12.
-=-
Viss, kas notika tālāk, bija miglains. Tā bija kāda paniska lēkme, kāds dzīvniecisks dzinulis, kas lika man rīkoties tā, lai sevi aizsargātu. Es kliedzu un situ un raudāju vienlaikus. Kādā mirklī es atrāvu Edgaru no sevis nost un paniski metos skriet ārā no telpas.
Es kliedzu un skrēju ārā no personāla telpām, lai sevi pasargātu no plēsoņas, zem kura nagiem biju nonākusi. Drudžaini verot vaļā durvis, kas atdalīja mani no kluba un plēsoņas, es dzirdēju viņa ašos un smagos soļus.
“Nāc atpakaļ!” Viņš kliedzot man tuvojās.
Es ar pēdējiem spēkiem atvilku vaļā smagās durvis un ieskrēju piesmakušās kluba telpās. Kājas mani pašas nesa uz VIP istabu. Tur vēl joprojām bija Detlefa grupa. Visi sastinga, kad pamanīja mani.
Tad man uz pleciem uzgūlās rokas, kas mani smacēja.
“Saulīt, beidz no manis bēgt prom.” Edgars čukstēja. Viņa balss man atgādināja pitona šņācienu, pirms tas uzbrūk mazam trusītim.
“Laid mani vaļā!” Es kliedzu pretī un puisi no sevis atgrūdu.
“Kas, pie velna?” No galda kompānijas piecēlās kājās blondīne un nāca platiem soļiem pie manis.
“Viņš man uzbruka.” Es atbildēju un norādīju uz Edgaru, kurš skaļi sāka smieties.
“Es atvainojos, viņa ir manāmi iereibusi, tāpēc runā kaut kādas dīvainības.” Edgars smaidot nāca pie manis. “Saulīt, nomierinies un nāc ar mani atpakaļ.”
Es skatījos uz Detlefa draugiem un starp tiem neredzēju Ēriku ar Stīvenu. Sasodīts, sasodīts, sasodīts. Pārējiem jau bija vienalga par mani.
Edgars cieši satvēra manu plaukstu un rāva prom pie sevis. Es biju pārāk nogurusi, lai pretotos, tāpēc sekoju Edgaram. Nodūru galvu uz grīdu un jutu kā acīs sariešas asaras.
“Ko tik šeit šodien nevar satikt.” Pēkšņi ierunājās Detlefs un es pacēlu galvu uz augšu, lai ieraudzītu, ka Detlefs ir nostājies starp Edgaru un VIP istabiņas durvīm.
“Detlef?” Edgars vaicāja, uzlūkojot Detlefu. Nopratu, ka viņi viens otru pazīst.
“Sveiks, Kurt.” Detlefs šķībi uzsmaidīja Edgaram un es sastulbu no viņa uzrunas.
“Kurt?” Es vaicāju Edgaram, kamēr Detlefs sāka smieties. Viņa smiekli nebija īsti. Tie bija tie viltotie, kas izsmej kaut ko muļķīgu.
“Atkal copē mazās? Šī neies cauri.” Detlefs diezgan spēcīgi uzsita pa Edgara plecu un novietoja savu plaukstu virs manas un Edgara sakļautajām plaukstām.
“Tu viņu pazīsti?” Edgars satraucies jautāja Detlefam, it kā es nebūtu viņiem blakus.
“Jā, tā kā novāc savas netīrās rokas nost no viņas, vai arī tev nāksies ar mani mazliet aprunāties. Tu jau atceries kā bija iepriekšējo reizi, vai ne, Kurt?”
Edgars strauji atlaida manu plaukstu un Detlefs to saķēra savējā. Bija notikusi kaut kāda dīvaina veida apmaiņa. Edgars palūkojās uz mani ar nožēlas pilnu skatienu un aizgāja prom no VIP istabiņas.
Tikai tad, kad jaunais vīrietis pazuda no telpas, es sapratu, cik ļoti biju satraukusies, jo mani pārņēma panikas drebuļi, kad apsēdos blakus Detlefam pie galdiņa.
“Kur tad palika tava draudzenīte?” Detlefs man jautāja, vaicājoši mani uzlūkodams. Viņam bija gaiši zilas acis, kas bija dziļas un skaistas. Tās mani apbūra. Atceros kā biju skatījusies viņa bildes internetā un apbrīnojusi viņa acis. Realitātē tās bija vēl skaistākas.
“Nav ne jausmas. Laikam jāpiezvana.” Sacīju, joprojām truli vērdamies Detlefā.
Blondīne, kas pirms tam bija iejaukusies starp mani un Edgaru, iesmējās un piedāvāja man ūdens glāzi, jo es izskatījos mazliet apreibusi. “Ūdens vienmēr apskaidro prātu.”
Izdzēru diezgan daudz ūdens, jo dzerot vien sāku saprast, ka biju ļoti uztraukusies. Tas laikam no nerviem.
“Vai tev Kurts kaut ko nodarīja?” Detlefs ierunājās, kad novietoju ūdens glāzi atpakaļ uz galda.
“Viņš man teica, ka ir Edgars.” Es viņam atbildēju un Detlefs uzsita ar dūri pa galdu.
“Tas sīkais kretīns.”
“Viņš man meloja, vai ne?” Es jau paredzēju Detlefa atbildi.
“Jā, meloja gan. Viņu sauc Kurts.”
“Viņš tā bieži melo meitenēm?”
“Tā ir viņa taktika kā jaunas meitenes kā tevi piedzirdīt un , iespējams, apsmiet.”
“Bet, kāpēc?”
“Mātes problēmas.” Detlefs iesmējās savus skumjos smieklus, kurus jau dzirdēju šodien otro reizi. Viņam tie nepiestāvēja.
Es pēkšņi sāku justies diezgan netīri. Bija sajūta, ka Kurta pieskārieni ir mani iezīmējuši un atstājuši nenoberžamus nospiedumus. “Es jūtos slikti.”
“Melisa,” Detlefs sacīja blondīnei, “pieskati viņu. Es centīšos sameklēt Stīvenu ar viņas draudzeni.”
“Sarunāts!”
Kad Detlefs izgāja no VIP istabas, Melisa apsēdās man blakus un satvēra manas plaukstas savējās. “Neuztraucies, kretīns Kurts ir prom. Neesi pirmā, kam viņš uzmācās. Viņš arī vienreiz uzmācās man, bet tad Detlefs viņu kārtīgi atsita.”
Es izlikos, ka klausos, bet manas domas bija tālu prom. Visvairāk es gribēju gulēt. Un atrasties ceļā uz lidostu, lai brauktu ciemos pie vecākiem. Gribēju mājās, un ātri.
Melisa lika mani mierā un es par to viņai biju pateicīga. Nepagāja ilgs laiks, kad pa VIP istabas durvīm iekšā ieskrēja Ērika un metās man klāt, lai cieši apskautu.
“Piedod, ka es tevi tā pametu. Delefs man visu izstāstīja. Piedod, piedod, piedod!”
“Es gribu mājās.” Es meitenei automātiski atbildēju. Viņa saprotoši māja ar galvu un ātri no visiem sāka atvadīties. Viņu uz atvadām noskūpstīja Stīvens. Pirms izgājām no VIP istabas, es saskatījos ar Detlefu un nočukstēju “paldies”. Detlefs saprotoši pamāja ar galvu un man uzsmaidīja.
Ērika izsauca no Uber autovadītāju, kura laipni mūs uzņēma savā siltajā Audi. Es pirms brauciena ieminējos, ka vēlos braukt tikai sievietes vadītajā mašīnā. Ērika visu ceļu cieši turēja mani sev klāt un maigi glaudīja manus matus. Tas mani iemidzināja līdz mūsu mājai. Ātri iestreipuļojām liftā un braucām līdz mūsu stāvam. Tikpat aši arī iegājām mūsu dzīvoklī. Ērika man piedāvāja tēju, bet es atteicu. Taisnā ceļā, kā transā, devos uz savu gultu. Bija īsti vienalga kā es izskatos. Gribēju tikai atslēgties no realitātes. Kad iekritu gultā, visa apkārtne mazliet griezās, bet es ātri par to aizmirsu, jo iemigu.
Nākamajā rītā pamodos no skaļās mūzikas kaut kur kaimiņos. Sajutu galvas sāpes, bet lēnām aizgāju līdz dušai, kur pavadīju ap divdesmit minūtes, berzējot nost Kurta netīros pieskārienus. Ar asarām acīs izskrēju ārā no dušas telpas, un virtuvē mani sagaidīja Ērika ar brokastīm un siltu tēju. Sāku raudāt pie brokastu galda, kamēr Ērika mani mierināja. “Negribu vairs nekādus klubus.”
“Labi, nākamajā gadā vairs nekur neiesim. Apsolu!”
-=-
