13.
-=-
Hītrovas lidosta bija pārpildīta ar ļaudīm. Bet tā bija tuvākā lidosta no Londonas un manu vecāku mīļākā lidosta. Tie vienmēr rezervē manas biļetes vienīgi no šīs lidostas, ja man nepieciešams izlidot no Lielbritānijas.
Es sēdēju uzgaidāmajā zonā, sitot nost lieko laiku, kas man bija atlicis līdz lidmašīnas sagaidīšanai. Kaut ko truli meklēju savā laptopā, ignorēdama apkārtējos. Ziņu portāli informēja par karaliskās ģimenes Ziemassvētkiem, elites plānotajām Ziemassvētku ballītēm un notikumiem pasaulē.
Neviļus mani meklējumu aizklīda līdz dzeltenajām ziņām par sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem.
Karīn, tu esi tāda muļķe!
Sevi iekšēji bāru, kamēr meklēšanas lodziņā ievadīju Detlefa vārdu. Bija vien 1 jauna ziņa par to, ka vīrietis ir atgriezies savā sociālajā kontā Instagram un ievietojis jaunu black and white filtra bildi, kur bija redzams Haidparks, kas Ziemassvētku laikā pārtop par Winter Wonderland.
Indie siržu lauzējs pazudis Ziemassvētku brīnumzemē
Jaunumus esam sagaidījuši no siržu lauzēja Detlefa Vestvika, kurš atgriezies Instagram bilžu plūsmā. Un mēs varam vienīgi secināt, ka viņš cenšas sasildīt savu auksto sirdi pēc skandalozās šķiršanās ar savu bijušo draudzeni Kerliju Lorvu. Nesen jau arī minējām, ka jaunā sieviete bija manīta kāda svešinieka skavās kādā izgreznotā Ziemassvētku slidotavā.
Detlef, saulīt, ja nu tev paliek ļoti garlaicīgi, zini, ka mēs joprojām savā e-pastā gaidām tavu uzaicinājumu uz Jaungada balli.
Un ticiet mums, viņa ballītes ir grandiozas.
Komentāros anonīmie izpauda savas domas par to, kāds Detlefs ir narkomāns un cik bieži viņš maina savas draudzenes.
Kuru interesē viņa draudzeņu skaits???????
Fuj, pasakiet kāds, lai viņš izmazgā matus.
Čalītis iesprūdis tīņa vecumā. pēc tam pašam par sevi būs kauns.
Narkomāns.
Saviebos par komentāriem un izgāju no DailyMail lapas. Detlefs patiešām nebija tāds, kādu viņu centās izveidot dzeltenā prese.
Biju viņam ļoti, ļoti pateicīga par manu izglābšanu. Vairākkārt.
Vienīgi aiz savas kautrības nevarēju viņam to pilnībā izteikt.
Ar Ēriku jau bijām izveidojušas plānu, ka nākamreiz, kad satiksim Detlefu vai iesim uz viņa grupas koncertu, pateiksimies ar Moët & Chandon šampanieša izmaksāšanu.
“Bet domā, ka viņam tāds garšos? Viņš neizskatās pēc šampanieša vai rozā koktēlīšu dzērāja.”
“Nu, ja tas nenostrādās, tad izmaksāsim visu vakaru viņam dzērienus.”
“Labs plāns.”
Lidostas uzgaidāmajā telpā ieskanējās “Last Christmas” un sieviete man blakus sāka skaļi dziedāt līdzi. Sakaitināta paraudzījos uz viņu un atmaigu, redzot, ka viņa to dzied mazai meitenītei caur telefona videozvanu.
Sievietes videozvans man atgādināja, ka biju sarunājusi mammai piezvanīt pirms izlidošanas. Tā arī darīju caur laptopa Skype. Mamma ātri atbildēja un viņas seja atplauka platā smaidā, kad viņa mani ieraudzīja.
“Saulīt, esi jau lidostā?”
“Jā, gaidu savu reisu.”
“Lieliski. Mēs jau ar tēvu sākām gatavot svinīgās vakariņas. Krustmāte Lora no Oslo arī nesen izlidoja, burtiski pirms piecpadsmit minūtēm.”
“Ar visu ģimeni?”
“Jā, Lolas vīram Teo lieliski sanāca tikt prom no darba tieši uz brīvdienām, lai visi varētu atlidot pie mums.”
“Super. Arī sen neesmu redzējusi krustmātes bērnus Sāru un Valteru.”
“Mēs jau speciāli viņiem sarūpējām bērnu galdu. Tu jau negribēsi pievienoties, vai ne?” Mamma sāka skaļi smieties, kad es šķībi paskatījos datora kamerā. Nenoliedzami, no bērnu galdiem es biju izaugusi. Taču bieži vien vakara gaitā tāpat pie tiem nonācu. Tā notiek, kad tev ir pāri divdesmit, bet pieaugušo skaļās debates par inflāciju un politiskajām partijām tevi neinteresē.
Mazliet vēl parunājos ar mammu līdz brīdim, kad mamma paziņoja, ka viņai vēl jāaizskrien uz veikaliem, kamēr es vēl neesmu atlidojusi. Atvadījāmies ar gaisa bučām un mamma man novēlēja veiksmīgu lidojumu. Viņa zināja, cik ļoti mēdzu pārdzīvot pirms lidojumiem vienatnē. Tie vienmēr man uzdzina nepatīkamu stresu. Tāpēc savā mobilajā atvēru Spotify un uzliku savu mīļāko playlist, kura bija trīs stundas gara. Tieši tik daudz, lai pavadītu mani visu lidojuma laiku.
Es sēdēju lidmašīnā pie loga. Centos saskatīt pilsētas, kurām lidojām pāri. Pilsētu sazarojumi atgādināja man zirnekļu tīklus. Mazliet arī iemigu, kad lidojām pāri Lamanšam. Mani maigi pamodināja blakus sēdētājs, kad taisījāmies piezemēties.
Parīzē stipri putināja. Es burtiski lidoju cauri lidostai, lai savāktu savu koferi un dotos uz uzgaidāmo telpu, kur mani sagaidīja mani vecāki. Es metos viņu skavās un kārtīgi viņus samīļoju. Mātes apskāvienā es sāku stipri raudāt.
“Kas vainas, sirsniņ?” Mamma man jautāja, kamēr es skaļi šņukstēju. Vēlējos izstāstīt viņai visu, ko biju pieredzējusi, bet sapratu, ka lidosta nebija īstā vieta, kur to darīt.
Tāpēc nolēmu nogaidīt, līdz mēs aizbraucām uz manu vecāku privātmāju. Tās atmosfēra mani iedrošināja atklāt mātei visu, kas ar mani bija noticis.
Stāstot par to kā nepazīstams puisis mani iepina savos melos, es sāku raudāt. Neapzinājos, ka tas tik ļoti bija mani ietekmējis. Mamma cieši mani apskāva un mierināja ar saviem glāstiem, kamēr es izstāstīju visu. Arī to kā Detlefs mani izglāba.
“Mums ir jāpateicas tavam kaimiņam, tas ir obligāti!” Māte man sacīja, kamēr es šņaucu savu puņķaino degunu kabatas salvetēs. Tēvs piekrita mammai, kad viņa izstāstīja par manu notikumu.
Un tā, pēc vecāku apciemošanas, un Jaungada sagaidīšanas ģimenes un paziņu lokā, ar skaļām čalām un mīļiem vēlējumiem, es attapos no Jaungada sagaidīšanas pie Detlefa dzīvokļa durvīm. Vienā rokā man bija apsolītais Moët & Chandon šampanietis un otrā rokā man bija labākās Francijas šokolādes turza, ko māte neskopojās sagādāt manam kaimiņam.
Piezvanīju pie dzīvokļa durvīm un sāku mīņāties. Klusi cerēju, ka dzīvoklī neviena nav, bet velti. Saklausīja soļu skaņas, kas nāca līdz durvīm. Detlefs tās atslēdza un atvēra, lai sastaptos ar mani.
Es negaidīju, bet visu sakāmo bēru ārā, ko biju jau vairākas reizes atkārtojusi savā prātā.
“Laimīgu Jauno gadu! To sagaidīju Francijā, tāpēc mani vecāki tev sūta sveicienus. Tu jau vari apzināties par ko. Viņi tev ļoti pateicas, tāpat kā es. Ceru, tev bija lielisks Jaunā gada sākums. Šīs dāvanas būs tev, lai jauka diena!” Es noskaitīju, pasviedu atvēlētās dāvanas Detlefam un pagriezos, lai skrietu prom, bet jaunas vīrietis mani satvēra aiz rokas un nelaida vaļā.
“Laimīgu Jauno gadu. Man šķiet, ka mums beidzot ir jāaprunājas.”
-=-
