Pirmo daļu varat izlasīt šeit: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engela-skupsts/676711
Stellas Skatupunkts...
„Es, es esmu...” nespēju viņam to tā vienkārši pateikt. Parasti ar cilvēkiem, kuri man bija jāsargā es neiepazinos, jo savādāk viņi manu darbību pamanītu, bet tagad šī iepazīšanās visu sarežģī. Par laimi, brīdī kad jau biju izšķīrusies par to, lai viņam pateiktu, kas tad īsti esmu pie viņa pieskrēja maza meitenīte zeltainiem matiem. Un apķēra viņu no aizmugures.
„Leo, Leo! Tu panāci man pretī lai pavadītu mani un mammu uz darbiņu?” mazā priecīgi sauca.
„Stella iepazīsties tā ir Patrīcija, mana krustmeita,” Leo mani iepazīstināja ar mazo brīnumu kuras vārdu es jau zināju tomēr neliku viņam to manīt. Tad Leo pacēla augšā Patrīciju un viņa sāka skaļi smieties.
„Patrīcīj kur tava mamma?” Leo nopietni pajautāja mazajai, bet viņa tikai sāka skaļāk smieties.
„Te pat vien jau esmu. Patrīcija ieraugot tevi uzreiz steidzās pie tevis, es nepaspēju viņu apturēt,” smaidot teica sieviete ar tikpat blondiem matiem kā viņas mazajai meitiņai.
„Nekas māšuk, viņa taču tā vienmēr dara,”
„Tomēr situācija šoreiz nav tāda pati kā parasti. Varbūt beidzot iepazīstināsi arī mani ar savu draudzeni?” Anna, piemiedzot ar aci, teica Leo.
„Anna, iepazīsties tā ir Stella, es viņu šodien nogāzu gar zemi tāpēc esmu viņai parādā pastaigu pa pilsētu un brokastis,” viņš tikpat nebēdnīgi kā iepriekš viņa māsa izpildīja viņas vēlmi, „Stella, un tā ir mana māsa Anna.”
Es tikai pasmaidīju un sveicinājos, jo šobrīd jutos apjukusi. Ja es neizpildīšu savu uzdevumu, ja es viņu neaizsargāšu, es nenonākšu tur kur vēlos, bet man tas ir svarīgi un ja man būs jāgaida vēl ilgāk es to vairs neizturēšu.
Leo Skatupunkts...
Pirmo reizi mani pārsteidza mazās Patrīcijas atskriešana, lai gan viņa to dara katru vakaru. No sākuma es pat nedaudz sabijos. Jo tajā brīdi biju aizrāvies ar Stellas balsi. Es vēl joprojām nebiju sapratis, kāpēc man tā liekas tik pazīstama. Un tad pienāca arī Anna. Es viņu iepazīstināju ar Stellu, laikam vēlam būs lielā izpratināšana, bet šobrīd manis tas neuztrauca.
„Leo, tu man neatbildēji uz jautājumu,” mazā nepacietīgi man atgādināja par savu jautājumu un darīja to tik nopietni, ka mēs visi pasmaidījām.
„Ja Stella nebildīs tad pavadīsim jūs kopā” joprojām smaidot atbildēju Patrīcijai.
„Stella tu neiebilsti?” Patrīcija pilnā nopietnībā pajautāja.
„Protams, es neiebildīšu, redzu, ka tas tev ir ļoti svarīgi” redzēju, ka arī Stella nespēja atteikt mazajai nopietnības pilnajai princesei. Tā mēs devāmies pavadīt Patrīciju uz bērnu dārzu. Atvadījušies no Patrīcijas mēs ar Stellu atvadījāmies arī no Annas, jo viņa lai nekavētu darbu bija nolēmusi doties uz darbu ar taksi. Bet mēs ar Stellu devāmies uz tur pat netālu esošo kafejnīcu, jo tā bija vienīgā kafejnīca šajā apkaimē, kur ielaida arī dzīvniekus. Mēs pasūtījām kafiju ar kruasāniem, bet suņukam es palūdzu, lai atnes ūdeni. Kad bijām paēduši, nolēmām doties tālāk. Man vajadzēja aizvest Tobi mājās, tā sauca manu suni viņš bija taksītis un nu jau viņam bija 6mēneši.
„Vai tu jau esi apmetusies, kaut kur uz palikšanu?” pajautāju Stellai, jo tikai tagad atcerējos, ka šajā pilsētā viņa ieradusies tikai šodien.
„Vēl nē. Man jau nebija laika es pastaigājos ar tevi,” viņa smejoties atbildēja.
„Varbūt tad vēlies šīs divas nedēļas padzīvot pie manis?” es pajautāju un pats brīnījos par savu jautājumu, tomēr vēl joprojām jutos vainīgs par rītu.
„Bet tu taču mani galīgi nepazīsti!” Stella bija apjukusi un šokēta.
„Nu tad man būs divas nedēļas laika, lai tevi iepazītu,” pasmaidīju, lai iedrošinātu gan viņu, gan arī pats sevi. Viņa manī skatījās ar neticīgu skatienu. Tagad es ievēroju arī to, cik viņa ir skaista. Viņai bija tumši brūni mati kas krita smagās lielās cirtās par viņas pleciem un sniedzās līdz pat viduklim. Viņas acis bija zilā krāsā un bija ļoti dziļas. Tomēr viņas smalkajā un glītajā sejā slēpās mazliet valdonīgums un stingra nostāja pret visu un arī daļa mīlestības. Man gribējās viņu uzzīmēt. Pēc manām domām, tā varēja izskatīties eņģelis. Tomēr pa šo manu pārdomu brīdi viņa tā arī nebija atbildējusi uz manu jautājumu. Šķita arī Stella ir dziļi iekritusi pārdomās.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Engela-supsts3/677275
Ceru, ka jums patika, un ja ir ieteikumi vai esmu kaut kur kļūdijusies droši rakstiet komentāros, būšu ļoti pateicīga:)
