Automātiski tiek pieņemts, ka pasākums, kurā piedalās apmēram 37 tūkstoši bērnu, tiktu organizēts tā, lai viss atbilst normām. Nē, pag – ne normām, bet izcilībai, jo kas ir norma? Norma ir skolēnu četrinieks, minimums, kas jaizpilda, lai ko ieskaitītu, vai tiešām mums ir jāapmierinās ar četrinieku Nacionālo dziesmu un deju svētku organizēšanā? Šis grandiozais pasākums norit ne jau pirmo gadu, visam jau bija jābūt noslīpētam līdz perfekcijai, bet nē – katru reizi kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem.
Dziesmu un deju svētki – organizācijas augstākā virsotne! Diemžēl pēdiņās...82
621
43
Skolēni, kuri sabraukuši no visām Latvijas malām, tiek izvietoti pa vasaru tukšajās skolās. Lieki piebilst, ka matrači, segas un guļammaisi pašam jāņem līdzi. Patiesībā esmu pārsteigts, ka skolēniem pašiem nebija jāiznes tur palikušie mācību galdi, lai atbrīvotu sev guļas vietu! Jūs teiksiet - lai takš jaunieši pastrādā, nav ko slinkot? Piedodiet un atvainojiet, man vispār neliekas pieņemami, ka svētku dalībniekiem netiek nodrošinātas normālas gultas vietas! Un tad, kad viņi sāk ģībt svētku ģenerālmēģinājumā, viņiem tiek pārmests, ka viņi nav pietiekoši izgulējušies! Cik labi vispār ir iespējams izgulēties uz grīdas?
Daudzi bērni un viņu vecāki sūdzējušies, ka ēdiens, kas tiek nodrošināts bērniem, ir pārāk trūcīgs un visai dīvains. Ābols un maizīte brokastīs un gurķis vakariņās tiešām neizklausās pēc bagātīgas maltītes. Ja vēl kādam gadās iepelējusi desa, tad viņš vispār paliek bez brokastīm. Un vai zināt, cik tāds „sausās paikas” komplektiņš maksā? 7 eiro! Jūrmalniekiem 9. Ko jūrmalnieki noziegušies, ka viņiem jāmaksā vairāk, nezinu. Toties organizatori ir pilnā pārliecībā, ka šis gads ir atšķīries ar sevišķi labu organizāciju un pārtikas kontoli, lai tā būtu veselīga un pietiekoša. Nu, ko lai saka, no viena gurķa un ābola saindēties tiešām ir pagrūti. Un sapelējušu desu pamanīt ir viegli.
Reklāma
Ejam tālāk, lasu ziņas, ka koristiem vienīgās lietas, kas atļautas līdzi uz estrādes, ir lietus mētelis un krāsojamā grāmata. Kam, pie velna, krāsojamā grāmata? Vai tad ūdens nav svarīgāks? Mēģinājums neiet ne 10 minūtes, ne 20 minūtes, bet gan vairākas stundas! Un laika apstākļi nav tie draudzīgākie priekš ilgstošas stāvēšanas ārā. Un vēl taču arī jādzied, tas ir fiziski smagi, stāvēt un dziedāt.Pamēginiet paši nobļaut pilnā balsī kaut vai divas stundas, dzert noteikti paprasīsiet, bet bērniem mēginājumu slodze bija 9 stundas dienā!
Un tad, protams, mēs nonākam pie neizbēgamā un ari lielākās šo svētku sensācijas, ģībšanas! Ģībšanu es atceros jau no ikgadējiem „Pirmā zvana” pasākumiem, kur vienmēr kādam jaunietim bija jāmeklē palīdzība pie skolas māsiņas(kura nekad nebija uzvietas) vai arī pie kādas no līdzi atnākušajām mammām. Lai nu kā, uz visu šo dalībnieku masu bija tikai pāris ātras palīdzības mašīnas. Un kad sākās lavīnas efekts un bērni sāka krist kā domino kauliņi, trūka medicīnas personāla, kas varētu sniegt palīdzību, tika iesaistīti pat apsargi un vecākie svētku dalībnieki un kolektīvu vadītāji! Papildspēki ieradās vien pēc tam, kad mēģinājums bija pārtraukts, un pat tad bija jāpaiet vēl 20 minūtēm, līdz ātras palīdzības mašīnas atrada savu ceļu uz Daugavas stadionu! Tikai pēc tam, kad mēginājums jau bija pārtraukts, organizatori atjēdzās, ka vajadzētu tā kā sagādāt beidzot siltu tēju!
Teiksiet - nevajag taisīt vētru ūdens glāzē, palīdzība bija nepieciešama 100-200 svētku dalībniekiem.Bet tā ir viena vidēja izmēra lauku skola, padomājiet par to! Un tas vēl nav viss, lielai daļai nemaz palīdzība netika sniegta, daudziem dalībniekiem kolektīvu vadītāji un apsargi iedeva validolu un ožamo spirtu, un viņi varēja turpināt! Ja skaitam arī šos dalībniekus pie cietušajiem, tad to skaits varētu būt pie 300-400 cilvēku! Kopumā todien palīdzība tika sniegta 500 cilvēkiem, ne visi no tiem bija ģībēji, bet skaitlis ir iespaidīgs.
Reklāma
Bet būtiskākais fakts, kas parāda to, ka situācija bijusi tiešam nopietna, ir tas, ka tika pārtraukts mēģinājums, jo reāli tie ir zaudējumi rīkotājiem un viņu mērķis ir spiest „sulu” no dalībniekiem līdz pēdējam. Jo kur gan vēl būs tāda iespēja, ka irdalībnieki, kuriem nav jāmaksā honorārs un kuri paši raujas piedalīties pasākumā, bet biļetes maksā oi, oi, oi! Nu, tīri godīguma ziņā, viņas nav tās dārgākās, no 2 līdz 20 eiro! Laikam tāpēc arī tika atcelts lielais svētku gājiens, jo par gājiena noskatīšanos taču neviens nemaksā, vai ne? Par spīti tam, ka gājiens oficiāli tika atcelts, tas tomēr notika, jo bērni nevēlējās atteikties no sava triumfa mirkļa, ko viņi bija gaidījuši visu šo laiku un pacietuši šī brīža dēļ visas neērtības, un visšokējošākais bija tas, ka galvenā svētku organizatore gāja pirmajās rindās un aprobežotas govs pārliecībā apgalvoja, ka viss ir kārtībā, ka svētki ir izdevušies un ir tikuši ārkārtīgi labi organizēti!
Ko tad kopumā es gribu teikt, vajag pārdomāt visu organizēšanu! Jo neskatoties uz to, ka dalībnieku ēdināšanai tika tērēti tuvu pie 500 tūkstošiem eiro, daudziem bija problēmas ar tikšanu pie siltadzēriena un silta ēdiena. Nemaz nerunājot par dušām, piemēram, daudziem skolās izmitinātajiem dalībniekiem sākumā nebija pat, kur normāli nomazgāties un izmazgāt zobus. Skolotāji tikai izdalīja mitrās salvetes, bet tie taču ir bērni, visu dienu ārā nodejojušies, noskrējušies! Reāli viņi tika dušās tikai uz nedēļas beigām, kad pasākums jau tuvojās izskaņai!
Īpaši sašutuši ir dalībnieku autobusu šoferi no rajoniem. Rīgas dome Rīgas skolu audzēkņu pārvadāšanai bija nolīgusi Rīgas satiksmes autobusus un „aizsitusi” labākās vietas stāvvietām. Tomēr Rīgas satiksmes šoferīši bieži šmaucās – spekulējot ar to, ka vietējie bērni paši var izbraukāt, daudzos norīkojumos nemaz nebrauca, kaut gan naudiņa jau bija samaksāta, un aizsistās stāvvietas stāvēja tukšas, bet nevienu no novadu autobusiem tajās vienalga neielaida! Viņiem nācās meklēt vietas, kur nolikt autobusu tālu no mēginājuma vietas un bērniem vajadzēja tālu iet kājām.
Reklāma
Var jau cepties un vārīties par visu šito, var veidot izmeklēšanas komisijas biezā slānī, kā to grasās darīt mūsu mīļā Straujuma, bet skaidrs ir jau tagad, ka neviena vainīgā nebūs un pie visa vainīgi tiks atzīti paši bērni, jo esot slikti fiziski sagatavoti, nepareizi ēd un ir pārāk nervozi. Bet man jāatzīst, ka viss arī nav tik slikti, jo šogad ir pirmā reize, kad ar ēdienu nesaindējas neviens dalībnieks. Visu cieņu.
