http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-7/761111">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-7/761111
**********
Šis apskāviens nebija ilgs, jo Sandijam sāka zvanīt telefons.
-Es uz mirklīti, labi? - puisis uzdeva jautājumu, lai gan atbilde bija pašsaprotama.
Viņš izgāja no istabas, bet es tikmēr pievērsos istabas izpētei. Sienas bija dzeltenīgi oranžas ar krāsainiem tauriņiem. Un tās nebija tapetes. Siena bija krāsota un uz tās uzzīmēti dažāda lieluma tauriņi, visvisādās krāsās. Nenoliegšu, šeit ir mājīgi. Mēbeles nebija ne pārāk daudz, ne pārāk maz. Lūkojos apkārt, bet izdzirdot durvju atvēršanos nobijos.
-Man tagad jāaizbrauc pie vecākiem, ir noticis kaut kas ļoti briesmīgs! - viņš izskatījās ļoti skumjš un nomākts.
-Varbūt man braukt ar tevi? Varbūt es varēšu palīdzēt? - jautāju un cerību pilna Skatījos uz nu jau dzīvokļa biedru.
-Labi, man nav pretenzijas! - puiša sejā uz īsu brīdi atplauka smaids, bet tik pat ātri tas noplauka. Es palūdzu viņu iziet no istabas, lai saģērbtos. Pati biju izbrīnīta saprotot, ka man mugurā ir halāts. Uzrāvu mugurā savas vakardienas drēbes un izskrēju no istabas.
Puisis mani gaidīja pie dzīvokļa durvīm un bija galīgi sašļucis. Viņš pacēla galvu un apskatījies, ka esmu gatava, apmierināts atvēra durvis un izlaida mani pa tām laukā. Es jau devos uz izejas pusi, un puisis aizslēdzis durvis man sekoja.
Mēs atkal sēdējām viņa Audi. Šī mašīna tiešām bija ērta, gan vadītājam, gan pasažieriem. Ilgi braukt nevajadzēja, apmēram pēc piecām minūtēm bijās sasnieguši vecmodīgu privātmāju.
Atsprādzēju drošības jostu un izkāpu no mašīnas. Sekoju Sandijam pie viņa vecākiem. Daļa manis kauca un kliedza, lai kustos ātrāk, lai ātrāk uzzinātu, kas īsti ir noticis, otra daļa manis centās apklusināt kliedzošo daļu, jo tā nebūtu nedz pieklājīga, nedz laba rīcība.
Ieejot mājā smaržoja pēc lavandas. Māja bija silta un arī diezgan mājīga ar visu vecmodīgumu. Es sekoju Sandijam uz kāda vīrieša balss pusi. Ienākot kādā istabā ieraudzīju vecu vīru uz ceļiem pie kamīna raudam. Centos saprast kas varētu būt noticis, bet tad ieraudzīju, ka vīrietis ir pie guļošas sievietes.
-T-t-tēt, kas noticis, kāpēc mamma... - Sandijs iesāka un viņa balss raustījās, līdz kamēr viņš nespēja izteikt līdz galam ko vēlējies. Viņš pieskrēja un nometās uz ceļiem pie viņa guļošās mammas un es lēnām ar maziem solīšiem gāju, lai redzētu, kas ir noticis.
Es ieraudzīju asinis un pieliku roku priekšā mutei. Manas acis iepletās lielas, ļoti lielas. Nevar būt! Es piegāju tuvāk un paprasīju, kas īsti ir noticis.
-Es biju virtuvē un gatavoju Marijai tēju, kamēr viņa sēdēja te pie kamīna savā krēslā. - vīrietis norādīja uz šūpuļkrēslu - es izdzirdēju blīkšķi un saucu Mariju, bet viņa neatsaucās, tad es devos pie viņas un manīju viņu šādi guļam, kad pārbaudīju vai viņai viss kārtībā atradu durtu brūci mugurā.
Dzirdētais mani pa tiešām pārsteidza. Vēl viena durta brūce mugurā sievietei.
-Cik Marijai ir gadu? - veikli pajautāju.
-63, bet priekš kam jums? - vīrietis izbrīnīti pavaicāja.
-Manai mammai arī bija 63 gadi... Viņu.... - es īsti nespēju turpināt... - viņu divas dienas atpakaļ nogalināja iedurot mugurā... Tas bija... Bija manā dzimšanas dienā... - nu jau manas acis sāka rotāt asaras un balss gandrīz pie katra vārda aizlūza. Kaut ko ir jādara. Policija neko nedarīs, tāpēc kaut ko ir jādara mums... Vai arī tikai man...
-Man ļoti žēl. - Sandijs piecēlās kājās un pienāca man klāt mani apskaujot. Es noliku galvu uz viņa pleca un centos nomierināties, lai nesāktu savu histērisko raudāšanu.
-Mums kaut ko ir jādara! Šī ir jau otrā slepkavība! Mums jāatrod slepkavu un jāiesēdina cietumā! - es atraisījusies no apskāvieni kareivīgi lūkojoties uz abiem vīriešiem izteicu savas domas.
Viņi abi saskatījās un tad paskatoties uz mani tikai pašūpoja galvas.
-Ko? Es esmu advokāte, man to būs vieglāk izdarīt! - vēl jo projām kareivīgums nepameta mani.
-Bet kā mēs atradīsim slepkavu, ja mēs nezinam kā viņš izskatās un mums nav pierādījumu.
Apskatījos apkārt un pamanīju novērošanas kameru istabas stūrī. Uzreiz galvā iešāvās doma un parādījās cerības.
-Tā kamera! - ar roku norādīju uz to. - Tā var redzēt to krēslu? Kur jums ir telpa kur ierakstus var aplūkot? - dedzīgi jautāju un nepacietīgi sāku mīņāties uz vietas gaidot atbildi.
-Kamera var redzēt krēslu. Pagaidiet man jāpiezvana cilvēkam kas par kamerām ir atbildīgs. - arī vīrietis jau veicīgāk visu sāka darīt un Sandijs arī kļuva rosīgāks.
-Hallo, Jāni, man vajag redzēt video novērošanas kameru ierakstus, atbrauksi uz mūsu vietu? Labi, tiekamies pēc divām minūtēm. Paldies! - vīrietis sāka smaidīt un ierosināja mums doties ārā no mājas.
-Ak, es aizmirsu iepazīstināt sevi, mani sauc Deniss! - vecais vīrietis iepazīstināja un es pastiepusi viņam pretī savu roku nosaucu savu vārdu.
Mēs gājām uz kādas mājiņas pusi. No citas puses mums tuvojās kāds vīrietis, kuram varētu būt ap četrdesmit gadiem.
-Sveiks Jāni! - Deniss paspieda roku savam draugam, vai paziņam, nezinu kas viņš īsti ir Denisam.
-Sveiks sveikt, nu ko vajag apskatīties? - vīrietis ar interesi jautāja un jau slēdza būdiņas durvis vaļā.
-Mariju pāris minūtes atpakaļ noslepkavoja un mums vajag redzēt, vai slepkava ir redzams ierakstā.
-Tas ir briesmīgi, tūlīt visu apskatīsimies! -Vīrietis vārdā Jānis uzreiz kļuva nopietns un ķērās pie ierakstu attīšanas un izpētes. Es uzmanīgi visu vēroju. Ierakstā tā vieta izskatījās. kā izgriezta.
-Nekā... Bet tas taču nav iespējams... Kamerai visu ir jāuzfilmē un atslēgas ir tikai mums abiem. - Deniss bija patiesi sašutis un jau novērsies no ieraksta, bet es vēl turpināju skatīties.
-Skat! Redzkur var redzēt slepkavu! -es pamanījusi vainīgo apstādināju video un pietuvināju viņa seju. - Es kaut kur viņu jau esmu redzējusi! - es iesaucos un paskatījos uz pārējiem, kuri uzmanīgi aplūkoja slepkavas seju.
-Mums jāzvana policijai! - es jau nepacietīgi meklēju telefonu, lai zvanītu, bet tad Sandijs izņēma man no rokām telefonu....
************
Kritiku, kritiku, kritiku!! 
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-gaisos-tonos-9/762707">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-gaisos-tonos-9/762707
