http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-6/760397">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-6/760397
***********
-Hahahahahaha, uzķēries! - Džeimss sāka smieties tik skaļi, ka to varētu dzirdēt pat kaimiņi.
-Fuuu, lūdzu nebiedē mani tā! Tā nav labi jokot, vēl jo vairāk ar cilvēkiem! Ja tu kādu šādi uz ielas izjokosi, cilvēkiem ir pilnas tiesības izsaukt policiju un tad tu sēdēsi trīs diennaktis kamerā, bet ja izrādīsies, ka duncis ir īsts, tad desmit diennaktis! - pavisam nopietni paskaidroju brālim, par lietu nopietnību. Viņš tikai sāka bubināt, par jautrības bojāšanu.
Pēkšņi mani izbiedēja negaidīts durvju zvans. Tā, kā es atrados tuvāk durvīm, es tās arī atvēru. Sev priekšā ieraudziju Sandiju. Ieraudzijis mani viņš plati pasmaidija un pasniedza man sarkanu rožu pušķi.
-Kā tu zināji, kur es dzīvoju? - viltīgi skatīdamās pajautāju un pasmaržoju ziedus.
-Es te vienreiz braucu garām un pamaniju tevi ieejam mājā. Tā, kā tu nezvaniji pie durvīm padomāju, ka tu te dzīvo. Izejot no sava dzīvokļa es to atcerējos un izdomāju atbraukt tev pakaļ. - puisis visu izskaidroja, bet mans viltīgais skatiens nepazuda.
-Dod somu! Noteikti smaga! - puisis pēkšņi ierunājās un es sapratu, ka esmu kaut ko aizdomājusies.
-Jā, lūdzu un paldies, ka atbrauci. - sirsnīgi noteicu un pasmaidiju. Pagriezos atpakaļ pret Džeimsu, lai atsveicinātos. Viņa mute bija atkārusies un acis ieplestas. Es tikai pamāju viņam un izgāju ārā no mājas. Tā, kā es zināju, ka viņš noteikti vēl skatīsies pa logu, es ieķēros Sandijam elkonī un uzspiedu buču uz vaiga, par ko viņš bija diezgan pārsteigts.
-Paldies tev! - vēlreiz pateicos un sirsnīgi pasmaidiju.
-Nav problēmu! - puisis atvēra pasašieru puses durvis un aicināja mani sēsties iekšā, pēc tam aizverot durvis. Pats viņš iekāpa vadītāja pusē un iekārtojās ērtāk ādas sēdeklī.
-Esi gatava? Vai vrbūt tagad vēlies saldējumu? - puisis pagriezās pret mani un smaidīdams vaicāja.
-Lai notiek! Braucam ēst saldējumu! - es sirsnīgi iesmējos un piesprādzēju drošības jostu. Mašīna uzsāka braukt un mašīnas skaņas atgādināja apmierināta kaķa murrāšanu. Mašīna nebija pārāk dārga, nedz arī pārāk lēta. Tā bija 2013 gada AUDI A6. Skaista mašīna.
Mēs braucām garām dažādām mājām un augstceltnēm, veikaliem un tirdziņiem. Pamaniju maku veikalu un liku Sandijam apstāties.
-Es tulīt būšu atpakaļ, man jānopērk jaunu maku. - biju domājusi, vai vispār šodien nopirkšu maku, bet nu tagad jau ir pienācis tas brīdis. Skatījos ilgi uz dažādiem makiem, bet beigu beigās izvēlējos ne pārāk lielu, ne pārāk mazu maku ar leoparda rakstiem.
Kad biju visu nopirkusi devos atpakaļ uz mašīnu. Sandijs sēdēja kā iegrimis domās, bet mani pamanijis sāka plaši smaidīt. Es iekāpu atpakaļ mašīnā un mēs atkal uzsākām ceļu, tikai šoreiz pie saldējuma.
Saldējumi tika notiesāti smieklu pavadījumā. Vakars bija skaists un jautrs. Sandijs mācēja likt man smaidīt. Viņš neļāva ne brīdi man sēdēt nesmaidot. Viņš stāstīja viskautko smieklīgu, smieklīgus dzīves atgadījumus, par kuriem es nevarēju nepasmieties.
Es nebiju sen smējusies tik ilgi un tik daudz, tāpēc manī sakāpa nogurums.
-Sandij? Varbūt jau ir laiks braukt pie tevis? Es jūtos šausmīgi nogurusi. Sen nebiju tik labi pavadījusi laiku, par smiešanos pat nerunājot. - tiešām biju ļoti nogurusi un ātrāk vēlējos doties pie miera. Acu plakstiņi ar katru mirkli, vairāk un vairāk draudēja aizkrist.
-Jā, labi, tulīt saule mana. - es visu dzirdēju, bet biju pārāk nogurusi, lai pievērstu tam uzmanību. Es vienkārši lēnām sekoju puisim uz mašīnu. Viņš atkal atvēra man durvis, bet es drīzāk ievēlos, nevis iesēdos mašīna, par to uz manu pusi tika raidīts smīns.
Visbeidzot, kad Sandijs bija uzsācis ceļu es paspēju iemigt, jo pamodos tieši tajā momentā, kad Sandijs mani ielika lielā, mīkstā gultā. Apsedzis mani, viņš noskūpstija manu pieri un nomurmināja kaut ko līdzīgu "arlabunakti mana princese". Pēc tā viņš izgāja no istabas aizvērdams aiz sevis durvis. Es vairāk nespēju noturēt vaļā acs plakstiņus, tāpēc tos aizvēru un ļāvos mierpilnajam miegam.
Mani pamodināja kafijas un pankūku smarža. Es lēnām pavēru acu plakstiņus un sastapos ar brūnu acu pāri. No sākuma nesapratu, kam tās pieder un kur atrodos, bet jau vairāk atmostoties sapratu, ka atrodos pie Sandija un viņš tagad uz manis rūpīgi lūkojas.
-Labrīt guļošā skaistule! Kā gulēji? - jautājumi mani pārsteidza nesagatavotu. Pirms atbildēju centos izdomāt sakarīgu atbildi.
-Ammm, jā, labrīt... Gulēju labi, paldies! - biju atmodusies un jau no sirds smaidīju.
-Tas labi, bet tagad ēd, es pēc brītiņa atgriezīšos! - puisis noskūpstīja manu pieri un izgāja no istabas. Palūkojos uz pankūkām. Tās tik gardi smaržoja un bija noklātas ar šokolādes sīrupu, ka es nespēju noturēties un sāku tās ēst. Ik pa brītiņam uzdzēru kafiju, kas pankūkas padarīja vēl garšīgākas.
Kā jau solijis, Sandijs pēc brītiņa ieradās, tikai kaut ko slēpdams aiz muguras. Es izlikos to neredzam un raudzījos puisim acīs. Viņš kādru brīdi stāvēja kā aizsapņojies, bet tad manu skatienu pievērsa rozes kuras viņš jau atkal sniedz man.
-Liels paldies. - es sirsnīgi pateicos un izkāpu no gultas, lai varētu nobučot puiša vaigu. Jau liecos viņam klāt, bet viņš veikli pagrieza galvu tā, ka mūsu lūpas saskārās. Tauriņi sāka trakot manā vēderā, sārtums sāka kāpt man vaigos.
Puisis mani pievilka sev klāt ciešā apskāvienā. Jau atkal es jūtos kā pasakā!
************
Atvainojos, ja ir kļudas... Pat pēc pārlasīšanas dažreiz nepamanu.... 
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-8/761993">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Dzive-medz-but-ari-gaisos-tonos-8/761993
