local-stats-pixel fb-conv-api

Izredzētā 90

125 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-8/758220

Kad pavēru viņa istabas durvis, ieraudzīju Leo, staigājam pa istabu un kliedzot uz kādu pa telefonu. Es sākumā drusku sadusmojos, jo pats bija ieteicis man iet un atpūsties, bet tagad bļaustās.

Biju kļuvusi tik dusmīga, ka aizcirtu durvis no visa spēka. Uz brīdi saruna aprāvās, bet tad atkal turpinājās vēl sparīgāk nekā iepriekš.

Es pikta nostampāju lejā pa trepēm un devos uz ārdurvīm. Izgājusi no mājas, es savā priekšā ieraudzīju 3 sava bara puišus.

Diemžēl visi apklusa un pievērsās man. Man par nožēlu, tajā bariņā bija arī Sebastians. Viņš pacēla galvu, un mūsu skatieni sastapās.

Man aizrāvās elpa, ieraugot viņa izskatu. Tajā brīdī es ļoti vēlējos kaut mans brālis būtu jokojis, un es neesmu visu to brūču un zilumu radītāja. Lai gan pastāvēja vēl niecīga iespēja, ka pavidam viņš ir vēl ar kādu izkāvies. Bet es pati tam neticēju un momentāli novērsos.

Tad sapratu, ka tā nebija laba doma, es devu labu un pat pamatotu materiālu kārtējai zobgalībai no Alana puses.

- Bail skatīties, ko nodarīji, vai ne.- Alans pats pasmējās par savu joku.

- Liec viņu mierā!- Ambrijs uzbļāva savam vecākajam brālim.
- Droši aizstāvi savu līgaviņu.- Alana smaids kļuva vēl platāks.

-Ei!- es dusmīgi paskatījos uz Alanu.

- Alan, Ambrijam ir taisnība. Tā nebija viņas vaina. Liec Vivianu vienreiz mierā!- Sebastians pēkšņi ierunājās, un mums visiem par pārsteigumu aizstāvēja mani.

Visi momentāli apklusām un paskatījāmies uz Sebastianu.

- Ko tu teici?- Alans neizpratnē vaicāja.

-Tu dzirdēji, ko es teicu!- Sebastians paaugstināja balsi.

Alans savilka drūmu sejas izteiksmi un aizgāja. Nepagāja ne pusminūte, un arī Ambrijs aizlavījās.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izredzeta-10/759466

125 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000