Nākamā diena.
"Tu noteikti joko" Zoja teica neticot.
"Kaut nu tā butu."
Mana galva ieslīdēja man rokās, dziļa noputa izslīēja man no lupām. Kad es pacēlu galvu parējas divas meitenes blenza uz mani. Lūsija lenam apgriezās uz mana rakstāmgalda krēsla, viņas sejas izteiksme izteica to, ka vina bija dziļi savās domās.
"Nu, ko tu tagad domā iesākt?" Zoja jautāja.
Viņa bija apsēdusies man blakus uz manas gultas.
"Neko daudz jau es nevaru padarīt, vinš zin kur es dzīvoju."
Manas guļamiztabas durvis atsprāga vaļā un tur stavēja elsojoša Šarlote. Viņa noliecās lai atsietu savus apavus pirms novilka tos nost. Viņa ar rokam piekartoja matus, cenšoties sakārtot savas lokas.
"Sorry, es nokavēju, ko es palaidu garām?"
Viņa nometa savu somu uz grīdas un ierāpās manā gultā sakrustojot kājas. Viņa paskatījās uz mani gaidot atbildi, bet Lūsija iejaucās.
"Emmu novēro ļoti seksīgs, bet baiss čalis, viņš viņai sekoja līdz mājām, redzēja viņu apakšveļā tad uzradās viņas virtuvē nākamajā dienā un tagad viņš ar viņas mammu ir kā labākie draugi." Lūsijas vārdi bira pār viņas lupām.
Šarlotes acis kļuva lielas. Viņas acis saudijās no vienas sejas uz otru.
"Ā un viņa šodien dodas uz randiņu ar viņu." Lūsija nobeidza.
"K-ko?"
Viņas galva šūpojas no viena sāna uz otru mēģinot visu aptvert. Bija klusums uz pāris sekundem.
"Harijs tev sekoja līdzi uz mājām? Es zināju, ka mums vajadzēja palikt ar tevi tonakt!" Šarlote vicinājās ar rokām.
"Vai tu nevari viņam vienkarši pateikt ' Nē ' ?" Zoja jautāja.
"Bet viņs zin kur es dzīvoju, un mamma domā, ka viņš ir pats labākais. Jums vajadzēja dzirdēt ko viņa vakar teica, viņa bija TIK laimīga. Un turklāt, mēs visas zinam par viņa reputāciju, es nevelos lai kads, kurš man rūp ciestu."
Lūsija nolika savas kājas uz grīdas klausoties manos vārdos, apturot viņas grozīšanos uz krēsla.
"Un kā ar to, ka tu varētu ciest?" Viņa klusi ierunājās.
Es uzlika rokas sev uz acīm, vēloties, kaut es nekad nebūtu satikusi Hariju. Šī situācija vienkarši nevarēja kļūt vēl ļaunāka. Mans prāts klejoja, man vēljoprojām nebija nejausmas kur vinš vispār mani vedīs mūsu ' randiņā '. Es vārdu randiņš lieku pēdiņās, jo man nav ne mazākās vēlmes pavadīt šo vakaru ar viņu, zinot ļoti labi ka šī noteikti ir iespēja mani apgramstīt. Es atbalstījos pret Zojas plecu, viņa mani apskāva.
"Ganjau viss būs labi." viņa mēģināja mani mierināt.
Bet kautkas viņas tonī lika man domāt, ka viņa nebija pārliecināta savos vārdos.
***
Es izklaidēju sevi sēžot Tumblr' ā , savā datorā, guļot uz vēdera. Baiļu vilnis mani pārņēma kad es paskatījos uz pulksteni uz sava naktsgaldiņa. Vēl nav atlicis daudz laika līdz mocības redzot Hariju sāksies. Mani pirksti izgaja cauri maniem matiem, kuri vēljoprjām bija mikli no dušas.
"Emma?" mamma mani pasauca otrpuss durvīm.
"Ienāc."
Viņa atvēra durvis, viņas smaids pazuda kad vina ieraudzīja mani guļam uz gultas.
"Kāpēc tu neesi apgērbusies? Harijs drīz bus klāt."
Ja vien viņa zinātu kads viņš patiesībā ir. Viņa sāka iet uz mana skapja pusi, bet es vinu ātri apturēju. Es izvēlos no gultas nostājoties viņai priekšā.
"Mam, es varu to izdarīt pati." es nopūtos.
"Neesi pārāk ilgi."
Tiklīdz viņa aizvēra manas guļamiztabas durvis aiz sevis es iekritu atpakaļ gultā. Es klusām nolamājos pie sevis. Mana galva asi pagriezās uz naktsgaldiņa pusi, kur stāvēja mans telefons. Es to paņēmu un atvēru isziņu.
No : Harijs
Es tevi vedu uz vakariņām. Uzvelc katko seksīgu. H x