Sveiciens visiem spokos sēdošajiem un arī tiem, kas ielūkojās šajā rakstā!
Šovakar- pēc ikdienas vakara pasēdēšanas-, kas, protams, sekoja pēc visiem mājās padarītajiem darbiem (protams, bij pāris darbiņi par kuriem attieksme bij viennozīmi "aj, da nu, rīt izdarīšu" vai arī "kam man to vajag?" sanāca pamanīt, nu, vai arī izdzirdēt kautko bieži nedzirdētu. Nu, tad tā tas bij..
Nu, tad tā, tas bij mazs ežuks ( vispār viņš nebij tik mazs, jo tas izmēros bij kā mana galva, un galva man nav maza :D), kas diezgan sparīgi, ik pa brīdim ierukšķēdamies, devās uz mūsu mājas žoga pusi, kas man arī, protams, nepatika, jo pie žoga atrodas diezgan populārs ceļš, pa ko nemitīgi joņo autiņi un, jā, mazais ežulis devās tieši uz to žoga pusi, kas seko aiz līkuma, ko vispār pārredzēt var tikai pēdējā brīdi, un, pēc pieredzes ņemot, tas viss beigtos ar ežu pankūkām, tāpēc es negaidīju, bet gāju tā teikt viņu "glābt"
Tāpēc es negaidīju un skrēju pakaļ mazajam purkšķētājam, kas joņoja un žoga pusi, saķēru mazo ežuku un atnezu viņam šodien dabūto lauku pienu, ņom, ņom (ņjā, tagad vispār, uzzinot to faktu, ka viņiem viņu nevar dot, jūtos diezgan truli, kā jau parasti sanāca ablomīties. Ņjā, gribi kā labāk, sanāk kā parasti :D)! Nu, un, kad mazais rezgalis jau bija paēdis un sparīgi mēgināja aizbēgt, nācās atkal skriet pakaļ viņam un saķert viņu. Un pēc brīža, kad biju viņu saķēris, viņu aiznesu uz tuvējo mežiņu, proti, uz turieni, kur mazais rukšķēdams arī sparīgi devās, kas atrodas pāri tam pirmīt pieminētajam ceļam, un mazais sākumā, protams, nedaudz sabijies bija saritinājies savā kamolā, bet pēc tam, kad jau bija sapratis, ka neko viņam nedarīšu, aizčāpoja ātrā solī tālāk.
Tāpēc, cilvēki, ja redzat, ka mazs zvērēns kuļas uz briesmu pusi, lūdzu, negaidiet palīdziet viņam, jo rokas jums no tā neatkritīs, bet gan parādīsies gandarījuma sajūta, protams, man nesanāca tik diži paspīdēt, kā domāju, jo kā parasti visu salaidu galīgā "kabatā", bet, nu, vismaz centos! :)
Heh, ežuki jau ir tādi, viens bija kāpņu telpā, ienesu dzīvoklī un gribēju iedot pienu, bet tas bija beidzies, tpē iedevu nedaudz siltu ūdentiņu, pēctam aiznesu uz tuvējo mežu, gandarījums ir patiešām. ;]]
pienu nedrīkst dot, kaut arī viņiem ļoti iet pie sirds!!
viņi var dabūt caureju no piena un atstiept galus ;)
Pasen braucu ar riteni un redzēju ka pāri ceļam čāpo ezis - bet viņam tuvojās mašīnas,nācās skriet priekšā ezim lai mašīna pamana to,bet nu beigās viss beidzās laimīgi - noliku adataino tālak no ceļa
zin ka no eziem visvairaak jaauzmanaas, vinji visvairaak paarneesaa trakumseergu!!!
Paliidzzeesi ezim vareesi peec tam iet uz 40 poteem
sry, bet raksts ir pilnīgi bezjēdzīgs, neko īpašu neredzu, laukos eži ir parasta parādība...neredzu jēgu par viņiem bāzt rakstu, arī esmu ņēmis viņus nost no ceļa...bet uzreiz nebāžu nevajadzīgu rakstu, nesaprotu par ko vispār rakstam tāda atsaucība
un par to pienu...kas jūs bļat visi esat galīgi jebanuti ? caurejas...hujaurejas...
cik es sevi atceros, pie vecmammas vienmēr...pa visām vasarām, katru vakaru nāca eži, lieli, mazi...un dzēra pienu...cik es atceros, tad mana vecmamma ežus neslauca, tpc sanāk, ka piens bija govs ! un nekādu caureju nekad viņiem nebija, bija resni laimīgi purkšinātāji...tagad ar laukos pie kaimiņa katru dienu nāk pienu padzerties...un arī itkā vēl nau nosprādzis...
