Stāsts par cilvēkiem, kuri kļuvuši par ikoniskām sejām, bet paši par to ilgu laiku pat nav nojautuši.
Slaveni pašiem nezinot72
2056
4
Šī ir viena no slavenākajām fotogrāfijām pasaules vēsturē. Tajā ir attēlota afgāņu meitene ar nezināmu vārdu, kuras noslēpumainais, satrauktais un reizē baiļu pilnais skatiens ir kļuvis par National Geographic un par kara simbolu vispār. Šis foto tika uzņemts 1984. gadā, bet 2001. gadā fotogrāfijas autors Stīvs Makkarijs nolēma meiteni atrast vēlreiz.
Izrādījās, ka viņas vārds ir Šarbata Gula. Protams, turpinot dzīvot diezgan nabadzīgā vidē, viņai nebija ne mazākās nojautas par to, ka viņas bērnības seja ir kļuvusi ikoniska. Un patiesībā viņa ir diezgan vienaldzīga pret savu popularitāti, jo šis foto un viņas popularitāte ir notraipīta ar asinīm. Tā tika uzņemta uzreiz pēc tam, kad Padomju karaspēks, iebrūkot Afganistānā, nogalināja viņas vecākus un viņai nācās glābt sevi, savus mazos brāļus un māsas, kā arī vecmammu no nāves. Viņiem izdevās nokļūt bēgļu nometnē, kur šis foto arī tika uzņemts.
Par spīti tam, ka viņas seja National Geographic žurnālam pelna miljonus, viņas ģimene dzīvo nabadzībā, viņas vīrs pelna dolāru dienā un paša sirgst ar astmu, Šarbata no naudas kategoriski atteicās.
Šodien tas vairs nevienam nešķitīs pārāk aktuāli, bet 2009. gadā Osama bin Ladens vēl joprojām tika uzskatīts par dzīvu un pilnā sparā notika viņa pēdu dzīšana. Iedomājieties kā jutās kāds vīrietis no Spānijas, kad no rīta pamostoties un palasot jaunumus, viņš tur ieraudzīja savu seju. Izrādās, ka FIB aģenti bija izveidojuši iespējamo izskatu kā bin Ladens varētu tolaik izskatīties.
Vienīgā bēda, ka viņi šī modeļa veidošanā laikam bija izmantojuši savas Google bilžu meklēšanas un Photoshop iemaņas. Vēl jo vairāk nofotošopēta tika nevis kāda parasta mirstīgā cilvēka fotogrāfija, bet gan Gaspara Lamazaresa bilde, kas bija Spānijas parlamenta loceklis. Kā viņš pats atzīst, tagad, kad bin Ladens (itkā) ir miris, viņa darba braucieni uz ASV kļuvuši mierīgāki, bet pirms tam bijis bail tur ierasties, jo visās avīzēs un ziņās rēgojusies viņa seja, tik daudz, ka tikai papildināta ar bārdu, turbānu un āda pārveidota nedaudz tumšāka.
Nav svarīgi, kur tu dzīvo, bet ir ļoti liela iespēja, ka tu esi redzējis šo attēlu, vienalga vai kā grafiti, vai fotogrāfiju, vai zīmējumu. Vairākās valstīs šī kliedzošā cilvēka seja jau ir kļuvusi par revolūcijas simbolu. Patiesībā sākotnēji tā bija tikai parasta Flickr portālā ievietota bilde. Kādu dienu Ņujorkā dzīvojošais izraēlietis Noams Galai nolēma pamuļķoties un izveidot foto, kurā viņš redzams ar plati atvērtu muti itkā kliedzot debesīs. Viņam tas likās ne īpaši izdevies attēls un viņš par to aizmirsa.
Pēc dažiem gadiem Noams kopā ar darba kolēģi pastaigājās pa pilsētas ielām, kad kolēģis pēkšņi pamanīja ielas veikaliņu, kurā lielā daudzumā pārdod kreklus ar Noama seju virsū. Lai arī sākotnēji Noams bija diezgan šokēts, viņš aprada ar to, ka daudzās valstīs viņa seja ir kļuvusi par revolūcijas un tautas spēka simbolu. Lai arī puisis par sava foto izmantošanu no National Geographic saņēma diezgan nelielu samaksu, viņš par to neuztraucas, jo viņš tagad ieies vēsturē kā ikoniskas fotogrāfijas varonis.
Noams nav vienīgais, kurš kļuvis par reklāmas seju tik vien kā ievietojot savu foto internetā. Arī Daniela Smita vienkārši ar ģimeni nofotografējās Ziemassvētku apsveikumam un izvietoja šo foto dažos portālos, pilnīgi aizmirstot par to.
Pēc kāda laika viņiem piezvanīja paziņa, kurš dzīvo Prāgā un pastāstīja, ka viņu foto ir izvietots reklāmas plakātos pa visu pilsētu. Lūk kā, ej nu sazin, varbūt, ka tieši tavs foto šobrīd tiek drukāts uz brokastu pārslām kādās tuvākās vai tālākās ārzemēs.
Jūs pilnīgi noteikti esat redzējuši 2. pasaules kara perioda plakātu „Rosie the Riveter”. Kas sākotnēji bija vienkāršs plakāts par godu rūpnīcās strādājošajām sievietēm, kamēr viņu vīri karoja. Tagad tas ir kļuvis par vispasaules dzimumu līdztiesības simbolu. Izrādās, ka tajā attēlotā sieviete nav izdomāts tēls. 1984. gadā 59 gadus vecā Džeraldīne Doila šķirstīja žurnālu, kurā bija stāsts par to, no kurienes ir ņemta iedvesma šim plakātam. Tā bijusi 17 gadus jauna meitene, kura 1942. gadā strādājusi rūpnīcā. Viņas vārds Džeraldīne Doila.
