Droši izsakiet savu viedokli par šo stāstu. :)
Bija saulaina trešdienas diena. Mierīgi pārlapoju dokumentus, sēžot pie apmeklētāju galda un baudot uzmundrinošu kafiju. Bija tik labi, ka manos pienākumos bija tikai grāmatvedības papīru pārziņa. Vairs nekāda cilvēku apkalpošana un dzērienu jaukšana pie bāra letes. Un šķiet, ka Robs ar Keitu arī labi sastrādājušies. Šodien apritēja tieši mēnesis, kopš Keita pievienojusies mums. Šķiet, viss gājis kā pa diedziņu. Keita tiešām bija cilvēks ar zelta rokām. Visu darīja aiz labākās sirdsapziņas un mēs savā starpā labi sapratāmies.
-Deiv, vajadzētu no piegādniekiem pasūtīt vēl kafijas pupiņas. Palikusi tikai viena paka. -Robs satraukti pārmeklēja skapīšus, cenšoties atrast vēl kādu.
Viegli pamāju ar galvu un telefonā uzspiedu attiecīgo telefona numuru, lai nokārtotu radušos vajadzību.
Biju atkal ieslīdzis papīros, kad izdzirdēju kādu saucam manu vārdu. Tās bija divas mietenes, kuras burtiski staroja mani redzot.
-Braien, tu neteici, ka strādā kafejnīcā! -viena no blondīnēm pārmetošā tonī pētīja manus papīrus uz galda.
Momentā pievērsos viņām, -Gadās. -iekšēji centos savaldīt spurdzienu. -Man šķita, ka tovakar bijāt tik ļoti pielējušās, ka neuztvērāt manis teikto.
Otrā blondīne vērīgi urbās manā sejā, cenšoties pieķert mani melos, -Jā, tev taisnība, nebijām īsti skaidrā. Bet tu mums solīji, ka aizvedīsi kādu dienu vakariņās.
Aši pielecu kājās un aicināju viņas uz izzeju. Ja turpinātu sēdēt un viņas uzklausīt, domāju, ka izvērstos domstarpības, -Piedodiet, dāmas. Es teicu, ka kādu dienu aizvedīšu, jā. Bet ceru, ka saprotat, ka šī nav īstā diena. Es jums piezvanīšu. -laipni attaisīju viņām durvis, -Un lūdzu vairs uz šejieni nenāciet. Man ir ļoti stingrs priekšnieks, kurš neļauj man sarunāties ar apmeklētājiem. Ja mani atlaidīs, nespēšu jums finansiāli uzsaukt vakariņas.
-Labi, gaidīsim tavu zvanu. Tikai neaizmirsti! -abas vienā balsī atteica un prom bija.
Smagi nopūtos, pasmīnēju un devos atpakaļ pie galda. Pa laimi, uz to brīdi neviena apmeklētāja nebija, tāpēc nenācās kādam atvainoties par sacelto jezgu. Tikai Robs un Keita neizpratnē uz mani lūkojās, -Kas ir? -pikti iesaucos.
Robs drosmīgi iesāka, -Pirmkārt, kāpēc viņas tevi nosauca par Braienu? Otrkārt, kas tās tādas vispār bija?
-Domā es atceros? -paraustīju plecus, -Un par vārdu meloju, lai saglabātu savu pašcieņu un reputāciju. Kad uzzināju, ka viņas ir tikai lētas palaistuves, bija jau par vēlu no viņām tikt vaļā. Tāpēc tīri cilvēcīgi glābu savu pakaļu.
-Nu tu dod! -Robs zviedza, -Sīkumus nemaz negribu zināt.
Apsēdos pie galda un centos pievērsties darbam, taču nespēju. Galvā atkal un atkal uzpeldēja ainas no pagājušās piektdienas.
Atceros, kā sēdēju bārā, malkoju viskiju un pļāpāju ar bārmeni, kura man ir laba draudzene. Te pēkšņi no abām pusēm piesēdās tās abas daiļavas un es fiziski nespēju no viņām atrauties. Alkoholu biju izdzēris tik daudz, lai laipni viņas uzklausītu un ļautos valdzinājumam. Katru reizi, kad iegriežos bārā, pie sevis nospriežu, ka sievietēm nepievērsīšu nekādu uzmanību. Tikai tām, kuras jau iepriekš esmu pazinis un ar viņām ticies. Tad nu arī viss aizgāja tik tālu, ka savā trīsistabu dzīvoklī neierados viens un no rīta pamodos starp divām, kailām sievietēm.
-Deiv, -sabijos, kad Robs mani klusi uzrunāja, -Vecīt, tu taču teici, ka esi sevi saņēmis rokās. Bet skatos, ka tie bijuši tikai tukši vārdi.
Lieliski uztvēru drauga labos nodomus. Viņš tikai centās man palīdzēt, nevis pārmest, -Es zinu. Protams, ka atceros, ko tev solīju. Nezinu, tovakar biju norāvies un par nospraustajiem mērķiem gluži vienkārši aizmirsis. Bet kāpēc tu man to tagad stāsti?
-Saproti, man rūp kafejnīcas reputācija. Un, ja uzradīsies vēl kādas skaistulītes, kuras vēlēsies kārtot attiecības brīdī, kad šeit būs apmeklētāji, domāju, ka tu saproti sekas. Tās sievietes taču ir tik neparedzamas. Tu labi zini, ka ir maksimāli jāizvairās kārtot ar viņām attiecības publiskās vietās. -tanī brīdī atskārtu, cik žēl man bija Roba, Biju taču viņam, kā labākajam draugam, apsolījis, ka nebūšu vairs plukata un sievietes neizmantošu vienas nakts sakariem. -Deiv, un man šķiet, ka Keita arī nesaprata šo cirku, kas te tikko norisinājās.
Pareizi, viņa taču nezināja, kāds kretīns esmu.
