http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-7/756320
Nu, nav labi! Es, cik vien klusi un ātri varēdama, aiztipināju uz savu istabu un paņēmu algebras grāmatu.
Kad Leo bijs uzkāpis augšā, es atrados savā gultā ar grāmatu klēpī un kladi.
- Vari netēlot. Es zinu, ka tu visu dzirdēji.- Leo uz manis paskatījās.
- Diemžēl ne pietiekami.- es noliku kladi uz grīdas un ieurbu skatienu grāmatā, kas joprojām bija man klēpī.
- Ko tad tu tādu nedzirdēji? - viņš iesmējās.
- Tā vārdu, ar ko es vakar kāvos.- atbildēju tikai tāpēc, ka ļoti gribēju zināt atbildi.
- Ar Sebastianu.- brālis rāmā balsī pavēstīja, ka esmu kāvusies ar viņa draugu.
- Tu joko?- es sāku smieties.
Sebastians bija vienādā vecumā ar manu brāli, un viņa muskuļi ir diezgan iespaidīgi. Man paveicās, ka tiku sveikā cauri ar zilumiem uz kakla un uzdauzītu aci.
- Nē, nejokoju. Visiem bija pārsteigums, kad tu ar Sebastianu sākāt kauties. Tu viņam laikam vēl draudēji.- likās, ka viņš to saka ar lepnumu.
Es pirmo reizi visas sarunas laikā pacēlu galvu. Kad mūsu skatieni sastapās, es sapratu, ka viņš nejoko.
- Bet tā nebija tava vaina. Tu pazīsti Sebastanu. Viņš vienmēr iekulsies kādās nepatikšanās.- Leo centās mani mierināt.
- Kas vēl notika tajā ballītē?- es kļuvu mazliet ziņkārīga, lai gan necerēju ka viņš man to atklās.
- Gan pati uzzināsi.- viņš pasmaidīja un aizgāja.
Man pa galvu sāka jaukties dažnedažādas domas un notikumi, kas ar mani atgadījušies pēdējā laikā. Es sapratu, ka visus šos notikumus kaut kas vieno. Bet kas?
Es atslīgu savā gultā un aizvēru acis. Es negribēju vairs domāt. Es gribēju atslēgties no realitātes.
Kad es jau gandrīz biju aizmigusi, blakus istabā kāds sāka skaļi un uzstājīgi bļaut uz kādu. Es momentā atvēru acis un atgriezos realitātē, no kuras es tik izmisīgi bēgu. Kad biju izraususies no gultas, es taisnā ceļā devos uz brāļa istabu, jo no tās nāca šī tik neciešamā skaņa.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-9/759182
