šausmīgās leģendas, kas izrādijušas patiesas #2
Pirmā daļa šeit:
Šausmīgās leģendas, kas izrādījušās patiesas #235
1197
24
Nolādētā bilde
Jauneklis izkrauj vecās vecenītes iepirkumus viņas mājās, līdz viņš ierauga fotogrāfiju, kas liek uzmesties zosādai. Nekas tāds neparasts nav – zēns savā Svētdienas tērpā. Viņš tomēr apjautājas vecenītei, kas tā par fotogrāfiju?
„Ak,” viņa atbild, bāžot kaķi trauku mazgājamā mašīnā „,vai nav skaisti? Ir grūti pateikt, ka viņš jau ir miris.”
Patiesība
20.gadsimta sākumā cilvēki ne tikai iesvieda mirušo zārkā, bet arī ar to nofotogrāfējās. Šo praksi sauca par piemiņas fotogrāfiju.
Mirušo ķermeņus apģērba un acs plakstinus nostiprināja, lai tie turētos vaļā. Protams arī izmantoja sejas krāsu, lai apslēptu bālo seju.
Vēlāk šī fotogrāfēšanās izgāja no modes. Laikam piecēlās un saprata „Ko pie velna mēs daram!”
Līķis paklājā
Stāsts
Saskaņā stāstu kāds atrod vecu, antīku paklāju. Kad aiznes mājās tad tajā atrod mazu, beigtu brīnumu. Ir daudzas šī stāsta variācijas, bet pamācība ir viena un tā pati: nepērc savu mājas dekoru, vecās mājas izpārdošanās kurs viss smird pēc urīna.
Patiesība
1984. gadā Columbijas universitātes studenti atraduši sarullētu paklāju un nolēmuši to aizvilkt uz mājām.
Kad viņi aizvilka paklāju uz kopmītnēm un to attina, konstatēja, ka tur iekšā ir sapuvis līķis ar trīs šautām brūcēm galvā. Jā, trīs studenti kuri mācās koledžā, kura maksā 50000 dolārus gadā, nesa uz mājām paklāju ar 90kg smagu līķi iekšā, nemaz to nepamanot.
Toksiskā sieviete
Stāsts
Slima sieviete ierodas slimnīcā. Medmāsa noņem asinsanalīzi un saprot, ka viņas asinis ir tik toksiskas, ka padara slimus arī visus apkārtējos cilvēkus. Kad medmāsa saprot, ka viņai ir darīšana ar cilvēkā iemiesojušos citplanētieti, viņa metas bēgt.
Patiesība
1994.gada 19. februāra vakarā, Glorija Ramirez tiek uzņemta neatliekamās palīdzības nodaļā, viņa cieš no savdabīga veida vēža.
Ap viņu valdīja nepatīkams aromāts, ka apkārtējie vienkārši sāka vemt un pat ģībt.
Slimnīca tika evakuēta un tajā ieradās vīri anti radiācijas kostīmos.
Glorija nomira 40 minūtes pēc ierašanās slimnīcā. Viņas autopsiju noņēma cilvēki anti-rad tērpos. Tā arī neviens neuzzināja, kas šīs sievietes asinis padarīja tik radiaktīvas.
Nocirstā, bet dzīvā galva
Tava galva ir vēl domājoša, kad tā ir atdalīta no pleciem. (sniedzot jums tieši tik daudz laika cik vajag, lai apzinātos cik stulba ideja bija mētāties ar mačetēm)
Leģenda stāsta, ka galva pēc nociršanas tā pati var mirkšķināt acis un pat sākt runāt.
Patiesība
Kādreiz tika pieņemts, ka nāvessods ar giljotīnu bija visērtākais un nesāpīgākais. Bet ir daudzi pierādījumi, ka pēc galvas nociršanas, tā to apzinās no 1sekundes līdz pat minūtei.
Vienu no senākajiem apliecinājumiem radīja Dr.Beauriex, ekspermentējot ar Franču slepkavu Languille. Viņš pamanīja, ka notiesātā mute, pēc galvas nociršanas turpināja izplesties. Un arī to ka acu zīlītes reaģēja gaismai.
Bet tas notiek tikai uz īsu brīdi, tāpēc nevar notikt tāk, ka galva pēkšņi sāktu runāt.
Bet bez plaušām nekas tāds nesanāks...
