Pasaules greznākā lidmašīna 2.daļa1

Pēc dažiem gadiem kāds amerikāņu žurnālists aizvda šo kafijas recepti uz Sanfrancisko, un kopš tā laika visas pasaules restorānos n bāros parādījās dzēriens „Irish coffee”

Par vēl vienu „Clipper” pieturvietu Lindbergs izvēlējās līci pie Ortas pilsētas Azoru salās. Taču līci ietvēra augsti kalni, un lidmašīnām vajadzēja pacelties gaisā, traucoties ārā atklātā jūrā. Tas radīja grūtības, jo „Clipper” netika galā ar viļņiem, kuri lielā ātrumā pārsniedza pat metra augstumu. Tāpēc 1939. gadā trim „Clipper” lidmašīnām ar pasažieriem nācās trīs nedēļas uzkavēties Azoru salās un gaidīt, kamēr Atlantijas okeāna viļņi ļaus tām turpināt ceļu.

Gādā par ērtībām pilotiem

Pan American Airways” apkalpei lidojums pāri okeānam nebija viegla lieta. Darbu šajos sarežģītajos maršrutos uzticēja tikai pieredzes bagātākajiem lidmašīnu kapteiņiem. Apkalpes telpa otrajā stāvā bija neredzēti plaša – septiņus metrus gara un trīs metrus plata – un komfortabla. Arī „Pan American Airways” pilotu kabīne bija liela, un aiz tās atradās plašs vadības punkts apkalpei, kur bija, piemēram, galds apspriedēm.

Stūrmanis strādāja pats pie sava divus metrus garā galda. Te viņš pavadīja daudzas stundas, aprēķinot lidmašīnas atrašanās vietu. Kad bija redzamas zvaigznes , aprēķinus it vienkārši varēja veikt ar sekstanta palīdzību. Taču virs Atlantijas okeāna debesis bieži klāja mākoņi; tā kā „Boeing 314” lidoja zemāk par 5000 metru augstumu, mākoņu sega bieži vien atradās virs lidmašīnas. Kad lidaparātu nevarēja stūrēt pēc zvaigznēm, stūrmanim vajadzēja izmantot dead reckoning, t. i., kartē aprēķināt lidmašīnas atrašanās vietu pēc līdzšinējā ātruma un kursa. To varēja izdarīt, taču stūrmanim tad bija arī jāzina, cik daudz sānu vējš novirzījis lidaparātu no kursa. Tāpēc viņš pa īpašu eju izlīda ārā uz viena no spārniem, atvēra lūku un meta okeānā signālraķeti. Rūpīgi vērojot tās lidojuma trajektoriju, stūrmanis varēja aplēst vēja radīto novirzi un ņemt to vērā savos aprēķinos.

Reizēm pretvējš bija tik spēcīgs, ka kreisēšanas ātrums stipri samazinājās zem parastajiem 300 km/h. Reiz ceļā no Īrijas neparasti stipra pretvēja dēļ lidmašīnas ātrums saruka līdz nepilniem 100 km/h. Kapteinis saprata, ka nepietiks degvielas, lai tiktu līdz Ņūfaundlendai. Tāpēc viņš nolaidās Atlantijas okeānā netālu no kāda amerikāņu krasta apsardzes kuģa. Visi pasažieri nonāca drošībā uz kuģa, bet hidroplāns nogrima. Diemžēl vēlāk tāds pats liktenis bija lemts visām „Clipper” lidmašīnām. Neviena no ekskluzīvajām „Boeing 314” nav saglabājusies līdz mūsdienām. Vainīgs bija Otrais pasaules karš, kura dēļ vispirms pārtrauca pasažieru lidojumus, bet  pēc tam zuda nepieciešamība pēc lielajiem hidroplāniem.

Kad Eiropā uzliesmoja karš, „Pan Am” pasažieru pārvadājumus pārtrauca. Hidroplāni palika aviosabiedrības rīcībā un turpināja lidot, pārvadājot militāras kravas. Kad ASV prezidents 1943.gadā pirmo reizi devās lidojumā, tas notika ar „Clipper”. Šis prezidents bija Franklins D. Rūzvelts. Viņš lidoja uz Kasablanku, lai tiktos ar Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu un apspriestu otrās frontes atklāšanu Eiropā.

Hidroplānu noriets pēc kara

Pēc kara šie hidroplāni vairs nebija vajadzīgi. Kara gados daudzas valstis uzbūvēja tālsatiksmes lidmašīnas, kas varēja nolaisties uz sauszemes, tāpēc pasaulē netrūka lidlauku ar gariem skrejceļiem, un gaisakuģiem vairs nevajadzēja nolaisties ūdenī. Pēdējais „Clipper” ar „Pan Am” logo no Foinsas devās ceļā pāri Atlantijai kādā 1945. gada rudens dienā. Nākamajā dienā citā Īrijas lidlaukā nolaidās pirmā parastā pasažieru lidmašīna no Amerikas. Tādējādi civilajā aviācijā sākās jauns laikmets. Pēc dažiem gadiem varenās „Clipper” lidmašīnas izzuda pavisam. Divas nogrima jūrā, viena nogāzās Težu upē pie Lisabonas, bet pārējās sazāģēja lūžņos.Daudzi aviācijas un niršanas entuziasti sapņo par to, ka Klusajā okeānā varētu atrast un izcelt vienu no „Clipper” lidmašīnām. Taču pagaidām vienīgā vieta, kur var redzēt, kāda īstenībā izskatījās „Boeing 314”, ir pamestais Foinsas lidlauks, kas pārvērsts par muzeju. Tur viena no galvenajām atrakcijām ir „Clipper” kopija dabiskā lielumā. „Clipper” lidmašīnas lidoja tikai dažus gadus, taču tām bija milzīga nozīme. Tās pierādīja, ka ir iespējams ceļot apkārt pasaulei ar ērtībām. Laiks, kas nepieciešams ceļojumam uz tālām zemēm, samazinājās par vairākām nedēļām vai mēnešiem, un tādējādi cilvēkiem mainījās priekšstats par laiku un telpu. Taču galvenais, ko nodrošināja šie hidroplāni, bija gaisa ceļojums ar šiku.

Rakstu sērija ir galā  Otrā daļa tāda paviršāka, piedodiet, bet man laika vienkārši mazāk