local-stats-pixel fb-conv-api

Rēta, kas nesadzīs - Maxima272

Es nezinu kā uzrakstīt vai pastāstīt tās sāpes ko pašlaik jūtu! Tāda sajūta ka esmu nonākusi, kādā šausmu filmā,neticu,ka tas notiek ar mani! negribu tam ticēt! Runa ir par Maximas jumta iebrukšanu un daudzajiem cilvēkiem,kas zaudējuši dzīvību,manu mammu ieskaitot. Viss kas no viņas palicis ir tikai atmiņas !Ap četriem Ceturtdienas vakarā zvanīju mammai un jautāju, kur viņa ir viņa man atbildēja ka jau braucot mājās,pa ceļam vēl veikalā ieskries veikalā, viņa apsolīja ka tas būs ātri, tā nu es viņu cītīgi gaidīju, pēc apmēram stundas zvanīju atkal, mamma atbildēja teica,ka jau drīz iešot uz kasēm, vēl šis un tas jāpaņem,kurā veikalā viņa bija to nu es nepajautāju,tāpēc biju dusmīga un sāku bļaut, ka viņa man apsolīja drīz būt mājās, bet stunda jau pagājusi! ar dusmām nometu klausuli,ap 6 vai 7 mans tētis pārnāca mājās un jautāja kur mamma, es atbildēju, ka veikalā tētis ar šausmām acīs prasīja,kurā es nezināju ko atbildēt tāpēc uzbļāvu kā lai es to zinu, viņš uztraucies man pavēlēja viņai tulīt pat zvanīt, es zvanīju pusstundu no vietas ne mazākās atbildes, tētis teica ka lai taisos, brauksim pakaļ mammai, torreiz vēl nezināju, ka vairs mammai pakaļ nekad nebraukšu. Kad nonācām, manas acis redzēja briesmīgāko skatu, viss Maksimas jumts sabrucis, daudz cilvēku un glābēju, tētis pavēlēja lai vēlreiz zvanu mammai, bet arī tagad viņa neatbildēja, tētis devās pie policistiem un teica ka viņa sieva esot iekšā, viņi pavēlēja mums doties uz vietu,kur jau stāvēja citi cilvēki, visi kā viens raudāja, es vēlreiz zvanīju, bet man neviens nepacēla..tētim jautāju ko mēs tagad darīsim, viņs man mierīgi atbildēja ka gaidīsim un cerēsim uz to labāko. Tā nu mēs gaidijām2 stundas no vietas, kā visi pārējie,citus nesa zilos maisos citus veda uz stalažām. atceros man blakus stāvēja, kādaveca sieviete un brīdī kad parādijās mediķi ar stalažāmuz kurām gulēja jauns vīrietis,vecā omīte iebļāvas mans dēliņš! ar asarām acīs viņa bļāva! man tētis ieteica braukt mājās, teica ka drīz ar mammu būšot mājās, un tadmēs visi ēdīsim vakariņas!.mājās es laikam noģību vai aizmigu, es neatceros bet mani pamodināja telefona zvans ap 4 no rīta, tas bija vecākais brālis teica lai atvedot viņiem ko ēdamu, es skrēju uz virtuvi un paņēmu visu nepieciešamo, mamai arī paņēmu līdzi kādu sviestmaizi. Skats bija vēl drausmīgāks tagad visa maksima bija sabrukusi,ja pirms tam bija tikai maza daļiņa, tad tagad viss jumts!......mans tētis ar vecāko brāli pavadija visu nakti stāvot un gaidot kādas ziņas no policistiem,mēs neviens nezaudējām cerību, līdz tas brīdis pienāca, manu mammu izveda iesaiņotu zilā maisā,sākumā domājām ka tā ir kāda kļūda vai pārpratums varbūt sajauca, tētis pieprasīja parādīt līķi,viņš teica ka vēlas pārliecināties, mūs pasauca malā un teica ka tas būs ļoti nepatīkams skats, un man labāk būtu to neredzēt, bet es uzstāju ka vēlos! un tad tas notika, man zeme zem kājām pazuda, es nevaru aprakstīt tās sajūtas,kas mani pārņema ieraugot mātes sadragāto ķermeni, galva vienās asinīs, seju gandrīz neatpazinu, viena kāja sķība un galīgi greiza,es sāku bļaut un skrēju prom, mans brālis man skrēja pakaļ un centās mierināt,bet es vēl aizvien neticēju,turpināju zvanīt mammai, un teicu brālim ka tulīt viņa atbildēs,tulīt tikai jāuzgaida, arī brālis sāka raudāt un teica viņa neatbildēs! tu nesaproti viņas vairs nav! tu dzirdi beidz! es sāku kliegt un bļaut ka viņs mammu nemīlot un nesaprotot ko viņš man tagad saka! es skrēju prom,tālu prom es negribēju nevienu redzēt, es gribēju aizskriet prom no tā visa! bet kur tu aizskriesi? apkārt vienīgi ugunsdzēsēju mašīnas, ātrās palīdzības un militārās mašīnas un cilvēki daudz cilvēku, daži raudāja, daži sauca cilvēku vārdus,bet daži vienkārši stāvēja un ar asarām acīs skatijās uz zemi, daži arī lūdza dievu ar asarām acīs! es sabruku zemē un sāku raudāt es kliedzu, un tad man pienāca klāt kāda sieviete piecēla mani un aiznesa uz kautkādu mašīnu iedeva man segu un siltu tēju, un protams daudz jautājumu un mierinājumu, es neko neatceros no tā! un vai ir jēga? vienīgais kam ir jēga ir tas,ka man vairs nav mātes! un pēdējie vārdi viņai, bija brauc mājās es gribu ēst! nekad vairs nekas nebūs kā agrāk,es nekad tam netikšu pāri! manī valda tāds tukšums un šausmas, viss mans ķermenis raud! izskau dziļāko līdzjūtību visiem kuri zaudējuši savus tuviniekus, un visiem tiem kuri jūtas tāpat kā es! ĀMENemotion

4534 48 272 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 272

0/2000
Nekad ne novēlētu ko tādu nevienam, un protams dziļākā līdzjūtība
13 1 atbildēt

Jums katram ir savi viedokļi un domas par manu rakstu,lai nu kā es tikai vēlējos to izklāstīt, jo tā man vismaz paliek vieglāk, lai nu kā cik  cilvēku tik viedokļu, liels paldies visiem, kas sniedz atbalstu! Jūs uzmundrinat labāk,nekā krīzes centri, palides  no sirds

12 1 atbildēt

Taisnība vai nē, bet paldies! Manuprāt, tas ir vertīgs ar to, ka tiem, kas tajā nav iesaistīti, brīžam piemirstas, ka tas nav tikai bojāgājušo cipars, bet gan reāli cilvēki, kam palikuši radinieki, draugi, kolēģi. Nemaz nerunājot par to, ka kādam, iespējams, tas liks aizdomāties par savu attieksmi pret vecākiem :)

Turies! Būs labi ;)

12 1 atbildēt

Kapēc , šim rakstam var arī ielikt (-) , un kurš vispār uzpieda ? 

Jūtu līdzi . emotion

11 1 atbildēt
Kurš garīgi atpalikušais cilveks izdomaja to projektu?
14 4 atbildēt

Es mācos Celtniecības koledžā, un ļoti ceru, ka tie, kas izies no turienes ar diplomiem un papīriem par izglītību, būt tikai un vienīgi tie gudrākie, saprātīgākie un spējīgākie, gan arhitekti, gan celtnieki un inženieri..

11 1 atbildēt

ne mazākajā mērā nevēlos teikt, ka šis raksts ir plusu krāšanai vai tml, žēl Tevis un Tavas ģimenes, bet tomēr neatbalstu Tavu izvēli publicēt visu tādās detaļās. Saprotu, ka vēlējies savas emocijas izlikt, neatstāt sevī, bet tajā pašā laikā uzskatu, ka šis raksts nav tikai tevi skarošs. Domāju, ka jebkuram aizgājējam (kaut viņa miesai) ir jāizrāda pēdējā cieņa šādi detaļās neizklāstot viņa bojāeju. Kaut neparādās Tavs vārds vai Tavas mammas vārds, Tev tiešām šķiet, ka Tava mamma ir pelnījusi, lai viņu šādi internetā ''preparē'' sveši cilvēki? 

11 1 atbildēt

Turies un nepadodies! Mēs visi esam ar tevi.

10 1 atbildēt

Es pat apraudājos!  emotion

Es izsaku dziļu līdzjūtību tev, tavam tētim, brālim un pārējiem radiniekiem! 

Viss būs labi! Tu tiksi tam pāri, bet tici, ka tava mamma kaur kur uz tevi pašlaik skatās un grib, lai tu tik stipri nebēdājies. Noteikti, ka viņa smaida un domā: ''Atkal viņa raud, nevajag taču tā, es visu redzu, man viss ir labi.!'' Tava mamma būs kopā ar tevi vienmēr! Esi stipra! 

Stiprs samīļojiens Tev! 

10 1 atbildēt

Mani noēdīs bez sāls, taču... 

Kkur zuda ticamības moments šim stāstam. Kamōn. Es stipri apšaubu to, ka ja cilvēks patiešām būtu zaudējis kādu sev tik tuvu, tad pirmais ko viņš darītu būtu iet spokos un rakstīt par to. Vēlpietam detaļās. Ok, var jau būt, ka kādam , kuram nupat traģiski gāja bojā mamma, niez pirksti izklačot pasaulei, kāda sadragāta, asiņaina, pretīga seja viņai bija. Bet nu nopietni, cik atsaldētam jābūt lai tā darītu? Tiešām tik milzīga vēlme pēc uzmanības?

13 5 atbildēt

Mjā, stulbi ir salamāties un pēc mammas nāves saprast, ka pēdējoreiz tikai salamājies, bet neko mīļu un jauku nekad vairs nepateiksi! :( Līdzjutība arī no manis! Kā arī tēvam ir mugurkauls, ja spēja saglabāt savaldību!

9 1 atbildēt

izsaku viss dziļāko līdzjūtību Tev un arī pārējiem,kas ir zaudējuši piederīgos  :(

(šeit Anglijā dzīvojot arī vēl informāciju dzirdēju pa rādio... šoks)

9 1 atbildēt

Cik nojaušu, tad tu esi jauna, un nezini, ko iesākt, jūtu līdz.

9 1 atbildēt

Jesuispetitefille. Esi stipra jo to būtu vēlējusies tama mamīte.

Lai viņai vieglas smiltis.

un atceries ka viņa vienmēr tev būs blakus un sargās tevi.

 

Tiešām jūtu līdzi. (hug)

9 1 atbildēt

Lai tavai mammai vieglas smiltis. Mēs visi ļoti pārdzīvojam. Esi stipra!  emotion

8 0 atbildēt

Tas ir sirdi plosoši un man ir neizsakāmi žēl...

Izsaku visdziļāko līdzjūtību un turies!

9 1 atbildēt

Lai vai kā,bet es uzreiz nevarētu sēsties pie datora un visu izlikt TE! Es zinu kā ir zaudēt tuvu cilvēku,bet tuvakās nedēļas laikā pat prātā nenāk PC! Es nezinu cik jābūt garā vājām vai stipram,lai nepilnas diennakts laikā kopš zaudējuma ,vēl kautko te rakstītu! Īpaši zaudējot māti! Sorry, tas ir tikai mans viedoklis!!!

9 2 atbildēt

Es būtu tai brīdi izdarijis ko traku! Vienigais kad tu esi stipra un  turies kā vari! Cienit tadus cilveekus ka vina!

8 1 atbildēt

Teikšu īsi un aklāti.

Es tobrīd strādāju šā lielveikala veikalā "Drogas". 

Grūti aprakstīt ko piedzīvojam mēs, izzīvojušie, bet nevaru iedomāties arī ko jūt bez mīļajiem palikušie.

Turies. Droši vien jau zini, kur pieejama psiholoģiskā palīdžiba - dažādos centros, skolās, arī manā fakultātē - Jūrmalas gatvē 74. Tas nav tālu no zolitūdes, ja kas. Aizej, tev to tagad noteikti vajag, un tas ir bezmaksas.  Arī man to nāksies darīt.

Turies. 

Ja kas, meklē rokā mani, atsaukšos. 

7 0 atbildēt
MJ avatarsMJ

Izsaku līdzjūtību un turies, lai arī ir ļooti grūti! emotion

8 1 atbildēt
« 1  2  3  4  5 »