Pasaule būtu pavisam savādāka, ja vien šie darbi nebūtu zaudēti. To ietekme uz vēstures gaitu būtu tik milzīga, ka sekas būtu grūti aptveramas.
Zaudētās zināšanas25
945
4
Q-teksts. Bībeles četri evaņģēliji, kas vēsta par Jēzus Kristus dzīvi, ir Jāņa, Marka, Mateja un Lūkas. Vēsturnieki ir ievērojuši interesantu iezīmi - Lūkas un Mateja evaņģēliji satur tekstus gan no vecākā Marka evaņģēlija, gan arī identisku tekstu no kāda cita dokumenta. Tas liek domāt, ka senatnē ir eksistējis vēl kāds dokuments, kas saturējis lielu daļu no visām pierakstītajām Jēzus Kristus mācībām. Šo hipotētisko dokumentu dēvē par Q-tekstu. Lūka un Matejs no tā paņēma tikai visbūtiskāko, taču neviens nezina, kas vēl bijis šajā dokumentā. Ko vēl Kristus bija sludinājis? Ko viņš domāja par verdzību, par sieviešu tiesībām, par valsts iekārtu, par homoseksuāļiem? Daudzi vēsturnieki uzskata, ka Q-teksts ir ticis nozaudēts apzināti, lai Baznīca varētu sludināt sev izdevīgi rediģētu tekstu. Grūti iedomāties, kā pasaule būtu attīstījusies,ja šis dokuments būtu bijis iekļauts Jaunajā Derībā.
Puse no Teslas mūža darba. Nikolā Tesla bija izcils izgudrotājs, neizprasts ģēnijs un liels ekscentriķis. Teslas lielākie ieguldījumi bija elektrības, magnētisma un elektromagnētisko viļņu izpētē. Taču viņš bija ļoti noslēpumains un pat paranoisks, un savu pētījumu rezultātus diezgan bieži slēpa no citiem. Viņš apgalvoja, ka esot izstrādājis Vienotā lauka teoriju jau 1894. gadā. Tā ir tā pati Visa Esošā teorija, kuru zinātnieki vēl šodien nespēj radīt. Par nelaimi, mēs nekad neuzzināsim visu, ko viņš bija atklājis. Pusi no Teslas mūža darba iznīcināja noslēpumains ugunsgrēks, kas izcēlās viņa laboratorijas pagrabā. Viņa radītie mehānismi, piezīmes un eksperimentu rezultāti tika iznīcināti. Teslam netrūka skauģu, viņu vidū bija pat Edisons, un tāpēc pastāv domas, ka tā bija ļaunprātīga dedzināšana.
Aleksandrijas bibliotēka. Visslavenākā un zudušākā bibliotēka. Tajā ziedu laikos atradās kādi 650000 līdz pat miljons ruļļu. Tā bija neiedomājami vērtīgas informācijas krātuve. Tas bija cilvēces zināšanu apkopojums par simtiem, varbūt pat tūkstošiem gadu seniem notikumiem, par kuriem mēs zinām ļoti maz vai vispār neko. Par nelaimi, Aleksandrija atradās ļoti nemierīgā reģionā. Bibliotēka tika iznīcināta vismaz četras reizes - trīs reizes romiešu valdīšanas laikā un vēl vienu reizi musulmaņu iebrukuma laikā. Beigu beigās neviens vairs nepūlējās to atjaunot. Ja šī bibliotēka būtu saglabāta, mūsu zināšanas par seno laiku vēsturi būtu daudzkārt bagātīgākas.
Hemingveja pazaudētie raksti. Hemingvejs ir rakstnieks, kurš droši vien jums būs pazīstams, ja vien kaut mazliet aizraujieties ar lasīšanu. Taču, iespējams, jūs nezināt to, ka gandrīz visi viņa agrīnie darbi līdz 1922. gadam tika pazaudēti. Lielākoties agrīnie rakstnieka darbi ir vislabākie, un ja jau Hemingveja vēlākie darbi bija tik labi, tad atliek tikai minēt, cik labi bija nozaudētie. Kas bija vainīgs? Viņa sieva! Hedlija bija ļoti uzticama sieva, un vienmēr savāca vīra atstāto nekārtību savos manuskriptos. Taču reiz viņai misējās - Šveicē koferis ar visiem manuskriptiem tika nodots bagāžā, taču otrā galā dzelzceļa stacijā nekas nepienāca. Tas vienkārši pazuda vai arī tika nozagts. Grūti pateikst, kā tālāk būtu iegrozījusies 20. gadsimta literatūra, ja Hemingvejs būtu varējis nopublicēt visus savus pazaudētos darbus.
