Kad biju pusaudze, pavadīju daudz laika ar divām draudzenēm. Kādā vakarā vienai no viņām bija jāpieskata bērns un viņa uzaicināja mūs ciemos. Māja atradās tādā kā lauku apkārtnē, mājām nebija pielikti numuri… norādījumi bija aptuveni, bet man šķita, ka zinu, kur dodamies. Izrādījās, ka es izvēlējos nepareizo māju. Es atstāju mašīnu darbojamies tukšgaitā un savu draudzeni mašīnā, kamēr gāju un pieklauvēju pie durvīm. Neviens nenāca atvērt, tāpēc sapratu, ka tā ir nepareizā māja. Kad es atgriezos pie mašīnas, draudzene teica: „Paskat, Sāra ar kaut ko māj pa logu.” Nu, tā nebija Sāra, tas bija jucis vecs vīrietis ar bisi, un viņš sāka šaut pa mūsu mašīnu. Par laimi, šāvieni trāpīja vietās, kur tie nenodarīja lielus bojājumus un mums izdevās tikt prom un izsaukt policiju.
Tiem, kuri galināja vai smacēja, galviņās kaut kas sašķobījies.