Ielas galā [26]4

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-25/676642">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-25/676642

26

Stāstāmā nebija daudz, pastāstīju kā satikos ar Elīnu, par darbu, atkalredzēšanos ar Artūru, iepazīšanos ar Tomasu un kārtīgāko iepazīšanos ar Lūkasu, izlaižot visas nepatīkamās lietas, kas notikušas manā dzīvē pēdējo gadu laikā, bet, manuprāt, Lūkass pamanīja, ka es domāju par to, ko saku, lai nepateiktu notikumus, kurus es nevēlos stāstīt nevienam. Viņa skatiens bija jūtams visu vakaru. Tas sekoja visur, kur es gāju, ar ko es runāju, pat pie galda es nejutos pietiekami komfortabli, jūtot, ka viņš mani vēro un brīžos, kad es pagriežos, lai paskatītos uz viņu viņš jau ir iesaistījīs sarunās ar tēvu, brāli vai spēlējas ar Tomasu, kurš jau bija pusaizmidzis uz Lūkasa pleca.

- Izskatās, ka vienam varonim jāiet uz gultu. – Monika klusi teica, pieejot pie Lūkasa un, paņemot Tomasu no viņa, devās uz augšstāvu, lai noliktu Tomasu gulēt. Pēc minūtēm piecām viņa jau bija atpakaļ un pievienojās manai un Elīnas sarunai. Monika ar sava dēla jauno draudzeni sapratās lieliski, kas iepriecināja gan mani, gan Artūru, gan pašu Elīnu. Arī Miks viņu ātri pieņēma, un vienu brīdi viņš un Monika stāstīja mums visiem stāstus par Artūra bērnību, kas bija domāti Elīnai, jo mēs, pārējie, jau šos stāstus esam dzirdējuši vairākkārt, dažus no tiem es pat esmu personīgi pieredzējusi. Tas lika Artūram nosarkt kā bietei, pie tam ļoti bieži šajā vakarā. Puišu vecāki stāstīja gan par Artūru, gan ik pa laikam piemetinot dažus piedzīvojumus no Lūkasa bērnības, radot arī viņa sejā sārtumu, bet ne tik bieži kā Artūram.

Laiks paskrēja ātri un ap vieniem Monika un Miks devās pie miera, atstājot jaunos savā nodabā.

- Kā tev patīk mani vecāki? – Artūrs jautāja Elīnai, kad bija pārliecinājies, ka vecāki ir iegājuši savā istabā.

- Viņi ir ļoti jauki cilvēki. Man viņi ļoti iepatikās. – Elīna smaidīja Artūram pretī, liekot man un Lūkasam sajusties nevietā. Viņš piepildīja manu vīna glāzi, iztukšojot pudeli.

- Izskatījās, ka arī tu viņiem patiki. – piebildu, jo, manuprāt, Elīnai vēl joprojām ir neliels satraukums, vai pirmā tikšanās ar sava puiša vecākiem ir izdevusies.

- Man jau liekas, ka viņiem tu esi mīļāka, pat nekā mēs ar Artūru abi kopā. – Lūkass mani pārsteidza nesagatovu, bet es zināju, ka tur slēpjas kaut vai maza daļiņa patiesības.

- Man viņi arī ir ļoti mīļi, bet tie ir jūsu vecāki. – atbildēju. – Es jau neesmu vainīga, ka neesat tik mīļi kā es. – piebildu un devos pēc nākamās vīna pudeles.

- Par šo tu norausies. – Lūkass atbildēja un nepaspējot noreaģēt, es jau atrados uz viņa pleca un viņš uzšāva man pa dibenu. Tipisks vīrietis – nekad nepieļaus, ka sieviete kaut vai nedaudz iedragā viņa pašlepnumu.

- Lūkass, lūdzu, laid mani zemē. – klusi brīdināju, neizraisot parāk lielu troksni, jo kā nekā augšā gulēja cilvēki, kuri visticamāk negrib pamosties no manas bļaustīšanās.

- Nē. – viņš smejoties atbildēja, tapēc sāku spirināties un sist viņam, bet viņš vai nu neko nejuta vai arī izlikās un aizgāja uz virtuvi. Paņēmot jaunu vīna pudeli, viņs to ielika groziņā, kas stāvēja blakus, ielika tajā arī korķviļķi, pēc tam no galda paņēma glāzes, arī tās ielika grozā.

- Mēs aiziesim papļāpāt. – Lūkass paskaidroja Elīnai un Artūram, un iznesa mani pa durvīm.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-27/677271">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ielas-gala-27/677271