Dark [5]2

Es neatbildēju, nometu telefonu uz segas un devos pie skapja. No tā es izvilku topiņu, uzskatot to par skaistu nevis seksīgu. Es jau gatavojos novilkt savu t-kreklu, bet es sevi apturēju pirms to novilku. Es paskatījos uz logu, un uzreiz pieskrēju un aiztaisīju aizskarus. Es ātri noģērbos nometot drēbes uz grīdas pirms lēkājot apkārt un velkot savus (šauros) džinsus.

Mani garie mati nokrita ap maniem pleciem kamēr es blenzu uz savu atspulgu spogulī. Es jau biju uzlikusi savu kosmētiku, manas skropstas izkatījās garākas nekā agrāk un tumšākas nekā agrāk. Caurspīdīgais lūpu spīdums bija viegli uzlikts uz manām lūpām un mazliet vaigu sārtums uz vaigiem. Es ievilku dziļu elpu un izlaidu to kā nopūtu.

"Velns."

Es salēcos kad dzirdēju ka mans telefons novibrēja, atkal. Es norija kamolu kaklā paņemot telefonu rokās. Man par laimi un atvieglojumu tā bija Lūsija.

No : Lūsija

Esi uzmanīga, meitenes un es domājam par tevi. Xx

Mazs smaids parādijās uz manām lūpām zinot, ka viņas mani atbalsta. Es noliku telefonu savā soma kopā ar atslēgām un citām lietām. Es paskatījos uz pulksteni. Harijam būtu te jābūt pēc aptuveni 10 minūtēm, man sajūta ka mana sirds ir manā mutē. Es to ienīdu. Tas bija kā sēdēt un gaidīt eksāmena sākumu vai sēžot pie ārsta, apzinoties, ka saņemšu poti.

Manas ausis ieklausījās dzirdot, ka piebrauc mašīna. Es aizgāju līdz logam, palūrot ārā caur aizskariem. Harijs izkāpa no lielā auto pirms aiztaisot durvis aiz sevis. Es paņēmu savu jaku no skapja, neapgrūtinot sevi lai paceltu no zemes pakaramo, kas nokrita. Uzvelkot apavus es attaisīju savas iztabas durvis. Jo ātrāk šis beigsies, jo labāk.

"Emma! Harijs ir klāt!"

"Labi." es asi noteicu.

Es negribēju būt skarba, bet visa šī situācija tiešām kāpa man uz nerviem. Kad sasniedzu kāpnes es ieraudzīju savu mammu stāvot dzīvojamas iztabas durvīs, gaidot mani.

"Tu izkaties ļoti jauki!" viņa pasmaidīja.

"Paldies, mamm."

Mūsu abu galvas pagriezās pret durvīm, no kurienes bija dzirdama klauvēšana. Viņa iedeva buču uz vaiga, tad viegli pagrūda uz durvju pusi. Es pagriezu galvu tieši laikā, lai redzētu kā viņa nozūd virtuvē, atstājot mani vienu pašu koridorā. Es ievilku dziļu elpu, mēģinot sevi sagatavot. Tas īpaši neplīdzēja, es domāju ka jebkāda veida gatavošanās man palīdzētu. Mana drebošā roka satvēra rokturi. Es atvēru durvis un ieraudzīju garu figūru, smaidu ar bedrītēm vaigos pa visu viņa seju.

"Čau, skaistulīt."

Kad es nepakustējos viņš saķēra manu roku un noliecās zemāk lai manu noskūpstītu. Es ātri pagriezu galvu uz sānu, viņa lūpām saskaroties ar manu vaigu, nevis ar manām lūpām, viņa sākotnējo mērķi.Viņš attālinājās, smaidam esot uz viņa lūpām. Viņa acis skatījās manās kamēr es noliecu galvu. Mani pirksti nervozi spēlējās ar somas lencīti.

"Ejam."

Es negribīgi izgāju no mājas, pagriezos lai aiztaisītu un aizslēgtu durvis. Es tik tikko ieliku atslēgas savā somā, kad viņš savus pirkstus saāķēja ar maniem pirkstiem. Viņa lielā roka bija silta, ja es nebaidītos no viņa tik ļoti, tad viņa pieskāriens būtu patīkams un mierinošs. Mēs pārgājām pāri ielai, uz lielo un baiso, melno auto. Pasažieru durvis tika atvērtas un Harijs paskatījās lejā, uz mani, gaidot.

"Lec iekšā, mīļumiņ."

Es iekāpu iekšā ar trīcošu elpu. Viņš aiztaisīja mašīnas durvis un pats apskrēja mašīnai apkārt un iekāpa vadītāja sēdeklī. Es apskatījos apkārt mašīnā. Tā bija pārsteidzoši tīra priekš vīrieša. Mani biedēja fakts, ka tagad es esmu viena pati mašīnā ar viņu.

"Neuztraucies tik ļoti, Emma." Harijs nosmīnēja.

Viņa zaļās acis brīdi palika skatoties uz mani, tad viņš piesprādzējas. Es izdarīju to pašu. Es pievērsos atpakaļ Harijam kamēr viņš mierīgi uzsāka braukt. Viņš uz mani paskatījās ar smīnu un piemiedza man ar aci.

Es pamanīju, ka viņa jakas piedurknes ir savilktas uz augšu atklājot viņa spēcīgos apakšdelmus, viņam spēcīgi turot stūri. Viņš pameta savas cirtas uz vienu pusi, lai labāk redzētu ceļu pa kuru mums garām traucās citas automašīnas. Es skatījos uz viņu kamēr viņs sāka smaidīt un tajā brīdī es sapratu, ka esmu pieķerta. Es nokāru galvu knibinoties gar saviem nagiem kamēr es jutu kā es lēnām nosarkstu.

"Cik tev ir gadi?" es klusi pajautāju.

Es paskatījos uz viņa seju. Viņš uz sekundi paskatījās uz mani un tad vērās atpakaļ uz ceļu viņam priekšā.

"Divdesmit."

"Āā."

Pārējais brauciens bija diezgan kluss un mierīgs, es lielāko daļu laika pavadīju skatoties ārā pa logu. Saule lēnām sāka rietēt, kad mēs iebraucām stāvlaukumā. Es iesēdos daudz dziļāk sēdeklī, kad Harijs uzlika savu roku man uz ceļa, bet es viņu apturēju pirms viņš varēja to uzbīdīt (savu roku) vēl augstāk. Viņš dziļi iesmējās, tad noņēma roku no mana ceļa,

"Mēs esam klāt"

Es attaisīju savu drošības jostu un sniedzos pēc durvju roktura. Manas acis kļuva lielas kad es sapratu ka tās bija aizslēgtas. Man nācās gaidīt kamēr Harijs atvērs manas durvis no ārpuses. Es mazliet notrīcēju no domas par to ka esmu ieslēgta, viena pati mašīnā ar viņu. Es nevarēju to ietekmēt – izvairīties no Harija pieskāriena kad viņš man palīdzēja izkāpt no mašīnas. Rīcība kas nebija nepamanīta no Harija puses.

Es ciešāk sarāvu savu jaku ap sevi kad uzpūta vējš. Es tiku pavilkta zem vienas no Harija spēcīgajām rokām, viņam vedot mani uz kādas taciņas. Es ievilku dziļu elpu, jūras aromātam apņemot mani. Mēs pagriezāmies ap stūri un es sapratu ka mēs esam pie ostas. Manas acis pārvietojas no vienas laivas uz otru, visas pietauvotas.

Mēs turpinājām iet gar promenādi, marga esot vienīgajai barjerai, kas atdala mūs no dziļā ūdens. Mēs apstājāmies ārpus restorānam, Harijs noņēma savu roku no mana pleca un strauji pagrieza mani apkārt lai es stāvētu viņam pretī. Es ievilku ātru un strauju elpu (noelsa) kad viņa pirksti noņēma manus garos matus man no pleca atklājot manu kaklu. Viņam uz lūpām atkal bija smīns, viņa pirkstu gali pārbrauca pāri jau izzūdošajam zilumam kas bija man uz kakla.

"Mmm, varbūt man vajadzētu uztaisīt tev vēl vienu, tikkai lai pārliecinātos ka visi zin ka tu esi mana." viņa viegli aizsmakusī balss nočukstēja.

"Nē."

Es sāku atkāpties bet viņš satvēra manu roku un ievilka sevī.

"Varbūt vēlāk." viņš pasmaidīja.

Harijs pateica savu vārdu vīrietim restorānā un viņš mūs aizveda pie galdiņa kurš atradās restorāna 'aizmugurē'. Man bija baisa nojauta, ka Harijs speciāli bija palūdzis šo galdiņu, lai mēs būtu vairāk noslēpti. Es apsēdos pretī viņam pie mazā galdiņa, novelkot savu jaku un uzliekot to uz sava krēsla. Oficiante iedeva mums mūsu " Menu " un pieņēma mūsu dzērienu pasūtījumus un aizgāja prom.

Harijs pārskatija ēdienu sarakstu nepaskatoties uz augšu, kad es noliecos pie savas somas un izņēmu no tās savu telefonu. Es turēju "Menu" sev priekša, slēpjot sevi kamēr es atveru sms.

No : Zoja

Kā tev tur iet? Vai tev viss ir kārtībā? Xx

Es jau gatavojos atbildēt, kad mans aizsegs tika noņemts un uzlikts uz galda. Es ātri iebāzu telefonu atpakaļ somā pirms sastapu Harija stingro skatienu. Viņš nolēma nepieminēt manu telefonu un tā vietā pajautāja ko es vēlos pasūtīt.

"Es neesmu izsalkusi." es pateica bez jebkādam emocijām.

"Izvēlies, vai es izvēlēšos priekš tevis." viņa toni bija mājiens no aizkaitinājuma.

Es klusēju kamēr viņš pasauca oficianti. Viņas aste šūpojas no vienas puses uz otru kamēr viņa ātrā soli atnāca līdz mūsu galdiņam pierakstot mūsu pasūtījumu.

"Vai es jums varu atnest vēl kaut ko?" viņa pieklājīgi pajautāja.

Viņas acis negribīgi paskatījās uz Hariju un tad uzreiz, ātri uz mani. Es zināju ka viņa nejutās īpaši labi tuvumā Harijam. Viņa man sniedz līdzjūtīgu skatienu, itkā viņa zinātu, ka es šeit atrodos pret savu gribu.

"Nē, paldies." es pasmaidīju.

Tad mēs tikām atstāti vieni. Harijs mazliet palieca galvu uz vienu sānu un ieskatījās man acīs.

"Vai es tevi biedēju?" (Do i frighten you?)

Es jau grasijos teikt, ka tas ir diezgan dumjš jautājums, bet es sevi apturēju. Es īsti negribēju ka viņš mani biedē līdz nāvei. Lai gan es nesaprotu kā viņš nav sapratis kādu efektu viņš atstāj uz mani.

Man klusums bija apstiprinajums, kuru viņam vajadzēja. Viņš parādīja savas bedrītes uzsmaidot man. Harija roka jau stiepās pēc manējās kad oficiante pienāca pie mums un iedeva mums mūsu dzērienus. Es viņai pateicos, garīgi pateicoties viņai par ierašanos. Pārāk drīz viņa aizgāja, pec manām vēlmēm un es atkal biju atstāta viena ar Hariju. Es jutos neērti kamēr viņš skatījās uz mani.

"Vai kāds tevi agrāk jau ir aizticis?"

"K-ko?" es jautāju neizpratnē.

Viņš neko neatbildēja, bet es salēcos jūtot viņš roku man uz ceļa zem kvadrātainā galda. Viņš iesmējās redzot manu reakciju un ātri piecēlās, un piebīdīja savu krēslu man pa labi. Tas mani pārsteidza. Viņa roka nekavējoties atgriezās uz savu iepriekšējo pozīciju. Mana elpa iestrēga man kaklā kolīdz viņa roka sāka slīdēt augstāk pa manu cisku. Harijs intensīvi vēroja ka manas krūtis ātri cēlās augšā un lejā. Es pateicos dievam, ka es nenolēmu vilkt kleitu, kurš zin kur viņa rokas varētu aizsniegties. Kad viņa pirksti aizskāra manu kājstarpi es nekavējoties pielēcu kājās. Mans krēsls nočīkstēja gar grīda kad es viņu pagrūdu uz atpakaļu.

"M-man vajag čurāt." es ātri noteicu.

Es dzirdēju kā viņš dziļi nosmējās kamēr es ātri aizgāju uz tualeti. Man nebija laika lai paņemtu savu somu, es vienkārši gribēju tikt no turienes prom.

"Neesi pārāk ilgi!" Harijs nosauca man aiz muguras.