Atgadināšu ka nākamajā stāsta daļā, kā jau sākumā minēju, apskatīsim pasakaini skaisto Šarojas kalnu rajonu. Parunāsim par čečenu ģimeņu un kopienu-teipu tradīcijām. Pēc tam dosimies uz Argunas upes ieleju un Itumkalē ciemu. Nedaudz pastāstīšu šo to par čečenu virtuvi. Tālak izmetīsim loku līdz leģendārās „Saules zemes Malhistas” pilsētai Coi-Pede. Noslēgumā, pa ceļam atpakaļ uz Grozniju apmeklēsim ļoti interesantu brīvdabas muzeju Dondijurt, kuru veidojis uzņēmīgs un neatlaidīgs entuazists, un īsts čečenu patriots, Adams Satujevs.
P.S.
Un vēl! Ja jums interesē, tad ir iespējams plašāk iepazīties ar to kas notiek Čečenijā, izlasot manus iepriekš publicētos rakstus no sērijas „Dižo vainahu zemes”: 1. daļa, Groznija un 2. daļa, Pa Kaukāza karu takām, čečenu zeme Ičkērija.
Tāpat velreiz gribu ieteikt jums noskatīties, manā skatījumā lielisku, čečenu filmu studijā uzņemto filmu „Pavēlēts aizmirst” jeb „Pelni”. Ja to neizdodas atrast šajā atsucē (youtube), tad to varat mēģinātšeit: Filma Pelni. Atgādināšu, ka šī filma ir aizliegta demonstrēšanai Krievijas TV un kinoteātros, kā arī tā tiek regulāri dzēsta no interneta resursiem, jo īpaši no youtube.
Pagaidām uzredzēšanos!
Pēteris Vēciņš Gravesend 2015.gada 20.decembrī.