"Jūs nestāviet kājās ,sežaties. Es taču visu PSRS esmu apstaigājusi ,agrāk taču Milicijā strādāju.
Man tagad jūsu produktu līdz pašām lieldienām pietiks ,a kefīru es mīlu un piens man ļoti garšo. Malači ,jūs pat miltus paņēmāt ,varēšu sacept pankūkas. Jūs neaizmirstat mani ,brauciet ciemos tā pat! Kad jūs atbrauksiet ? Cerību pilnām acīm vaicā vecāmāte.
ir tā ,ka ja kādu pieradini tad jābūt par viņu atbildīgam......... vai viņai palīdzēsiet tik cik tas būs nepieciešams ? Vai arī tikai šo reizīti , lai varētu bildes netā ielikt? .........
Šitā vajag katrai omītei, ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā. Un mums pašiem tas jādara, nevis jācer uz kādu citu. :) Jauki.
Kādi ir plāni vēl palīdzēt tantei, bankas konts uz kuru pārskaitīt naudiņu lai kāds viņai varētu izremontēt virtuvi un dzīvojamo telpu? :)
Tie 6 kas ielika - noteikti neizlasīja, bet gan atnāca un prsota nospieda - .
Nu traki, traki cilvēciņam. :(
Labi, ka ir tādi cilvēki, kuri atliek laiku un rūpes arī kādam citam. Pilnīgi sagribējās atdot visas savas nevajadzīgās mantas :)
40kg brikešu tiek izkurināti vidēji 25 diennaktīs,tātad viņai atkal būs auksti pēc 30 dienām un pēc 40 varbūt nomirs tāpat.Neredzu jēgu,kā tikai kāds imidža uzspodrināšanas triks.
nu, varēja jau ne tikai pārtiku savest, bet arī mazliet paremontēt..
Aizkustinošākais raksta kādu esmu lasīju. Šis raksts manā atmiņā iesēdīsies uz ilgu laiku...
Dievīgs raksts un cilvēki. Vienmēr ir jauki palasīt par, ko skaistu. :) 
