Dark. [6]12

Es cieši turējos pie izlietnes, atbalstot visu savu svaru pret to mēģinot nokontrolēt savu elpošanu. Es pacēlu galvu lai paskatītos uz sevi spogulī vel joprojām mēģinot sevi nomierināt. Es nespēju noticēt tam, ka Harija rīcības bija tik tiešas un konkrētas. Itkā viņam būtu pilnīgi vienalga vai kāds redzēs. Es pārbaudīju savas kabatas meklējot telefonu.

"Velns!"

Es to atstāju somā, pie galda, ar Hariju. Mana sirds nogrima kad apzinājos, ka man neviena ar ko kontaktēties. Es pakratīju galvu, maniem matiem šūpojoties no vienas puses uz otru.

"Es nevaru to izdarīt. Ehh. Nevaru." es pati sev noteicu.

Es paskatījos uz savu atspulgu spogulī, es domāju ka es nekad mūžā neesmu bijusi tik ļoti pārbijusies. Izmisumā es staigāju turp un atpakaļ pa tualeti, mēģinot apsvērt visas iespējas. Es varētu vai nu iet atpakaļ pie Harija vai es varētu mēģināt un bēgt. Manas acis ātri paskatījās uz loga pusi un es ātri pārgāju uz otro iespēju.

Es ātri atrāvu vaļā logu, es jau grasījos kāpt ārā pa logu, kad durvis pavērās. Par laimi kad es pagriezos es ieraudzīju mūsu oficianti.

"Vai tu esi Emma?" viņa jautāja.

Es pamāju ar galvu un gaidīju kad viņa turpinās savu sakāmo.

"Puisis ar kuru tu esi atnākusi palūdza man pārbaudīt vai tu te esi."

"Ak Dievs."

Viņa man pienāca tuvāk, saņemot manu roku un pavelkot mani malā.

"K-kur viņš ir?"

"Viņš gaida aiz durvīm."

Manas acis iepletās kad sapratu ko viņa tikko man pateica. Viņa paskatījās uz atvērto logu un tad atpakaļ uz mani. Viņa acīmredzot sapratu ko es grasījos darīt pirms viņa ienāca.

"Ej." viņa mani mazliet pagrūda uz loga pusi. " Es viņam pateikšu ka tu šeit nebiji."

"Paldies tev!" es pasmaidīju.

Es pieskāros loga rūtij, uzvelkot sevi augšā. Es paskatījos uz aizmuguri, redzot ka viņa iziet no tualetes.

"KO?" es dzirdēju spēcīgu balsi iekliedzoties aiz durvīm.

"fu*k" es klusi noteicu.

Es apsēdos ar kājām karājoties ārpus logam. Bet tieši pirms es nolēcu uz zemes kura bija ļoti tuvu, tualetes durvis atsprāga vaļā. Harija tumšās acis paskatījās uz mani. Viņa dusmīgais skatiens ātri pārtapa smīnā un es uzreiz sapratu ka priekš viņa šī ir izklaide. 'Medījums'.

Es skrēju cik vien ātri spēju gar promenādi, gaiss bija vēsāks nekā tad, kad ieradāmies. Mani garie mati plīvoja aiz manis. Es ātri paskrēju garām restorāna ieejai, cerot ka es spēšu iegūt pēc iespējas lielāku attālumu. Es paskatījos uz aizmuguri. Es ieraudzīju Hariju tieši aiz manis.

"EMMA!"

Es atteicos padoties, man bija jātiek prom no viņa. Man sāka sāpēt kājas, bet esi sevi turpināju piespiest skriet uz priekšu. Es elsoju kad pagriezos ap stūri, vel joprojām uz taciņas kas bija gar ūdeni. Es sāku krist panikā, kad sapratu ka taciņa tuvojas beigām. Es ātri paskatījos uz labo, tad uz kreiso pusi, izmisīgi meklējot izeju. Es apstājos lai pagrieztos un ieraudzīju ka Harijs sāk palēlināt ātrumu. Viņš sāka smīnēt nākot man tuvāk, zinot ka man vairs nebija, kur skriet. Es atkāpos dažus soļus uz atpakaļu, taču ietriecos margās. Mēs abi ļoti smagi elsojām.

"Kur tu taisījies skriet, zaķīt?"

Viņš turpināja man tuvoties kamēr es lēnam virzījos uz kreiso pusi. Cerot ka es spēšu apskriet viņam apkārt un skriet uz otru pusi. Harijs bija tikai dažus soļus no manis, kad mana mugura piespiedās pie vārtiņiem, kas veda pie taisna kritiena lejā-ūdenī. Es piespiedos vārtiņiem vēl spēcīgāk mēģinot tikt tālāk no Harija.

Es iespiedzos kad vārtiņi kuri bija aiz manis attaisījās. Tie ātri atvērās un es nenoturēju līdzsvaru un nokritu lejā-iekšā ūdenī.

"Emma!!"

Es iekritu aukstajā ūdenī, manam ķermenim iegrimstot dziļāk. Manas rokas un kājas darbojās kopā, lai uzpeldētu ūdens virspusē. Uz momentu, mani pārņēma liels atvieglojums. Šis varbūt nebija ideālais risinājums, bet es biju prom no Harija. Tas bija līdz brīdim, kad dzirdēju vēl kādu ielecam ūdenim ne pārāk tālu no manis. Spēcīga roka apvijās ap manu vidukli, uzvelkot mani virs ūdens. Mēs abi ievilkām dziļu elpu, kamēr es arī izspļāvu ūdeni no mutes.

Es pieliku rokas pie viņa krūtīm, atgrūžot viņu. Viņš nostūma sev no sejas matus, vērojot mani. Es kustināju kājas, lai noturētu sevi virs ūdens. Harijs man uzsmaidīja, parādot savas bedrītes pirms teica :

"Nu, es vēl nekad nebiju padarījis meiteni slapju tik ātri pirmajā randiņā."

Es smagi nopūtos par godu viņa pavedinošajai piezīmei. Es ļoti apšaubīju viņa vārdus zinot viņa iepriekšējas attiecības ar sievietēm. Es nebiju īpaši spēcīga peldētāju un pēc skriešanas mans ķermenis jutās ļoti vājš ūdenī. Lai nu kā, es mēģināju aizpeldēt līdz dokam. Manas rokas pieskārās dokam, bet pirms es spēju uzvilkt sevi augšā Harijs saķēra manus gurnus. Viņš mani apgrieza tā, lai es būtu ar seju pret viņu, un tas bija tuvāk, nekā man patiktu. Harijs saprata ka man ir diezgan grūti noturēties virs ūdens.

"Turies pie manis." viņš nočukstēja.

Manas rokas palika ūdenī, bez apstājas kustoties mēģinot noturēties virs ūdens. Viņš saķēra manas rokas un aplika tās viņam ap kaklu. Harija laba roka turējās pie doka, kamēr viņa kreisā roka turēja mani tuvu sev klāt. Viņš noturēja mūs virs ūdens, kamēr vēl joprojām skatoties uz mani. Man šobrīd nācās viņam uzticēt savu dzīvību. Mana elpa uz brīdi apstājās man kaklā, kad Harijs sāka noliekties man tuvāk.

"Harij, man ir auksti." es nočukstēju.

Es atlaidu viņa kaklu, apgriežoties un pieķēros pie doka. Es noskatījos, ka viņš uzvilka sevi augšā un izspieda ūdeni no savām drēbēm. Tad viņš izvilka mani no ūdens. Es biju pārsteigta ar viņa spēku, viņš mierīgi mani izvilka no ūdens un nostādīja uz kājām-uz platformas un protams, es paklupu un ieskrēju viņā. Tas viņu pārsteidz nesagatavotu un viņš ar mani viņam virsū nokrita uz muguras. Es uzlika rokas viņam uz krūtīm pieceļoties no viņa, viena mana kāja viņa labajā pusē un otra-kreisajā.

"Hmmm. Man vienmēr patīk kad meitene ir virspusē."

Es izdvesu riebuma skaņu, kamēr viņš man piemiedza ar aci. Pirms es sapratu kas notiek Harijs satvēra manas rokas, kas atbalstījās viņam pret krūtīm un apgrieza mūs otrādāk-tagad es biju es zem viņa un viņš bija man virsū.

"Bet man labāk patīk, kad viņas ir zem manis."

Ūdens pilītes krita uz manas sejas no viņa matiem. Viņa zaļās acis lūkojās uz mani, uz visu manu ķermeni. Manas slapjās drēbes bija pielipušas man pie ķermeņa. Harijs nolieca savu galvu un uzpūta uz nenosegtās ādas uz manām krūtīm, kuras ļoti ātri kustējās uz augšu un uz leju. Uz viņa lūpām bija smaids, kad man uz ādas parādījās zosāda. Es aizvēru acis dēļ šīs sajūtas.

Es salēcos, kad slapjas lūpas pieskārās manām. Manas acis uzreiz atvērās. Harija slapjie mati kutināja manu pieri. Viņš turpināja kustināt savus lūpas pret manām, mēģinot iegūt jeb kādu atbildi no manis.Bet es nevarēju, es vienkārši gulēju, kā sasalusi.

"Emma." Harijs mani klusām iedrošināja.

Viņš mazliet pavilka manu apakšējo lupu pirms atlaižot un uzliekot savu pieri uz manas. Mana elpa iznāca ka mazas nopūtas. Mēs palikām tādā pozā uz dažiem mirkļiem pirms Harijs piecēlās kājās. Viņš stalti stāvēja virs manis un dziļi nosmējās. Kas tikko notika?

"Tu nāc?"

Es ātri uzsēdos , skatoties uz roku, kuru viņš man pasniedza. Es to pieņēmu un viņš mani uzvilka augšā un nostādīja sev blakus.Manas acis skatījās uz viņa slapjo ķermeni. Viņa slapjais, baltais t-krekls bija pielipis pie viņa ķermeņa atklājot viņa krūtis un presīti. Es ātri novērsos, zinot, ka es biju pieķerta pēc smīna uz viņa sejas.

Viņš saāķēja mūsu pirkstus kamēr mes gājām pa doku. Pakāpiens uz taciņu bija samērā liels, tādēļ viņš uzlika rokas man uz gurniem un uzcēla mani augšā. Viņš pats uzkāpa bez jebkādas piepūles. Es viņu pagaidīju, Harijs pēc tam saķēra manu roku un vilka mani līdz vietai, kur viņa jaka bija nomesta uz zemes. Viņš drošvien to novilka pirms leca ūdenī man līdzi. Pieliecoties Harijs pacēla savu telefonu un atslēgas, un maku pirms pacēla jaku un aplika to man ap pleciem.

"Paldies." es klusām pateicos.

Vīrietis, kas pirmīt mūs aizveda līdz mūsu galdiņam saviebās ieraudzījis mūsu izskatu. Mūsu drēbes vēl joprojām pilēja, izveidojot peļķītes uz grīdas. Pārējie cilvēki restorānā pūlējās neskatīties uz mums. Es nevarēju viņus vainot, mēs izveidojām mazu scēnu. Parasti es būtu sarkana ka tomāts šobrīd, bet tas šoreiz mani nemaz neietekmēja. Harijs iedeva savu maksājumu karti, lai samaksātu par ēdieniem.

"Paņem savu somu un ejam." viņš man skarbi iečukstēja ausī.

Es ātri aizgāju līdz galdiņam, kur mūsu oficiante novāca traukus no blakus galdiņa. Viņa pārtvēra manu acu skatienu un pienāca pie manis.

"Man ir tik ļoti žēl, piedod. Viņš nenoticēja man kad es viņam pateicu, ka tu tur neesi un viņš pats gribēja par to pārliecināties." viņa ātri un ar līdzjūtīgu skatienu ātri noteica.

"Neuztraucies, tā nebija tava vaina." es pasmaidīju paspiežot viņai roku. "Paldies."

Es salēcos, kad Harijs pienāca pie mums no aizmugures, es steiga savācu savas mantas pirms Harijs mani izvilka no turienes ārā.

Mēs beidzot piebraucām pie manas mājas, tagad jau ārā bija tumšs un lielas laternas bija ieslēgtas. Es nopūtos kamēr gaidīja kad Harijs atvērs manas durvis. Viņš man gāja cieši blakus līdz pat manas mājas durvīm. Es rakņājos savā somā, meklējot mājas atslēgas, kuras es nometu mirkļus vēlāk. Harijs mani piespieda pie durvīm un atkal piespieda savas lūpas pie manām. Viena viņa roka turēja manus gurnus piespiestus pie viņa un otra roka turēja manu kaklu.

Man nebija atlicis daudz spēka ar ko viņu apturēt, bet es vāji pagrūdu viņu prom. 'Skūpsts' nebija ilgs. Harijs attālinājās no manis vēl joprojām skatoties leja uz mani, kamēr es notīrīju savas lūpas ar savas rokas aizmuguri.

"Nu come on, tas nebija nemaz tik traki, vai ne?" viņš jokojot jautāja.

Es sabijos kad viņa pirksti viegli aizskāra manu vaigu.

"Mēs noteikti šo atkārtosim." viņš piemiedza ar aci.

Es nebiju pārliecināta par to vai viņš runāja par skūpstu vai par randiņu, abas lietas man lika notrīcēt no domas vien. Paskatoties augšā uz viņa seju es pamanīju, ka viņa cirtas sāka izžūt, viņš izskatījās gandrīz vai mīlīgi, kamēr vien viņš neatvēra savu muti. Tas veids, kā viņš izvēlējos savus vārdus lika man domāt 'ar kuru vietu viņš domā' ?

Es novilku sev no pleciem viņa jaku, turot to starp mums, lai viņš to paņemtu.

"Paturi to."

Viņš pielieca savu galvu pēdējo reizi un viegli mani nobučoja uz lūpām. Tad es vēroju kā viņš aiziet atpakaļ uz savu mašīnu.

Nu, šis būs randiņš kuru es noteikti atcerēšos ilgi.

(šis ir doks)