Mans hobijs - metāldetektorisms254

Sakarā ar to ka šogad apritēs 3 gadu stāžs- kopš nodarbojos ar šo hobiju, iedomājos izveidot rakstu, lai tie kurus tas interesē varētu uzzināt nedaudz vairāk par šo hobiju. Principā, lai sāktu nodarboties ar metāldetektorismu, ir ļoti noderīgi ja ir elementāras zināšanas vēsturē. Protams tas nav obligāti- bet bieži gadās, ka zināšanu trūkuma dēļ, tiek atstātas šķietami nevērtīgas lietas, kas beigās izrādās samērā vērtīgas Vēlams ir arī- ja meklē, kara relikvijas pārzināt munīcijas veidus un atšķirt izšautu no neizšautas munīcijas. Pamatā visa metālmeklēšana iedalās- kara relikviju meklētājos- WW1, WW2, monētu meklētājos, senlietu, visu metālu- (cilvēki kuri rok jebko, lai nodotu metāllūžņos). Ir cilvēki kuri ar metāldetektorismu nodarbojas, lai pelnītu naudu, ir tādi kuriem tas ir vienkārši hobijs- brīvā laika pavadīšanas veids.

Pats nodarbojos ar kara relikviju meklēšanu brīvajā laikā- jo kara tematika vienmēr ir likusies saistoša. Izmantoju MInelab X-terra 705 detektoru. Lai nodarbotos ar šo hobiju- vēlams aiz sevis izraktās bedres- aizbērt, ja nav grūti arī citu atstātās, savākt aiz sevis atkritumus. Nekad neņemt uz mājām nezināmus priekšmetus, sevišķi munīciju- kas ir arī likumpārkāpums un dzīvības apdraudējums sev un citiem. Ja atrod sprādzienbīstamu priekšmetu- ļoti vēlams ir izsaukt sapierus zvanot uz 112. Kā arī ļoti noder zemes īpašnieka atļauja, lai negadītos nevajadzīgi pārpratumi. Ja tiek atrastas karavīru mirstīgās atliekas vajag kontaktēties ar Brāļu kapu komiteju, kura veic pārapbedīšanu- pašam nav gadījies nevienu atrast, nav arī ētiski piesavināties kritušā personīgās lietas- ID žetonu, apbalvojumus, jo ir pieņemts- kareivi kopā ar viņa lietām apbedīt.. Jāņem arī vērā- ka tas ir maldīgs priekšstats, ka pirmajā reizē būs vērtīgi atradumi- pašam pirmajā reizē izrakās tikai patronas, kaut gan daudz kas ir atkarīgs no veiksmes Jārēķinās ar to ka būs lieli izdevumi- jo hobijs izmaksā padārgi- un bieži vien sanāk lētāk nopirkt attiecīgo relikviju kaut gan izrokot attiecigo lietu (man tā bija medaļa par 41/42 gada ziemas kampaņu) ir milzīgs prieks, un viņa liksies daudz foršāka. Pats galvenais ir izbaudīt procesu un nekur neskriet. Ieliku arī dažas bildes no saviem atradumiem, jau savlaicīgi atvainojos par kvalitāti- jo parocīgāk ir bildēt ar mobilo, nekā staipīt līdzi digitālo fotokameru. Ceru ka neapgrūtināju ar bilžu daudzumu, vēlu visiem veiksmi.