Elpa. ~3~7

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elpa-Prologs/724814

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elpa-2/724992


~ ~ ~





- Mēs tiekam iedalīti divās indivīdu grupās. - sieviete nākot tuvāk gultai, mierīgā balss tonī nosaka. Kautkur tālumā, aiz šīm tumsas ieskautajām sienām lēnām līst lietus. Pašlaik es vēlētos sajust gausās ūdens lāses uz savas sejas, kakla un auguma. Tas viss šķiet tik ļoti neiespējami. Mēģinu saltajā sievietes sejā atrast kādu zīmi, ka tas ir tikai liels, nenosakāms joks, bet viņas acis ir nocietinātas, paužot tikai padevīgu nopietnību. Bet vai es varu viņai uzticēties? Vai paļauties ir droši? - Un katrai no grupām ir savas raksturīgās iezīmes un uzvedības normas. -

- Es vairs neko nesaprotu. - izmisusi atzīstos un iegrimstu spilvenos. - Tas viss ir tik ļoti, ļoti mulsinoši. -

Kēra saprotoši pamāj ar galvu un liegi atspiežoties pret gultu uzsāk formālā balss tonī iekaltu tekstu. - Vampīrs pasaulīgajiem ir mitoloģijā vai folklorā sastopama mītiska būtne, kura izdzīvo, pārtiekot no asinīm. Folkloristiskos stāstos nemirstīgie vampīri bieži ir pasīvi un nelaimi nesoši tumsas ļaudis, kas cilvēkos vairoja vārdos neizsakāmas bailes. - izrunājot šos vārdus, sievietes seja nepatikā saraujās. - Šajos stāstos mēs nēsājam līķautus un bieži tiekam aprakstīti, kā melnīgsnēji nezvēri ar tumšu, ļaunuma pilnu seju. Kopš 19. gadsimta, ietekmējoties no literatūras un kino, pasaulīgie sāka naivi uzskatīt, ka vampīri ir bāli, miesās vāji un iznesīgi skaisti tēli. - ak, Dievs. Es esmu briesmone. Ar katru sekundi mana elpa kļūst vājāka, līdz tā pārvēršās nenoteiktos, haotiskos sēcienos. - Lai gan vampīriskie tēli ir sastopami daudzās kultūrās, neviens pat iedomāties nespēj, ka tā ir patiesība. - viņa apmierināta nosaka un šķiet, ir pat lepna par to, ka ir nezvērs. Sasteigti noriju siekalas un aizturu vēlmi izvemties. - Termins vampīrs kļuva plaši pielietos tikai 18. gadsimta sākumā, kad Rietumeiropā, no reģioniem ienāca vampīru māņticība. Austrumeiropā un Balkānos tika uzskatīts, ka nakts pieder tikai vampīriem un, ka šis laiks ir jāpavada vienīgi mājās aiz aizslēgtām durvīm, lai gan daļēji tā tiešām ir patiesība. -

- Es arī protu citēt wikipēdiju. - šaubas un bailes izlaužās uz āru, liekot man sadrupt sīkos gabaliņos. Es zinu, ka esmu nepieklājīga, bet es nespēju izturēt naivo attieksmi un paskaidrojumus, kuri izskan tā, it kā es būtu atpalikusi. - Kas. Es. Esmu? - skaļi izkliedzu, stingi lūkodamās pretī tumsai un putekļu deju pilnajam gaisam. Strikti sadalītie vārdi smagi kavējās gaisā. - Kas es esmu? - nočukstu jau klusāk. Tas izskan vairāk kā padevīgs lūgums. - Kas esi tu? -

Klusums dīvaini ieilgst un es mēmi veros Kēras stingrajos sejas vaibstos, līdz smagas nopūtas pavadīta viņa uzsāk runāt. - Mani un visus man līdzīgos dēvē par vrykolakas, šis vārds ir ņemts no senās Grieķu valodas un tam ir daudz nozīmju, bet tā vistiešākā nozīme ir Gaismas Vampīrs. - Sievietes gaumīgi melnajā kleitā tērptais siluets iznesīgi apsēžās uz gultas malas un negribīgi turpina. - Gaismas Vampīri visbiežāk pārdzimst. Mums nav tieksmes vai vajadzības dzert asinis. Mēs pārtiekam no parastiem, pasaulīgo uzturā lietotiem produktiem, no maizes, augļiem, dārzeņiem un asinis lietojam tikai nepieciešamības gadījumā, atšķaidītā veidā. Bet mēs protams esam savādāki. - brīdi valda klusums, līdz Kēra aizvērdama acis klusāk par čukstu turpina. - Tevi mēdz dēvēt par strigoi, Stella. Tas tiešām nav labi. Strigori ir nežēlīgi, protams ir arī izņēmumi, bet.. khm.. Stella, tev jāsaprot, ka tagad viss būs savādāk,- lai izdzīvotu, tev būs jādzer asinis, mainīsies gan tava attieksme, gan raksturs, gan izskats. -

- Izskats? - izmisums nospiež krūšukurvi un šķiet, pavisam drīz es spēji atkritīšu spilvenos un vairs nepiecelšos.

Tas nav iespējams.

Es neticu.

Tam jābūt kādam muļķīgam jokam.

Izbeidziet.

- Tas ir tikai normāli, tu to neizvēlējies. Lai kas notiktu, atceries, ka tu esi tā pati Stella, kas biji agrāk, un nekas nedrīkst to mainīt, vai saproti? Lai izdzīvotu, aiz dīvainajām acīm, auguma un uzvedības, tev būs jāatrod sevi. -

- Kur es atrodos? - pēkšņi strauji atspiesdamās pret elkoņiem, apmulsusi paraugos apkārt. Beidzot Kēras seja atverās laipnam, starojošam smaidam.

- Tu esi savās jaunajās mājās,- Nakts Institūtā. Vietā, kur tavs noslēpums tiks glabāts. Vietā, kur tu iemācies iemīlēt to, par ko esi pārvērtusies. - sieviete liegi pieceļās un pasniegusi man roku, viegli izceļ mani no gultas. Viņas pieskāriens ir konkrēts un ledus auksts, liekot man nemanāmi notrīsēt. Man mugurā vēljoprojām ir melnās, caurumotās bikses un lielais t-krekls, kas uzstājīgi reklamē kādu man nezināmu rokgrupu. Drēbes ir netīras un skaļi lūdzās, lai es tās izmazgāju. - Es esmu šīs skolas direktore un mans pienākums ir tev visu šeit izrādīt. Jūs, strigori esat krietni mazāk nekā vrykolakas vampīri, un jūsu stundas, atšķirībā no viņiem, notiek naktī, bet tu tiksi galā. Viņu sabiedrībā iejusties būs daudz grūtāk, bet ir sagadījies, ka tu neesi vienīgā strigori jauniņā, Stella. - līdz ar šiem vārdiem paverās tumšās sarkankoka durvis un telpā ienāk kāds zēna siluets. Ieraugot viņa seju, man aizsitās elpa. Tas ir zēns, kuru manā acu priekšā nogalināja. Tie paši viegli rudie mati, kas ieskauj gaišos, smalki veidotos sejas vaibstus. Tās pašas šaurās lūpas un izteiktie vaigukauli. Bet tagad viņš izskatās savādāk, seja ir auksta un daudz bālāka, vaibsti vēl vairāk atgādina marmorā kaltu skulptūru un skaistās, smalkās acis vairs nav nepieradināti zaļā tonī, tagad tās ir asins sarkanas.

Zēns mani ieraudzījis sastingst un apstulbis ielūkojās manās acīs un vaibstos, izmisīgi censdamies manī ko atrast, taču tas ilgst tikai sekundi. Pasmaidījis ar lūpas kaktiņu, viņš kautri novēršs skatienu un pievēršās saviem pirkstgaliem.