Atceries mani (23)4

-Es uzvarēju,- smaidīga noteicu un lepni atspiedos pret motociklu,- Un kā vēl!

-Man mašīna nobruka,- Olivers noburkšķēja, būdams neapmierināts par zaudējumu,- Mašīnai vaina. Es tevi būtu salicis viens un divi.

-Runā, runā, mana pakaļa klausās,- es smejoties atteicu un pienācu viņam klāt,- Kāda ir balva?

-Balva?- viņš pārjautāja, uzliekot rokas man uz gurniem,- Ar to, ka esmu te, nepietiek?

Tēloju, ka aizdomājos,- Man nav ne jausmas, neesi jau tu tāds zelta gabaliņš.

-Manuprāt, esmu gan,- viņš it kā iedomīgi nomēdījās,- Drīkstu?- viņš jauki apvaicājās un piespieda savas lūpas manējām. Automātiski aizvēru acis, apliku rokas viņam ap pleciem un pastiepos pirkstgalos, lai padziļinātu skūpstu. Olivers uzcēla mani sev virsū un, pagriezies pret mašīnu, uzcēla mani uz tās, nepārraujot mūsu kontaktu.- ne šeit un ne tagad,- viņš, strauji atrāvies, teica,- Tu vēl neesi pārliecināta par sevi. Tu vēl neko neatceries,-

-Nu un?-

-Kas, nu un?-

-Tev nestāv?- bezkaunīgi vaicāju, plati smīnēdama. Pat nezinu, no kurienes man ienāca prātā šie vārdi. Varbūt tas vienkārši man bija dabiski. Varbūt es pamazām sāku atgriezties sevī?

-Stāv, bet ne tagad,- Olivers neveikli atteica,- Klau, jau sāk satumst. Braucam?

-Braucam,- vīlusies piekritu, un, cik vien daudz varēju, palīdzēju viņam iecelt močus bagāžniekā. Kad grasījāmies kāpt mašīnā, aiz mums piestāja kāda cita mašīna, kuras vadītāju nevarēja saskatīt aiz tonētajiem stikliem. Olivers manāmi saspringa.

-Es arī gribu paspēlēties ar savu māsu,- Nellija teica, izkāpjot no mašīnas,- Ar tevi, suņaģīmi, es nerunāju,- viņa paskatījās uz Oliveru, kurš grasījās, ko teikt,- Bet ar tevi gan. Braucam,- viņa nokomandēja, sakrustojusi rokas uz krūtīm.

Bijīgi paskatījos uz Oliveru, kurš bija runātājs no mums.- Tavai zināšanai, suņanagla, viņai nav tevi jāklausa. Un šodien viņa ir ar mani.-

-Varētu padomāt, ka es tevī taisos klausīties,- māsa nomēdījās,- Sema, nāc mājās. Man ar tevi ir jārunā. Šis suņuks tevi vēl gultā ievilks ar savu niecīgo metamo.

Olivera dusmas varēja just par no attāluma. Puisis manāmi piesarka un jau sāka iet Nellijas virzienā, savilcis rokas dūrēs, bet mana roka viņu atturēja,- Es negribu, lai tu čakarē meiteni, kura neko neatcerās, un vēl to izmanto savā labā. Tu esi čūska, Nellija.

Nellija demonstratīvi nožāvājās.- Esi beidzis?-

-Kas tev iekodis?- es iespraucos sarunā.

-Es viņu atšuvu, un tagad puisēns taisās paņemt otru no mums,- Nellija teica, pievēršoties man,- Tikai viņam nepielec, ka meitenes ar pakaļām kā mums, nerunā ar vīriešiem, kam ir seja, kā viņai.

-O, vīrietis, tas bija trāpīgs atzīmējums,- Olivers uzšņāca,- Vismaz viņa nepleš savas kājas katram garāmgājējam un nav tik ļauna kā tu.

Nellija nošmakstināja lūpas,- Tikai nesāc raudāt.- viņa panācās tuvāk,- Samanta, man vajag ar tevi parunāt,-viņa atkārtoja. Apmulsusi skatījos te uz vienu, te uz otru.

-Oliver,- es puisi uzrunāju,- Vai drīkstu?

-Neļauj viņai sev izskalot smadzenes,- viņš tikai teica, un, pagriezies, devās uz mašīnu. ar skatienu viņu pavadīju, sajuzdamās skumji, ka biju viņu sāpinājusi. Pagriezos pret puisi un piegāju viņam klāt. Olivers izskatījās noskumis, liekot man justies slikti.

-Es tikai gribu zināt, ko viņa man vēlas teikt,- es puisim paskaidroju, uzliekot rokas viņam uz vaigiem,- Dod man stundu. Divas. Un es došos ar tevi.- es sacīju, acīs sariešoties asarām.

-Samanta, viņa tevi sakūdīs pret mani.-

-Vai viņai ir iemesls?- es saraucu uzaci. Olivers neatbildēja,- Lūdzu..

-Kāpēc tu gribi vispār mēģināt?- viņš pajautāja, uzliekot savas rokas virs manējām,- Es zinu, ka viņa ir tava māsa, bet es gribu, lai tu zini patiesību.-

-Oliver, lūdzu,- es atkārtoju,- Viss būs labi.

Olivers lūkojās man acīs, nespēdams izlemt.- Būšu tev pakaļ pēc trim stundām.

-Paldies tev,- no sirds atteicu un apskāvu puisi. Viņš aplika rokas man apkārt un es laikus pacēlos pirkstgalos, lai noskūpstītu viņu.

-Fuj, jūs beigsiet?- Nellija iejaucās,- Samanta!

-Eju,- atcirtu un noglāstīju Olivera roku.- Viss būs labi,- es teicu un devos pie māsas, jūtot, kā mani pavada Olivera skatiens.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Atceries-mani-24/692285