es izmeklējos visur. Man bija privātdetektīvs, es... kā tu viņu atradi? Kad tu viņu atradi? – Liams apber mani ar jautājumiem. Viņa acis ir spožas, un vaigi piesārtuši. Viņš izskatās tā, it kā kuru katru brīdi varētu sabrukt sīkās lauskās. Droši vien Liams jūtas līdzīgi, kā es tad, kad uzzināju, ka Džeisons ir dzīvs. Tikai viņā droši vien plosās daudz vairāk jūtu. Man bija tikai bail, bet viņš no sākuma bija priecīgs, tad dusmīgs, bēdīgs, apjucis un satraucies.
-Es sākšu visu no sākuma. Kādu nedēļu pēc tam, kad Džeisonu ielika cietumā, es sapratu, ka man vajag ar kaut ko aizpildīt domas, citādi es sajukšu prātā. Tu izglābi mani, no Džeisona ne tikai fiziskā nozīmē, bet arī citā. Tas viss, ko tu man teici slimnīcā.. man bija tik ļoti grūti tam noticēt, jo es neuzticos cilvēkiem un es domāju, ka es neesmu pelnījusi tevi.
Tu mainīji manu pasauli, un tas, ka manis dēļ biji gatavs darīt visu, lika man saprast to, cik savtīga es esmu. Tu man devi visu, un es tev nebiju devusi neko. Es sapratu, ka es gribu tev dot to vienu lietu, kas tevi atbrīvotu no tava tēva, un dos tev sirdsmieru, pat tad, ja tas mainīs pilnīgi visu. Es par to iedomājos jau tad, kad tu man izstāstīji par savu māsu, bet es nebiju pietiekami drosmīga un nesavtīga, lai darītu visu tevis dēļ.
Tu jau zini, ka visa mana ģimene domā, ka es sadegu ugunsgrēkā un es vēlējos, lai tā paliktu visu dzīvi, bet tā nav gluži patiesība. Mana četrus gadus vecākā māsa Enija vienmēr zināja, ka es nesadegu, jo tieši viņai es lūdzu palīdzību un nedaudz līdzekļu, lai aizbēgtu. Viņa man bija parādā, jo es glabāju viņas noslēpumu, kuru nejauši uzzināju. Kad man bija divpadsmit gadi, es uzzināju, ka viņa bija stāvoklī un palīdzēju to māsai noslēpt, jo, ja mana mamma būtu to uzzinājusi, būtu likusi Enijai taisīt abortu. Viņa aizgāja no mājām, un māsai piedzima dēliņš. Mēs nekontaktējāmies ikdienā, jo tas būtu pārāk bīstami, turklāt mums nebija tik mīļas attiecības.
-Eiva, piedod, ka tevi pārtraucu, bet kāds tam ir sakars ar manu māsu? – Liams man nepacietīgi jautā.
