"Jūs nestāviet kājās ,sežaties. Es taču visu PSRS esmu apstaigājusi ,agrāk taču Milicijā strādāju.
Man tagad jūsu produktu līdz pašām lieldienām pietiks ,a kefīru es mīlu un piens man ļoti garšo. Malači ,jūs pat miltus paņēmāt ,varēšu sacept pankūkas. Jūs neaizmirstat mani ,brauciet ciemos tā pat! Kad jūs atbrauksiet ? Cerību pilnām acīm vaicā vecāmāte.