"640 kilobaiti būs pietiekami ikvienam", tā 1981.gadā teica Bils Geitss.
"Tuvākajā nākotnē 128 kilobaitu cena varētu nokristies zem 100 dolāriem", Creative Computing magazine, 1981.gads.
Ir diezgan jautri aplūkot iepriekšējo desmitgažu tehnoloģiju žurnālus, jo nekas nepaliek ātrāk vecs kā tehnoloģiju ziņas. Vai tu tici, ka tavā viedtālrunī ir iespējas apstrādāt informāciju daudz vairāk kā visos Apollo 11 kosmosa kuģos, kas uz mēness izsēdināja divus cilvēkus? Vai zini, ka pirmo cieto disku 1979.gadā ieviesa Seagate un tas bija piecus megabaitus liels un maksāja aptuveni 1'500 dolāru?
Šie fakti, domājams, liek mums justies labāk ar pieejamajām tehnoloģijām, bet mūsu bērni smiesies par mūsu divu terabaitu lielo ārējo disku un astoņu gigabaitu lielo DDR3 operatīvo atmiņu. Piedāvāju iespēju apskatīties senākas datoru reklāmas, izmantojiet iespēju pasmieties, jo vēlāk smiesies par mums.
Jau iepriekš rakstīju par to, ko par internetu domāja 1995.gadā. Saliekto abas informācijas kopā, nav pārsteigums kāpēc pat rūdītiem tehnoloģiju ekspertiem bija tāds iespaids par globālo tīmekli. Protams, ar tās dienas acīm skatoties cilvēce jau bija sasniegusi tehnoloģiju iespēju virsotni, tāpat kā pirms tam un mūsdienās. Ja, piemēram, septiņdesmito vai astoņdesmito gadu cilvēks nonāktu mūsdienu sabiedrībā un tu viņam censtos ieskaidrot, ka tev kabatā atrodas ierīce ar kuru tu vari komunicēt ar cilvēku otrā pasaules malā redzot viņu tiešsaistē, viņš tevi visticamāk nosūtītu uz trakomāju. Tāpat būtu, ja viņš tev mēģinātu ieskaidrot, ka, piemēram, grāmatas elektroniskai saglabāšanai viņam vajadzēs kubikmetru lielu datu iekārtu.
