http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-5/752173
- Neesi sliņķe, minies ātrāk. - skaļā balsī iekliedzos, kad jau kādu trešo reizi apdzinu Reičelu.
Es speciāli, lai viņu kaitinātu braucu aprauti; tad kad apdzinu Reičelu, es pēkšņi apstājos, tā lai viņa man brauktu pa priekšu, un tad es atkal viņu apdzinu.
- Es nevaru, varbūt apstājamies? - viņas seja bija kļuvusi sarkana, un izskatījās, ka viņa tiešām ir nogurusi, tāpēc apstājos.
Izvilkusi no savas somas ūdens pudeli, viņa to attaisīja un pielika pie mutes. Slīdot ūdenim lejā pa viņas kaklu, viņa sarāvās.
Paņēmusi arī to pašu pudeli, es arī iedzēru no tās vairākus malkus. Ūdens bija vēss, bet ne nepaciešams.
- Mums būs jāpiestāj pie kāda avota. - sniedzot atpakaļ Reičelai pudeli, es iesaucos.
Visu pārējo ceļu mēs nevis braucām, bet gan stūmām riteņus, līdz bijām nokļuvušas līdz ezeram. Pēdējo reizi šeit kopā mēs bijām pamatskolas sākumā un šogad mēs ejam jau 11. klasē.
Atceros, kā šeit mēs pieņēmām visādus svarīgus lēmumus; vai iet uz balli, ko labāk vilkt.. Bet šie lēmumi tika pieņemti ar vecajām metodēm - ziedlapiņu raušanu. Nedaudz pasmaidu.
- Ko tu izlēmi saistībā ar Dilanu? - izdzirdot jautājumā pieminam Dilanu, smaids no manas sejas pazūd tikpat ātri kā uzradies.
- Vēl neko. - klusi nosaku.
Atbalstījusi riteni, pret tam paredzēto 'kājiņu' es apsēžos viņai blakus, un lūkojos tālumā.
- Visa šī situācija ir sarežğīta. -
- Kas tur var būt sarežģīts? -
- Viss. - atraucu.
Viņa papurina galvu, un lūkojas uz manu seju, bet es turpinu lūkoties tālumā.
Varbūt viņai šķiet, ka tas ir viegli, bet tā nav. Nav viegli izšķirties no kāda pret kuru tev ir jūtas, lai ko viņš tev darītu.. Es jau neesmu vainīga, ka iemīlēju viņu.
- Es zinu, ka tu baidies - viņa satvēra manu roku, - bet zini, ka Rolands nepieļaus to, ka Dilans tev kaut ko nodara. Pat ja viņš tevi bieži ignorē vai kaut ko neatļauj, vinš tevi mīl. Kā vecākais brālis savu jaunāko māsu. -
Ieklausīdamās Reičelas vārdos, es pagriezu savu galvu, tā lai varētu redzēt viņas seju, pirms sacīju.
- Tu izklausies pēc psihologa. - un ieraugot viņas sejas izteiksmi, es sāku smieties.
- Jēziņ, Embera! Es tev cenšos kaut ko ieskaidrot, bet tu smejies par mani. Vai tad tā labākās draudzenes dara? - pamanīju, ka arī viņa grib smieties, bet cenšas to apspiest.
- Tev laikam nākotnē, vajadzēs strādās par psiholoģi. -
- Jā, un tad tu nāksi pie manis un es tev centīšos dabūt smadzenes pareizajā vietā, lai tu vienreiz saktu domāt pati ar savu galvu. - tagad viņa jau smaidīja.
- Bet man viss būs par velti. -
- Nemaz neceri! Ar tevi es nopelnīšu kaudzi naudas. - viņa no zemes pacēla nelielu akmeni, kuru meta ezerā. Tas trīs reizes atsisdamies pret ūdens virsmu, pazuda ūdenī.
- Cikos tu, vispār, vakar biji mājās? - mainīju tēmu.
- Īsti nezinu. Kaut kur stundu pēc tavas aizbraukšanas, aizgājām arī mēs. Un nē, nemaz neskaties uz mani tā. -
- Ko, es atkal? - iespurdzos.
- Es zinu šo skatienu, un saku, lai neskaties uz mani tā. -
Pacēlusi vienu uzaci, es turpināju uz viņu skatīties.
- Jā, labi. Viņš šķiet simpātisks. - viņa beidzot atzinās, un es triumfā pasmaidīju.
- Bet kātad ar Ēriku? -
- Arī Ēriks man patīk, bet šķiet, ka ar viņu nekas nesanāks. To jau liecina viņa vienaldzība, kad mēs čatojam. - viņa paraustīja plecus un ar purngalu paspēra dažus akmeņus uz priekšu.
- Tāpēc mēģināsi ar Džeiku? -
- Beidz mani izprašņāt. - viņa sāka smieties. - Varu jau arī mēģināt ar Kameronu, bet viņš pat man nepievērsa savu uzmanību, tikai tev.. - izsakot pēdējos divus vārdus, viņa pagriezās nedaudz uz manu pusi un dīvaini paskatījās uz mani.
- Nē. Man ir Dilans. - vismaz pagaidām...
- Bet tu no viņa šķirsies, vai tad ne? -
- Nu.. es vēl domāju. - piekalu skatienu saviem pirkstiem. Man nepatika tie brīži, kad Reičela uzvedās, kā mana mamma.
- Es to uztveršu, kā jā. Un tātad, ja tu šķiries no Dilana, kāpēc gan tu nevari sākt tikties ar Kameronu? -
- Es neesmu vieglas uzvedības sieviete, kas pametot vienu puisi skrien jau pie nākamā. - sašutusi iesaucos.
- Ne jau tā es to domāju, - Reičela acumirklī iesaucās, ieraugot manu sejas izteiksmi. - Protams, tu tāda neesi, bet es vienkārši domāju, ka tu varētu satikties ar Kameronu kā draugi, un varbūt vēlāk starp jums kaut kas sanāktu. -
- Tāpat kā tu ar Džeiku? -
- Jā, tāpat, kā es ar Džeiku. - viņas lūpu kaktiņi nedaudz pacēlās uz augšu, un es papurināju galvu.
- Es šaubos, ka tur kaut kas sanāks, bet gan jau, ja tu tiksies ar Džeiku, man nāksies satikt Kameronu. - noteicu, un piecēlusies kājās, no biksēm notīrīju neesošos putekļus.
- Es zinu. -
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Ciesanu-valgi-7/752387
