Čelsijas smaids /9/2

Cik labi, ka man nebija mantu, un es varēju izbaudīt A klases lidmašīnas salonu pilnībā. Ērtais ādas krēsls, pleds uz kājām un dzirkstoša baltā vīna glāze ar vīnogām bija tieši tas, kas man vajadzīgs. Sakrustojusi kājas, ēdu vīnogas un savā jauniegūtajā plaukstdatorā pārskatīju modes pasaules jaunumus, ko ievija tenku, baumu un skandālu ēna, kas saistīta ar attiecībām, šķiršanās haosu un naudu, kā vienmēr. Par laimi, žurnālisti vēl nebija kursā par Londonā notiekošo pasākumu. Tātad, tas būs lielisks.

-Jums zvans,- stjuarte man atnesa telefonu uz paplātes un samiedzu acis. Pateicos par viņas rīcību un pieliku klausuli pie auss.

-Bella, Bella,- Džeika balss priecīgi atskanēja klausulē un es pasmaidīju,- Vai jau esi lidmašīnā?

-Jā, Džeik,- es vēlreiz pateicos,- Dzeru vīnu nez cik kilometru augstumā un lasu par jaunākajām tenkām pasaulē. Izrādās, ka Dante pašķīries ar Ivetu. Sacelts pamatīgs skandāls,- es pastāstīju, ar brīvo roku pārslidinādama pirkstu pāri ekrāna virsmai,- Te pat ir bildes ar Dantes jauno draudzenīti, kā raksta mediji,- es sacīju, apstājoties pie fotogrāfijas.- Vai tā nav Mollija?

-Ir gan,- Džeiks neapmierināti man piekrita,- Tieši par to gribēju ar tevi parunāt. Uzskatu, ka viņai ir jāsaņem pamatīga suta par krietnu cilvēku laulības izjaukšanu,- vīrietis nudien izklausījās noskaities. Un es viņu sapratu. Mollija strādāja pie mums abiem, un nereti nonāca mediju centrā, pinoties ar slaveniem dizaineriem un aģentūru īpašniekiem.- Piemēram, atcel viņas uzstāšanos Londonā. Lai viņa saņem pamatīgu sutu!

-Džeik, tas nav korekti,- es sacīju. Man nepatika līst citu attiecībās un būt soģim,- Domāju, ka viņa ir gana veiksmīga un nav vairs mazs skuķis, ko var pāraudzināt ar pērienu.

-Pērienu nē, bet spērienu gan,- Džeiks ņurdēja.- Čelsija, vai tu vēlies apkaunot savas aģentūras slavu ar tādu modeli?

-Tas piesaista uzmanību, mans mīļais Džeik,- es atteicu, un apskatīju pārējās ziņas,- Labi, es apdomāšu tavu piedāvājumu,- nobolot acis sacīju un nejauši uzķēros ziņai, kurā bija minēts Naels.

-Lieliski, pareizi,- Beidzot Džakomo izklausījās priecīgāks,- Tā tai svilpastei vajag!- īss klusuma brīds,- Čels, tu tur?

-Jā, jā, Džeik, tepat,- atsaucos un apstājos pie puiša bildes,- Klau, ko tu zini par Naelu Krūzu?

-Naelu ko?- viņš nesaprata,- Ā, to tur. Viņš pašlaik Milānā sastrādājas ar Arturo jaunās vasaras kolekcijas ietvaros, cik man zināms. Kālab jautā?

-Man viņu vajag sev,- es strikti sacīju, izpētīdama viņa bildes,- Es gribu viņu izmēģināt savā līnijā, nu tajā, par bērniem..

-Čelsija? Vai tik šis jauneklis nav iekritis tev sirdī?- pat zināju, ka šobrīd Džeiks tur rokās klausuli un glāzi īru brendija, samiedzis savas brūnās acis tā, ka acu kaktiņos parādījās krociņas.

-Nē,- uzreiz atteicu,- Dari ko vari lietas labā, Džakomo. Man jābeidz runāt.

-Bella, Bella, tu mani pārsteidz,- Džakomo iesmējās,- Patīkamu lidojumu. Darīšu, ko spēšu.

-Ciao, Džeik,- atteicu un atvienoju sarunu, turpinādama pētīt Naela bildes. Viņš izskatījās.. labestīgs. Acīm tīkams. Tāds, kas spēs sastrādāties ar bērniem. Tāds, kas pārstāvēs manas kompānijas prestižu. Tāds, kas man der. Protams, man bija arī citi vīriešu modeļi, taču katram no viņiem bija savs lauciņš un viņi uz šo brīdi bija ļoti aizņemti. Bungāju ar pirkstiem pa krēsla malu un nospriedu, ka būs jāveic vēl noklausīšanās. Naels arī nav pēdējais vīrietis pasaulē.. mana apziņa norūca un es izdzēru līdz galam šampanieti. No krēsla malas paņēmu spilvenu U formā, kas paredzēts lidojumiem, un aizvēru acis, domādama par savu jauno līniju.

-Jums atkal zvana,- mani iztraucēja stjuarte un es atvainojoties pasmaidīju un pieliku klausuli pie auss, pat neskatīdamās, kas zvana.

-Priecīgus Ziemassvētkus, kuce.- balss klausulē atteica un es saspringu. Atpazinu balss īpašnieku, pievilku kājas pie zoda un domāju, ko atbildēt, kamēr klausules otrā galā sadzirdēju niknu, riebuma pilnu balsi no pagātnes.

-Tev arī, tēti.- es atteicu un iekodu lūpā, lai neraudātu, taču sāpes, ko šī īsā saruna izraisīja, bija salīdzināmas ar brīdi, kad roku iebāž kamīna liesmās. Tās bija ātras, dziļas, un rētas atstājošas.

Galu galā, ne katrs tēvs ienīst savu meitu.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Celsijas-smaids-10/779423