-Daudz laimes dzimšanas dienā! Kas to būtu domājis, ka tev tik ātri paliks 24 gadi! -Robs iegāzās pa kabineta durvīm ar milzīgu rožu klēpi. Redzot puķes, divdomīgi uz viņu palūkojos, -Kaut kur esmu lasījis, ka priekšniecībai ir jādāvina rozes. Labs mājiens draudzīgām attiecībām.
Abi izplūdām smieklos, -Paldies tev. Arī par puķēm...- pasniedzos pēc ziediem un veltīju draugam platu smaidu. Manā dzīvoklī sen nav bijuši ziedi. Varbūt tāpēc, ka dzīvoju viens trīsistabu dzīvoklī un man tas tīri labi patika. -Godīgi sakot, biju nolēmis šo dienu pavadīt gluži tāpat, kā visas pārējās.
-Nesanāks, Deiv. -pēkšņi durvīs parādījās Keita ar palielu dāvanu rokās. -Apsveicu tevi! -viņas apsveikums mani burtiski pārsteidza. Taču pozitīvi uztvēru šo žestu.
Meitene veltīja sirsnīgu buču uz vaiga un iegrūda rokās glīti iesaiņotu kvadrātveida dāvanu. PIrms jautāju par tās saturu, veikli atplēsu papīru un savā priekšā ieraudzīju pasakainu fotogrāfiju. Bija attēlota Rīgas panorāma krēslainā stundā. Ielas izgaismoja vājas laternas un uz ūdens vizēja saulrieta atspulgs.
-Aizver taču to muti, citādi vārna ielidos. -Robs iezviedzās. Biju tik ļoti pārsteigts, ka ļāvu vaļu emocijām,
-Tu pati to fotogrāfēji?
Keita neslēpa lepnumu, -Jā, pirms daudziem gadiem, bet šo foto glabāju savos arhīvos un nekur nepublicēju. Tāpēc var uzskatīt, ka esi pirmais, kurš šo fotogrāfiju redz.
Meiteni uzlūkoju ar smaidu sejā un ierāmēto bildi glīti noliku uz krēsla līdzās sienai, -Vēl izdomāšu, kur to piekārt. Liels tev paldies.
-Keita, saki godīgi, piebrauciens priekšniecībai? -Robs zobojās.
-Aizveries. -pārtraucu iesākto diskusiju un pievērsos abiem, -Aicinu jūs šovakar pēc darba iedzert. Biju it kā nolēmis šo dzimšanas dienu izsvītrot, gluži kā pēdējās divas, bet jums izdevās manu plānu izjaukt. Tāpēc atteikumu par vakaru nepieņemu.
-Tāda nebūs. -Robs ar platu smaidu atzina un pasita man pa plecu, -Bet tagad jāiet strādāt, lai vakars ātrāk pienāktu.
Dienas laikā vairs nesekoja neviens publisks apsveikums, tikai ik pa brīdim vibrēja telefons, ziņojot par jauniem apsveikumiem sociālajos tīklos. Varēju mierīgi strādāt. Diena tiešām pagāja zibenīgi ātri. Un pēc kafejnīcas slēgšanas, visi trīs pozitīvā noskaņojumā atstājām telpas.
Ieejot bārā, nekavējoties ar acu skatienu sasveicinājos ar bārmeni. Šovakar strādāja Gita un bij visai priecīga, kad ieraudzīja mani. -Apsveicu, gaviļniek. -viņa nodūdoja, līdz ko piegāju pie bāra, lai pasūtītu visiem dzērienus. Tikmēr Robs un Keita ērti iekārtojās uz dīvāna, kas atradās līdzās lielam logam. Tā bija viena no manām iecienītākajām vietām, jo caur logu varēja vērot cilvēkus un tipisku pilsētas ainavu.
Ko gan vairāk varēja vēlēties par divu labāko draugu sabiedrību! Vakaram ejot, visi laiski sēdējām, runājām par brīvām tēmām un baudījām lielisku vīnu ar uzkodām. Taču pēkšņi Keita saņēma īsziņu, pēc kuras izlasīšanas, viņa šķita satraukta.
-Vai kaut kas noticis? -interesējos.
Viņa man veltīja tikai tramīgu skatienu un piekrītoši māja ar galvu. Abi ar Robu saskatījāmies un mums bija skaidrs, ka viņa melo. Taču uzbāzties viņai arī negribēju, tāpēc turpināju tukšot glāzi un uzmanīgi meiteni vērot. Pielūkoju, lai šis vakars viņai nebūtu izbojāts.
Pēc brīža pa durvīm ievēlās kāds agresīvi noskaņots vīrietis un instinktīvi pārlūkoja telpu. Izskatījās, ka kādu meklēja. Ieraudzījis Keitu, viņš nekavējoties soļoja pie mums. Abi ar Robu sastingām un gaidījām, kas notiks.
-Ko tu atļaujies, sīkā padauza? -viņš nekautrējās visu priekšā nozākāt Keitu, kura sarāvusies sēdēja dīvānā un pat nepacēla skatienu, -Domā, ka neuzzināšu, ka man aiz muguras gulēji ar Rihardu? Viņš man šodien visu pastāstīja.
-Un tu tagad mani atkal sitīsi, ja? Tāpēc jau arī to izdarīju, jo tu mani fiziski pazemo. -Keita paceltā tonī runāja un nikni uzlūkoja svešo vīrieti.
-Nē, šoreiz es tevi pametu. Izmetīšu tavas mantas. Vari iet dzīvot uz ielas. Negribu tevi vairs redzēt, pretīgā padauza! -skaidri redzēju, ka viņš valdījās, lai nesistu.
Pierāvos kājās, -Bet tu tagad lūdzu atstāj šīs telpas, ja negribi, lai izsauc policiju. Ej, izguli dzērumu!
Novērtējis manu auguma pārsvaru, svešinieks nikni paglūnēja un devās izejas virzienā, -Keita, lai rīt no rīta tavas mantas būtu savāktas no mana dzīvokļa!
