Cilvēki laivās sita ar airiem tos, kas bija ūdenī un mēģināja tikt uz tām. Tie Titānika pasažieri, kam bija paveicies tikt uz kādas no glābšanas laivām, nevēlējās riskēt ne ar ko. Milzīgajam kuģim grimstot viņu acu priekšā viņi varēja dzirdēt kā tūkstošiem cilvēku kliedz bailēs. Kliedzieni pārbiedēja laivās esošos, bet tajā pašā laikā lika viņiem būt ļoti pateicīgiem savai veiksmei. Viņi zināja, ka nemirs - viņi bija drošībā uz glābšanas laivām. Divdesmit glābšanas laivas varēja uzņemt 1178 cilvēkus jeb trešdaļu no visiem uz Titānika ceļojošajiem. Bet lielākā daļa glābšanas laivu tika nolaistas pustukšas, ar vēl daudzām brīvām vietām tajās. Kopumā 472 vietas uz glābšanas laivām palika neaizpildītas. Daži apkalpes locekļi apsvēra iespēju atgriezties, lai uzņemtu vēl cilvēkus, taču pasažieri bija kategoriski pret šādu ideju. Viņi baidījās, ka glābšanas laivas būs pārpildītas ar izmisušiem upuriem un daži pat sita ledainajā ūdenī esošos ar airiem, lai to nepieļautu.
