http://spoki.tvnet.lv/literatura/Julija-2/719717
Priekšnieks bija nedaudz pārcenties ar vakara scenāriju. Mēs visi tikām sagaidīti uz sarkanā paklāja. Viņš bija uzaicinājis aptuveni desmit fotogrāfus, kas ķēra mirkļus no visām pusēm. Es noteikti lielākajā daļā no bildēm izskatīšos briesmīgi, jo nebiju pieradusi pie zibspuldzēm tādā daudzumā. Tās mani burtiski žilbināja un apstulbināja. Kā gan slavenības varēja noturēt acis vaļā un vēl smaidīt, kad viņus fotografēja simtiem fotogrāfu!
Pie ieejas stāvēja kaut kāds sagaidītājs. Viņš katram pajautāja, kā viņu sauc un tad pagriežoties pret zāli, skaļi mikrofonā paziņoja, kas ieradies. Lai cik nemanāmi es arī būtu saģērbusies, tāpat visi, kas vēlētos, pamanītu manu ierašanos, pateicoties šim skaļajam sagaidītājam.
- Cik apkaunojoši, - nokarot galvu, čukstēju draudzenei.
- Tas ir satriecoši! - viņai bija cits viedoklis. Džeida man blakus kāja stalti izslējusies un smaidīja kā Holivudas aktrise. Es arī centos izturēties vienaldzīgi, tomēr tas nebija vienkārši.
Kristera skatiens bija viens no pirmajiem, ko sajutu. Viņš stāvēja gandrīz zāles centrā un noteikti bija uzmanības centrā. Es ilgi nespēju saprast, ko tāds puisis ir atradis tādā meitenē kā es, tomēr viņš taču izvēlējās mani. Toreiz viņš no visām, izvēlējās tieši mani un vairāk nekā divus gadus mēs bijām kopā. Gandrīz gadu mēs dzīvojām vienā dzīvoklī. Pareizāk sakot, es ievācos pie viņa. Varbūt tā arī bija mana kļūda. Nebūtu mēs tik ātri sākuši dzīvot kopā, iespējams daudz ilgāk iztiktu bez šiem sānsoļiem.
Viņš šovakar izskatījās satriecoši. Melns uzvalks, balts krekls, tumši zila kaklasaite. Viņš vienmēr ir mācējis ģērbties, izceļot savā augumā visu, kas ir izceļams. Es nebrīnījos kāpēc tik daudzas tika savaldzinātas ar viņa skatienu vien. Arī es šobrīd jutos nedaudz apburta.
Un viņa smaids. Tas kā parasti bija žilbinošs un apburošs. Es gandrīz aizmirsu par visu, ko viņš man bija nodarījis un biju gatava grimt viņa apskāvienos. Īstajā brīdī sajutu Džeidas pirkstus, kas ieknieba man sānā.
- Nemaz nedomā, - viņa lieliski saprata manas domas, - Tu apsolīji, - viņa atgādināja.
- Kā lai pretojos viņam? - jautāju tieši.
- Kas tu neredzi, kas stāv viņam blakus? - Džeida man lika saskatīt realitāti.
Tikai tagad pamanīju, ka blakus Kristeram stāvēja kāda jauna sieviete. Viņai mugurā bija gara tumši zila kleita, kas bija pieskaņota viņa kaklasaitei. Viņi viennozīmīgi bija ieradušies kopā. Par to es vairs nešaubījos. Kā gan sākumā es varēju pamanīt tikai Kristeru? Man taču uzreiz vajadzēja redzēt, ka viņš nav viens.
Jaunā sieviete bija ļoti skaista. Viņa pret mani stāvēja ar muguru. Kleitas aizmugure bija atkailināta. Viņas brūni iedegusī mugura bija redzama visiem. Kristera roka lēnām slīdēja pāri tās izliekumiem. Viņš ar acīm nopētīja mani, bet ar rokām glāstīja viņu.
- Kretīns, - caur zobiem izgrūdu.
- Un viņš tā darīja arī tad, kad tu biji tās meitenes vietā, - Džeida apgalvoja, - Viņš vienkārši ir tāds vīrietis, - draudzene nelikās pārsteigta, kad redz ko tādu.
- Es to nemanīju, - atzinos.
- Es zinu, - arī tas Džeidu nepārsteidza, - Ja esi iemīlējies, tad daudz ko nespēj saskatīt, - viņa zināja, ko runā.
- Es šobrīd tik ļoti vēlētos līdzināties tev, - atklāti teicu. Džeida vasarā pārtrauca četru gadu ilgstošas attiecības, jo viņas bijušais tikai vienu reizi nogāja pa kreisi. Viņš joprojām nāk ciemos pie Džeidas un cer uz viņas piedošanu, tomēr draudzene ir nepiekāpīga, pat ietiepīga. Es zinu, ka viņa viņu tiešām mīl, tikai Džeida netic, ka Sebastians vēlreiz nepiekrāps. Viņa pat ir pārliecināta, ka tas tiešām notiks, tāpēc nepiedod. Draudzenei ir bijuši vairāki vienas nakts sakari kopš šķiršanās ar Sebastianu, bet viņa sev vairs neļauj nevienam pieķerties. Viņa ir uzcēlusi ap sevi pārāk lielu sienu, un tikai Sebastians varētu viņu nojaukt, ja vien Džeida beidzot to ļautu. Es tiešām ceru, ka kaut kad tuvākajā laikā, draudzene beidzot atzīsies pati sev un paņems atpakaļ Sebastianu.
Man ļoti patika viņas puisis. Viņš bija jauks un gādīgs. Viņš vienmēr lutināja Džeidu. Es ar Sebastianu esmu runājusi par to liktenīgo nakti, kad viņš pārgulēja ar citu. Viņš nesaprot kāpēc tas noticis. Viņš apgalvo, ka juties kā apburts, tomēr rītam austot esot sapratis, ko izdarīja un tad jau bijis par vēlu. Tā sieviete visiem paziņoja par to, kas noticis un vētru, kas sekoja, vairs neviens nespēja apturēt.
- Tu vari līdzināties man, - Džeida bija pārliecināta, - Visas sievietes to var, - viņa piebilda.
- Varbūt tev taisnība, - uz brīdi vairs nejutos tik droša, ka tiešām vēlos līdzināties draudzenei. Man vajadzētu tikai nedaudz viņas apņēmību, bet es noteikti nevēlējos zaudēt ticību visiem vīriešiem tikai tāpēc, ka manējais izrādījās tāds cūka.
- Man ir taisnība, - draudzene apgalvoja un mēs devāmies tālāk zālē. Mūsu pienākums bija sākumā apsveicināties ar vakara organizētāju, mūsu priekšnieku.
- Labvakar dāmas, - viņš savā smalkajā angļu mēlē mūs sveicināja. Man ļoti patika kā viņš izrunā katru vārdu, lai gan sākumā bija grūti pierast pie viņa vārdu locījumiem. Viņa angļu valoda ļoti atšķīrās no tās, ko mācījos Latvijas skolās.
- Labvakar, - abas reizē atbildējām sveicienam.
- Kā jums patīk šis vakars? - šefs kā parasti bija šarmants un galants.
- Tas ir jauks, - pieklājīgi teicu, nevēloties aizvainot viņu pasakot, savas patiesās domas, jo man tas tiešām likās nedaudz pārspīlēti smalks.
- Tas ir lielisks! - Džeida neslēpa savu sajūsmu.
- Man prieks, ka jums patīk, - viņš nedaudz iesmejoties atteica. Priekšnieku glaimoja draudzenes reakcija, to varēja lasīt viņa sejas izteiksmē, - Šampanieti? - viņš piedāvāja.
- Labprāt, - draudzene pirmā atteica un es piekrītoši pamāju.
Viņš pacēla tikai nedaudz roku uz augšu un mums strauji tuvojās viesmīlis ar dzērienu paplāti. Uz paplātes bija plaša dzērienu izvēle. Varēja dzert gan vīnu, gan šampanieti. Tur bija arī stiprāki dzērieni un pat alus. Lai gan pasākums bija smalks, šefs neaizmirsa tos, kuriem garšo vietējais alus. Viņš tiešām rūpējās par saviem darbiniekiem un to es augsti vērtēju viņā.
- Jums jāapsola man vismaz viena deja šī vakara laikā, - pirms priekšnieks devās sasveicināties ar pārējiem viesiem, viņš vēl piepilda.
- Protams, - es tāpat lieliski apzinājos, ka to viņš saka visām savām darbiniecēm, lai gan vakara laikā paspēs padejot tikai ar dažām no mums.
- Turēšu pie vārda, - viņš laikam saklausīja manā balsī neticību, jo veltīja man ilgāku skatienu nekā parasti, liekot man nedaudz samulst.
- Varēji jau nedaudz pieklājīgāk izturēties pret Smitu, - Džeida čukstēja.
- Ko es tādu izdarīju? - nevainīgi jautāju.
- Viņš taču vēl tikai iejūtas priekšnieka lomā, - draudzene atgādināja, - Bet tavs tonis parādīja, ka nemaz netici viņam, - Džeida atklāti teica, apstiprinot to, ko nodomāju, tomēr cerēju, ka skaļi izklausījos pieklājīgāk.
- Tikai Tomass senjors nemaz neļauj viņam patiesi iejusties šajā lomā, - piebildu.
Jau ilgāku laiku mums ir neliels bardaks ofisā. Pirms trīs mēnešiem Tomass Smits senjors nolēma doties pāragrā pensijā, atstājot vadības grožus sava dēla Tomasa Smita juniora rokās. Es tiešām neiebilstu, ka mans priekšnieks ir tikai kādus trīs gadus vecāks par mani, tomēr ir daudzi padotie, kuriem tas nepatīk, tāpēc darbā valda diezgan pamatīga spriedze. Ir darbinieki, kas cenšas iedraudzēties ar jauno šefu, pielienot viņam pat pārāk glumi, un ir tādi, kad nebeidz aprunāt un nolikt visu, ko Smits jaunākais ir ieviesis, lai gan manuprāt, viņam padodas tas, ko viņš dara. Ja tā nebūtu, tad senjors neuzticētu dēlam savu rūpju bērnu, manu darba vietu.
- Tas tikai līdz brīdim, kad visi sapratīs, ka juniors ir uz palikšanu, - Džeida pārliecinoši teica.
- Varbūt arī, - domīgi piebildu.
- Labvakar, - Kristera balss lika man nodrebēt. Es pat nemanīju, ka viņš mums tuvojas.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Julija-4/719965
