Vampīrs gejs un slepkava61

Tiklīdz māte saņēma vēstuli no dēla- viņa nekavējoties devās uz policijas iecirkni ar lūgumu sameklēt viņas dēlu. Policija piekrita aizbraukt un visu noskaidrot. Nonākot pie Friča mājās policija ieraudzīja gaļas gabalus, bet neviens pat nevarēja iedomāties to, ka tas ir sadalīts  Fridels un, ka viņa galva ir tieši aiz gaļas gabaliem. Policijai nebija nekādu aizdomu, jo viņš bija vietējais gaļas pārdevējs. Pēc neilga laika Frici arestēja par nepiedienīgu uzvedību, pavedinot jaunus zēnus. Pēc viņa atbrīvošanas viņš saprata, ka viņam vajag nodibināt kontaktus ar policiju un ir jābūt uzmanīgākam. Viņam bija pazīšanās policijā, tādēļ viņš pieteicās darbā ,un  jau pēc pāris mēnešiem kļuva par policijas darbinieku. Tas vīrietim bija izdevīgi, jo viņam kā policijas darbiniekam bija vieglāk sameklēt nākamo upuri. Viņš pildot savus pienākumus bieži ienāca pilsētas autoostā, noskatot sev nākamo upuri. Gandrīz visi viņi bija bāreņi no 12 -20 gadiem veci, tādēļ arī neviens viņus nemeklēja pazušanas gadījumā.

Autoostu uzskatīja par bīstamu vietu, jo īpaši tumšajos vakaros. Un tā kā Fricis bija policijas darbinieks, viņš tur viegli varēja iekļūt, un noskatīt savus nākamos upurus. Parādot saviem upuriem policijas žetonu,viņš aicināja viņus pie sevis uz gaļas veikalu. 

Pēc pāris dienām Fricis ar šiem zēniem nodibināja seksuālās attiecības. Zēni īpaši tam nepretojās, jo Fricis viņiem bija sasolījis daudz dažādu labumu. Pēc kāda laika viņš nožņaudza savus upurus, un iekožot tiem kaklā sūca to asinis. Viņš asinis dzēra ūdens vietā. Pa visu šo laiku- šis maniaks nenogalināja nevienu sievieti, jo dzert sieviešu asinis viņam likās nepareizi. Patstāvīgs dzīves partneris viņam parādījās 1919.  gadā -viņu sauca Hans Grans. Viņš palīdzēja savam partnerim izdarīt noziegumus. Hans viņam palīdzēja pagatavot dažādus ēdienus no saviem upuriem, un pēc tam tos pārdodot- savā gaļas veikalā. 

Turpmākos 5. gadus Fricis izvēlējās savus upurus pēc Hansa lūguma, savus upurus viņš nenogalināja tikai dēļ asinīm un gaļas, bet arī dēļ drēbēm, ar kurām  bieži arī pats staigāja. 1924. gada vasarā Fricim nepaveicās, viņa upuris bija stiprāks par viņu un tas aizbēga,  par to kas notiek viņa veikalā izstāstīja gan policistiem, gan visiem apkārtējiem iedzīvotājiem. Policija tam noticēja, jo pēdējā laikā bija pazuduši daudzi cilvēki kas jau likās aizdomīgi. Policija nekavējoties ieradās pie Friča noskaidrot -vai tā ir patiesība par ko viņiem stāsta. 

Policija bija šokā, jo tā izrādījās patiesība,tika atrasti daudzi cilvēku līķi. Pēc redzētā policija arestēja vīrieti. Viņa mājā arī tika atrasti daudzas mirušo vīriešu lietas, tai skaitā arī viņu drēbes. Visas lietas tika atdotas viņu tuviniekiem.

Tiesas zālē maniaks atzina, ka ir nogalinājis 24 vīriešus, bet pēc policijas datiem vairāk kā 27 cilvēkus. Upuriem nebija vairāk par 22 gadiem, un visi tie tika nogalināti nožņaudzot, un ar kodumiem kaklā. 

Viņam tika piespriests nāves sods 1924. gada 19. decembrī. Pēc sprieduma slepkava bija satriekts, bet pēc tam sāka smieties. Teikdams es atgriezīšos un Jūs to zināt- vampīru nevar nogalināt! Hans Grans tika notiesāts uz nāvi, bet pēc tam spriedumu pārsūdzēja uz 12 gadiem...  Nāves sods Fricim Harmanim  tika izpildīts 1925. gada 15.aprīlī,  nocērtot viņam galvu, pēc tās nociršanas galvu atdeva pētniekiem. Hans Grans pēc savas atbrīvošanas dzīvojis Hannoverā un mira 1975.gadā.

Piemineklis upuriem, kuri tika nogalināti.