Dažādiem mūsdienīgajiem skaistumkopšanas līdzekļiem, ja ticam reklāmām, nav nekādu trūkumu. Dažādajos pretgrumbiņu krēmos, ādu atjaunojošajās maskās un daudzos citos „Skaistuma fabrikas” produktos netrūkstot pārdabisku sastāvdaļu jaunības saglabāšanai. Un pats interesantākais ir tas, ka daudzi tic šo līdzekļu brīnumainajām spējām un daudzas jo daudzas stundas pavada skaistumkopšanas salonos, savu ķermeni pakļaujot dažādām procedūrām. Bet cilvēces vēsturē ir zināmi pietiekami daudz piemēru, kad cilvēki ir darījuši diezgan pretīgas lietas, lai būtu simpātiski un paliktu mūžam jauni. Tālāk tikai daži, pietiekami traki un pretīgi, skaistuma uzturēšanas piemēri, ko mums piedāvā vēsture.
Senas un briesmīgas metodes skaistuma saglabāšanai123
2308
20
Pelde krokodila mēslos. Senie grieķi esot domājuši, ka krokodila mēsliem piemīt izdaiļojošas un nostiprinošas īpašības, tāpēc šis līdzeklis tika augstu vērtēts. Mēsli esot tikuši samaisīti ar dubļiem dabiskās vannās. Šādā, uzsildītā masā grieķu sievietes esot peldējušās, kamēr sajutušās skaistas un relaksējušās. Nav īsti skaidrs no kurienes cēlies uzskats, ka krokodilu mēsli ir arī ārstnieciski un kāpēc kāds vispār nolēma, ka peldēties šādā žļurgā ir laba ideja, bet šis pasākums esot bijis ļoti populārs bagāto jauniešu vidū.
Sejas maskas no putnu mēsliem. Geišas Japānā esot izmantojušas seju balinošu pastu, kura maskas veidā tikusi uzklāta sejai. Maskas pārsvarā tikušas izgatavotas no rīsu miltiem un putnu ekskrementiem. Maska tikusi uzlikta pilnīgi visai sejai, ieskaitot ausis, nāsis, acu plakstiņus un lūpas.
Matu krāsošana ar govju asinīm. Spāņu sievietes, skaistuma iegūšanai, esot arī krāsojušas matus. Šai procedūrai esot izmantots diezgan pretīgs maisījums, kura sastāvdaļas bijušas - henna, kurkuļi un melnu govju asinis. Tika uzskatīts, ka tumšo krāsu govis ieguvušas no to asinīm un, ka asinis to pašu izdarīs arī ar cilvēku matiem. Šo leģendu varētu saprast, tikai nav skaidrs, kālab spāņi govju asinīm pievienoja kurkuļus.
Parūku valkāšana, kuras izraisīja deguna asiņošanu. Anglijas sievietes bijušas pazīstamas ar saviem skaistuma saglabāšanas rituāliem. Karalienes Elizabetes I laikā, kad modē bija sarkani mati un sievietēm nebija pieejams kosmētikas interneta veikals, viņas esot lietojušas pulverīti, kurš sastāvējis no sēra un safloras lapiņām. Ar šo smāķi tad arī krāsoti viņu mati un parūkas. Šī matu krāsa esot sagādājusi galvas sāpes, vemšanu un biežas asiņošanas no deguna. Vienā vārdā – mazohistes.
Indīgās acu ēnas. Laikam neviens nevarēs pārspēt senos ēģiptiešus sevis saindēšanā ar smagajiem metāliem. Gan vīrieši, gan sievietes esot krāsojuši acis gandrīz katru dienu ar smāķi, kura galvenā sastāvdaļa bijusi – svins. Tikpat populāra ir bijusi zaļā krāsa, kura tikusi gatavota no vara rūdas. Šīm ēnām, no kaitīgajiem veselībai metāliem, esot piedēvēta maģiska aizsardzība no kukaiņiem un infekcijām.
Pūderis no arsēna. Viduslaikos pūdera vietā eiropiešu sievietes esot izmantojušas pulverīti, kurš balinājis ādu. Viss jau būtu bijis labi, ja šī pūderīša sastāvā neietilpu arsēns. Tieši šī iemesla dēļ, modīgais ādas bālums sievietēm tika, pamatīgi sabojājot viņu veselību.
Mutes un rīkles skalošana ar urīnu. Veseli zobi ir bijusi vērtība visos laikos. Dažādu zemju katoļi savā laikā ir spējuši novērtēt baltus zobus, tāpat kā mēs to darām šodien. Lai uzlabotu zobu krāsu un atsvaidzinātu elpu, katoļi veda urīnu no Portugāles, jo valdīja uzskats, ka šīs čuras ir vairāk iedarbīgas nekā pašu. Ar to tad arī tika skalots mutes dobums. Kaut gan šī nodarbe bija visai nepatīkama, tomēr urīns satur vielas, kuras faktiski nonāvē mikrobus un palīdz cīnīties ar smaganu slimībām. Nākas atzīt, ka arī mūsdienās urīnterapijai ir pietiekami daudz sekotāju.
