CCCP, pirmskara laiks, 1936- 1941 gads. . Notiek intensīvs darbs pie īpaši slepena projekta- radīt sarkanarmiešus ar bioprotēzēm, kuri būtu nejūtīgi pret sāpēm. Eksperimentā piedalījās 300 komjauniešu vecuma brīvprātīgo. Tas atgādina fantastiskas filmas sižetu.
Terminatori no PSRS73
1579
14
Kareivjus nezāļoja ne ar kādiem ķīmiskiem preparātiem jeb dopingiem.Viņiem smadzenēs iedzīvināja zelta elektrodus, kuri kavēja sāpju sajūtu rašanos, bet kaulus aizstāja ar titāna protēzēm. Šādā gadījumā teorētiski jebkurš ievainojums varēja būt tikai caurejošs un tātad vieglāk sadziedējams. un nedraudēja ar sašķaidītiem kauliem un amputāciju. Ir ziņas par 300 komjauniešiem, kuri piedalījās šajā eksperimentā (piedalīšanās gan, visdrīzāk, bija nevis vienkārši, bet obligāti brīvprātīga)
No visiem brīvprātīgajiem tika ņemts paraksts par valsts noslēpuma neizpaušanu, pie kam par izpļāpāšanos draudēja nāvessods. Puse izmēģinājuma trusīšu aizbrauca uz dažādām karaspēka daļām, no otras puses saformēja īpašu desanta vienību. Nedēļu pirms nacistu uzbrukuma CCCP šo vienību pārdislocēja uz Brestas apgabalu, kur to iznīcināja jau pirmajā kara dienā.
Iespējams, izlūkošana jau iepriekš bija ziņojusi fričiem par "superkareivjiem"
Bet palika vēl 150 briesmīgo eksperimentu upuru. Bet varbūt, ka viņu bija vairāk? 1945 gadā amerikāņu sabiedrotie atklāja slepenu medicīnisku centru. Tajā atradās vairāki desmiti secētu padomju kareivju līķu. kauli viņiem bija aizstāti ar tērauda protēzēm. Viņu vidū, piemēram, tika atrasts virsnieks ar metāla ribām. Daži cilvēki bija mākslīgi padarīti par punduriem- parasti no viņiem taisīja pilotus.
"Universālo kareivju" ražošanas centra darbs pārtrūka, sākoties karam- gandrīz visi tā darbinieki tika mobilizēti armijā un gāja bojā frontē. Nav izslēgts, ka tur palīdzēja padomju specdienesti- tādus lieciniekus labāk neatstāt dzīvus.
Pēc kara projektu slēdza kā bezperspektīvu- kā nekā sākās atombumbu ēra, un kaujas terminatoru ideju atzina par novecojušu.
1994 gadā Vitebskas ārsts Sergejs Konovaļenko vecā kapsētā netālu no pilsētas atrada cilvēka atliekas. Vienu no kapiem bija izskalojusi upe, atsedzot kapa saturu. Viņu izbrīnīja tas, ka kauli bija aizstāti ar metāla protēzēm un virām. protēzes acīmredzami aizstāja cilvēka kaulus, nevis vienkārši rokas un kājas.
Konovaļenko neaiztika atradumu, bet pēc divām dienām, atgriezies, lai to nofotogrāfētu, vairs neatrada. Vai nu upe to bija aizskalojusi, vai kāds novāca. Viņš nevarēja aizmirst atradumu un uzsāka patstāvīgu izmeklēšanu. Viņš noskaidroja, ka pirms kara Vitebskā atradās slepens militārais protezēšanas centrs, kur izgatavoja nevis parastas protēzes, bet pilnīgi veseliem kareivjiem nomainīja kaulus un locītavas pret mākslīgiem. Viņa rokās nonāca kasete ar videofilmas kopiju, kura bija paredzēta "tikai dienesta lietošanai" kadri izskatījās baisi- kareivim pārgriež kāju un izvelk kaulus pēc tam kājā, kas ir uzpūtusies kā futbolbumba, liek iekšā kaut ko metālisku. Pie tam komentētājs stāsta, ka operācija notiek bez narkozes, jo cilvēka smadzenēs ir nobloķēts sāpju centrs. Un tiešām, kareivja sejā, kurš ir pakļauts šīm drausmīgajām manipulācijām, laistās smaids. Otrā sižetā kareivim pārgriež roku pie elkoņa- asinis nāk kā no strūklakas. Un atkal "brīvprātīgais" kautrīgi smaida. Daudzi no šīm operācijām mira- svešķermeņi neiedzīvojās organismā. Daudziem kareivjiem radās smadzeņu audzēji un psihiskas novirzes. Padomju ķirurgiem tā arī neizdevās radīt neuzvaramus kareivjus.
