local-stats-pixel fb-conv-api

Rēta, kas nesadzīs - Maxima272

Es nezinu kā uzrakstīt vai pastāstīt tās sāpes ko pašlaik jūtu! Tāda sajūta ka esmu nonākusi, kādā šausmu filmā,neticu,ka tas notiek ar mani! negribu tam ticēt! Runa ir par Maximas jumta iebrukšanu un daudzajiem cilvēkiem,kas zaudējuši dzīvību,manu mammu ieskaitot. Viss kas no viņas palicis ir tikai atmiņas !Ap četriem Ceturtdienas vakarā zvanīju mammai un jautāju, kur viņa ir viņa man atbildēja ka jau braucot mājās,pa ceļam vēl veikalā ieskries veikalā, viņa apsolīja ka tas būs ātri, tā nu es viņu cītīgi gaidīju, pēc apmēram stundas zvanīju atkal, mamma atbildēja teica,ka jau drīz iešot uz kasēm, vēl šis un tas jāpaņem,kurā veikalā viņa bija to nu es nepajautāju,tāpēc biju dusmīga un sāku bļaut, ka viņa man apsolīja drīz būt mājās, bet stunda jau pagājusi! ar dusmām nometu klausuli,ap 6 vai 7 mans tētis pārnāca mājās un jautāja kur mamma, es atbildēju, ka veikalā tētis ar šausmām acīs prasīja,kurā es nezināju ko atbildēt tāpēc uzbļāvu kā lai es to zinu, viņš uztraucies man pavēlēja viņai tulīt pat zvanīt, es zvanīju pusstundu no vietas ne mazākās atbildes, tētis teica ka lai taisos, brauksim pakaļ mammai, torreiz vēl nezināju, ka vairs mammai pakaļ nekad nebraukšu. Kad nonācām, manas acis redzēja briesmīgāko skatu, viss Maksimas jumts sabrucis, daudz cilvēku un glābēju, tētis pavēlēja lai vēlreiz zvanu mammai, bet arī tagad viņa neatbildēja, tētis devās pie policistiem un teica ka viņa sieva esot iekšā, viņi pavēlēja mums doties uz vietu,kur jau stāvēja citi cilvēki, visi kā viens raudāja, es vēlreiz zvanīju, bet man neviens nepacēla..tētim jautāju ko mēs tagad darīsim, viņs man mierīgi atbildēja ka gaidīsim un cerēsim uz to labāko. Tā nu mēs gaidijām2 stundas no vietas, kā visi pārējie,citus nesa zilos maisos citus veda uz stalažām. atceros man blakus stāvēja, kādaveca sieviete un brīdī kad parādijās mediķi ar stalažāmuz kurām gulēja jauns vīrietis,vecā omīte iebļāvas mans dēliņš! ar asarām acīs viņa bļāva! man tētis ieteica braukt mājās, teica ka drīz ar mammu būšot mājās, un tadmēs visi ēdīsim vakariņas!.mājās es laikam noģību vai aizmigu, es neatceros bet mani pamodināja telefona zvans ap 4 no rīta, tas bija vecākais brālis teica lai atvedot viņiem ko ēdamu, es skrēju uz virtuvi un paņēmu visu nepieciešamo, mamai arī paņēmu līdzi kādu sviestmaizi. Skats bija vēl drausmīgāks tagad visa maksima bija sabrukusi,ja pirms tam bija tikai maza daļiņa, tad tagad viss jumts!......mans tētis ar vecāko brāli pavadija visu nakti stāvot un gaidot kādas ziņas no policistiem,mēs neviens nezaudējām cerību, līdz tas brīdis pienāca, manu mammu izveda iesaiņotu zilā maisā,sākumā domājām ka tā ir kāda kļūda vai pārpratums varbūt sajauca, tētis pieprasīja parādīt līķi,viņš teica ka vēlas pārliecināties, mūs pasauca malā un teica ka tas būs ļoti nepatīkams skats, un man labāk būtu to neredzēt, bet es uzstāju ka vēlos! un tad tas notika, man zeme zem kājām pazuda, es nevaru aprakstīt tās sajūtas,kas mani pārņema ieraugot mātes sadragāto ķermeni, galva vienās asinīs, seju gandrīz neatpazinu, viena kāja sķība un galīgi greiza,es sāku bļaut un skrēju prom, mans brālis man skrēja pakaļ un centās mierināt,bet es vēl aizvien neticēju,turpināju zvanīt mammai, un teicu brālim ka tulīt viņa atbildēs,tulīt tikai jāuzgaida, arī brālis sāka raudāt un teica viņa neatbildēs! tu nesaproti viņas vairs nav! tu dzirdi beidz! es sāku kliegt un bļaut ka viņs mammu nemīlot un nesaprotot ko viņš man tagad saka! es skrēju prom,tālu prom es negribēju nevienu redzēt, es gribēju aizskriet prom no tā visa! bet kur tu aizskriesi? apkārt vienīgi ugunsdzēsēju mašīnas, ātrās palīdzības un militārās mašīnas un cilvēki daudz cilvēku, daži raudāja, daži sauca cilvēku vārdus,bet daži vienkārši stāvēja un ar asarām acīs skatijās uz zemi, daži arī lūdza dievu ar asarām acīs! es sabruku zemē un sāku raudāt es kliedzu, un tad man pienāca klāt kāda sieviete piecēla mani un aiznesa uz kautkādu mašīnu iedeva man segu un siltu tēju, un protams daudz jautājumu un mierinājumu, es neko neatceros no tā! un vai ir jēga? vienīgais kam ir jēga ir tas,ka man vairs nav mātes! un pēdējie vārdi viņai, bija brauc mājās es gribu ēst! nekad vairs nekas nebūs kā agrāk,es nekad tam netikšu pāri! manī valda tāds tukšums un šausmas, viss mans ķermenis raud! izskau dziļāko līdzjūtību visiem kuri zaudējuši savus tuviniekus, un visiem tiem kuri jūtas tāpat kā es! ĀMENemotion

4534 48 272 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 272

0/2000

Smagi....gan Tev gan visai ģimenei. Gadi paiet, bet sāpe nemazinās. Jāsaņemas un jādzīvo tālāk.

0 0 atbildēt

Diemžēl Latvijā tā ir norma, ka mācamies nevis no citu kļūdām, bet gan no savējām.

0 0 atbildēt

Latvieši neaizmirsīs? Latvieši jau sen ir aizmirsuši. Un turpina atbalstīt Maximas cinismu, iepērkoties šajos veikalos.

Nav svarīgi, kas ir vainīgs pie tā, ka veikals sabruka. Ēka ir tikai betona čupa, viss ir 3x apdrošināts, un no tā, ka kāds būvnieks neieraus kārtējo miljonu, nevienam sliktāk nekļūs. 

Bet ir svarīgi, kas ir vainīgs pie cilvēku nāves. Un tā ir Maxima alkatība, atverot veikalu būvlaukumā, ignorējot biežās signalizācijas, no griestiem tekošo ūdeni un citas pazīmes, ka ar šo ēku nav viss kārtībā. Cilvēki, kas tur strādāja par minimālo algu, baidījās par savu darbavietu, par pretošanos bija draudēts ar tūlītēju atlaišanu (bet viņu berniem ir jāēd, viņiem rēķini jāmaksā). Tas, ar kādu cinismu tūlīt pēc notikušā atrunājās Beseris, vispār ir nonsenss. Viņu gan aizvāca no acīm (pārcēla mazāk publiskā darbā, tik vien) un izteicās mazliet līdzjūtīgāk. Un kas no tā? Kāds atdzīvojās?

Domājat, šodien Maximā kaut kas ir mainījies? Ha. Zemās cenas šajos veikalos ir uz šo mirušo cilvēku asiņu rēķina. Uz tur strādājošo mazo aldziņu rēķina. Latvieši turpina barot Maximas vadību, iepērkoties viņu veikalos. Savs krekls tuvāks, un pie mugurkaula pēdējā skriemeļa ir tas, par kādu cenu.

P.S. Es joprojām neesmu bijusi nevienā Maximas veikalā. Nevienu reizi kopš 2013. gada 21. novembra.

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt

Tā vietā, lai sērotu, tu raksti spokos rakstu, kkas te neit kopā. Vai nu tavs raksts ir feiks, vai arī nēesi riktīga. Lasiju rakstu par to, kā cilvēks pārcieš sēras un kādiem etapiem iziet cauri, nu nedomāju, ka jau otrajā dienā visu spēji salikt pa plauktiņiem un uzcept rakstu..... drīzāk jau joprojām būtu šoka stāvoklī. Cilvēki, neuzkerieties uz šitām izdomātām muļķībām!

5 7 atbildēt

Izsaku līdzjūtibu! Turies! ThEOrk šodien 20:59 Kurš garīgi atpalikušais cilveks izdomaja to projektu? Nu kā jau zini šī ir Latvija un visādu debīlu mudaku pietiek , kā var izdomāt uz jumta dārzu taisīt , kaut arī jumts nav iepriekš uzcelts tā , lai uz tā liktu lielus papildus svarus! (doh) Debīli tie Latiwi ir!  

5 16 atbildēt

.... redz.... tu guvi skarbu mācību - tava neaudzinātā rakstura dēļ - tu zaudēji māti -(kas ir jau traki) bet ar strīdu jūsu starpā - tu nekad vairs viņai nevarēsi pateikt - PIEDOD...

Skumīgi...

Bet tādas lietas cilvēki novērtē tikai tad, kad tādi brīži pienāk

25 71 atbildēt
« 7  8  9  10  11 »