Atceries mani (24)11

-Es jūtos kā klauns,- klusi sacīju, kad māsa mani burtiski stūma uz priekšu uz telpu, kur izņemot fotoaparātus un gaismas elementus, nekā cita nebija. Man uz sejas bija tik daudz kosmētikas, un drēbes bija tik neērtas, ka es nejutos kā es pati. Bet tā, kā Nellija izturējās relatīvi jauki, es noriju lepnumu un centos izbaudīt procesu. Tā taču tikai fotografēšanās.

-Beidz čīkstēt,- Nellija aizrādīja un ar smaidu pamāja fotogrāfam,- Tas ir ļoti ietekmīgs fotogrāfs. Šī vizīte tev ir ekskluzīva, novērtē to,- māsa čukstus teica, griežot zobus. Nobolīju acis un sarokojos ar fotogrāfu.

-Sveika, tu laikam esi Samanta,- viņš teica, pienākot man klāt.- Mani sauc Endijs, un šī ir mana brīnumzeme,- viņš norādīja uz apkārtni. Es noklepojos, pievēršot sev fotogrāfa uzmanību.

-Sema,- es viņu palaboju,- Mani sauc Sema.- teicu un jutu, ka Nellija man iebaksta. Endijs saprotoši pasmaidīja un norādīja uz baltām durvīm, kurp uzreiz devās Nellija.- Kas tur ir?

-Ģērbtuves,- vīrietis teica,- Došu tev iespēju improvizēt. Bet tēma gan ir noteikta.

-Kāda tā ir?- kad māsas vairs nebija telpā, es sajutos drošāka. Taisnību sakot, Nellijas jaukums man šķita nepareizs. Īpaši pēc tam, kad viņa man bija draudējusi. Tur bija jābūt kādam āķim.

- Loida Vēbera operu „Operas spoks’ taču zini, vai ne?-

-Godīgi sakot, es neatceros. Man ir problēmas ar atmiņu,-

-Ak, nekas. Esmu pārliecināts, ka tava māsa tev palīdzēs. Turklāt tev jāataino Mega savā izpratnē.-

-Mega?-

-Vienkārši ej pie māsas.- viņš mīļi aizrādīja. Saņēmusi dūšu, devos uz durvju pusi, kur varēja dzirdēt rosību. Pavēru durvis un pamanīju Nelliju, kura jau bija saģērbusies un piekārtoja matus. Ieraudzījusi mani spogulī, māsa pagriezās pret mani.

-Kā redzi, es esmu ieņēmusi Megas lomu,- māsa teica, pieiedama pie drēbju pakaramā,- Tātad tev paliek Kristīnas loma.-

-Ja vien es zinātu, kas tā tāda ir.-

-Nav svarīgi,- Nellija nobubināja un pameta man baltu auduma čupiņu,- Ģērbies ātri. Nav laika.- meitene izgāja no telpas, atstādama mani vienu. Izģērbos un izpurināju apģērbu, kas, izrādās, bija skaista kleita. Tai bija mežģīņu piedurknes, satīna korsete un mākoņiem līdzīgi svārki. Uzvilku to mugurā un atradu piemērotas baltas kurpītes. Ieskatījos spogulī un neticīgi pieskāros atspulgam, nespēdama noticēt, ka es izskatos tik skaisti. No paklīdenes, kas gulēja uz ielām un ubagoja pēc naudas, es stāvēju nezinu cik dārgā kleitā spoguļa priekšā.

Kāds pieklauvēja pie durvīm un pa tām ienāca maza auguma meitene, kurai pāri plecam bija pārmesta soma. Meitene man sirsnīgi uzsmaidīja,- Čau, tu laikam esi Sema, ja? Esmu Līga, tava stiliste.- viņa pasmaidīja un pienāca man klāt, lai sarokotos ar mani. Meitene bija daudz īsāka par mani un tas mani samulsināja.

-Vai tad Nellija jau ir gatava?-

-Viņas mati taču allaž ir perfekti,- Līga nobolīja acis un plati pasmaidīja,- Man beidzot ir darbs. Tu esi mana glābēja!- meitene priecīgi ieteicās un apskāva mani. Samulsusi atbildēju apskāvienam.- Sēdies. Salokošus tev matus,- viņa mani apsēdināja uz krēsla un, izkrāmējusi somas saturu no dažādākajiem agregātiem matu ieveidošanai, ķērās klāt maniem matiem. Aizvēru acis, izbaudot sajūtu, ko radīja viņas pirksti, kas maigi darbojās ap matiem.

-Gatava!- Līga līksmi iesaucās un es lēni pavēru acis. Mani mati izskatījās garāki nekā iepriekš. Lokas bija fenomenālas. Tik sievišķīgas, un skaistas, ka izskatījās kā mākslas darbs.- Esmu lepna,- viņa mīļi teica un uzlika man galvu uz pleca,- Neiebilsti, ja nofotografēšu?

-Protams, ka nē,- aizmirsusies skatā, es teicu. Līga nofotografēja skatu no mugurpuses un tad uzņēma mūsu abu kopbildi.- Paldies tev,- sacīju meitenei un apskāvu viņu. Kad ieskatījos spogulī, pamanīju, ka telpā jau kādu laiku kāds ir ienācis un viņa skatiens ir pievērsts man.

-Ko tu te dari?- es pārsteigta vaicāju, uzlūkojot personu telpā. Viņa acīs dega uguntiņa, kas sildīja, nevis apdedzināja.

-Es nekur neiešu, kamēr nebūšu tev šo un to pateicis,- Edgars atteica, nākdams man tuvāk. Ieķēros ar pirkstiem letē un gaidīju, kad viņš ātrāk visu izdarīs un būs prom.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Atceries-mani-25/692703