Pasaules greznākā lidmašīna 1.daļa3

Pirmais pasažieru lidmašīnas lidojums pāri Atlantijas okeānam tikai desmit gadu pēc Čārlza Lindberga(attēlā) pārdrošā lidojuma bija tehnisks un psiholoģisks sasniegums, kas padarīja pasauli daudz mazāku.

Aviācijas entuziasti vēl tagad sajūsmu atceras „Boeing 314” – tuklāt ne jau tāpēc vien, ka šis lidaparāts ir svarīga aviācijas vēstures daļa. Lidmašīna pati par sevi bija īsts brīnums. Eksperti bez vilcināšanās apgalvo, ka šis hidroplāns bijis viens no visgreznākajiem gaisakuģiem, kādi jebkad šķērsojuši Atlantijas okeānu, un ka to nepārspēja ne „Concorde”(attēlā), ne kāda cita lidmašīna.

 Savā laikā „Boeing 314” bija pasaulē lielākā pasažieru lidmašīna. Milzīgā izmēra dēļ „Boeing” fabrikā pie Sietlas neatradās pietiekami liela telpa, kur varētu šo lidaparātu samontēt. To darīja zem klajas debess. Mašīna bija tik liela, ka šajā ziņā to tikai pēc trim gadu desmitiem pārspēja reaktīvais laineris „Boeing 747”.

Par spīti lielajiem izmēriem, lidmašīnā pāri Atlantijas okeānam varēja ceļot tikai 36 pasažieri, jo garajā lidojumā vajadzēja nodrošināt maksimālu komfortu.

Komforts un greznība 

 Atšķirībā no visām agrākajām un vēlākajām pasažieru lidmašīnām „Boeing 314” nebija krēslu rindu, bet gan piecas viesistabām līdzīgas kabīnes, katra savos krāsu toņos. Biezi paklāji, mīksti krēsli, maigs apgaismojums un ļoti laba skaņu izolācija veidoja mazu, no dabas stihijas nošķirtu pasauli.

Hidroplāna korpuss astes virzienā pacēlās uz augšu, tāpēc grīda nebija gluži līdzena, bet ar kāpnītēm starp kabīnēm. Pašā aizmugurē atradās ekskluzīvi VIP apartamenti diviem cilvēkiem. Tur stāvēja arī katram savs rakstāmgalds, pie kura viņi varēja strādāt lidojuma laikā.

Nevienam pasažierim nevajadzēja ieturēt maltīti, sēžot vienkāršā krēslā. Maltītes pasniedza plašā salonā. Ēdienkartē bija pieci ēdieni, pasažieri ēda no īsta porcelāna traukiem ar sudraba galda piederumiem. Virtuvē saimniekoja talantīgs šefpavārs (bieži vien no kādas pieczvaigžņu viesnīcas), bet ēdienu galdā lika stjuarti melnos uzvalkos. Vakarā pasažieri varēja kādu brīdi uzturēties atsevišķās ģērbtuvēs, kamēr stjuarti krēslus pārveidoja par ērtām gultām, ko aizsedza bieži plīša aizkari.

 Šauras spirālveida kāpnes veda uz augšējo klāju, kur atradās pilota kabīne. Aviosabiedrība nolēma, ka hidroplāni jānosauc tāpat kā 19. gadsimta ātrākie burinieki – par kliperiem, un jūras tēmu konsekventi turpināja arī citos nosaukumos. Pilotus nodēvēja par kapteiņiem un stūrmaņiem, un tagad šos nosaukumus lieto visas pasaules aviokompānijas.

Speciāli Atlantijas okeānam