Plāni, kurus Hitlers būtu īstenojis, ja nacisti būtu uzvarējuši karā34
562
15
Milzu kosmosa spogulis. Bez šaubām, viens no dīvainākajiem nacistu plāniem bija milzu kosmosa spogulis. Nacisti plānoja kosmosā izvietot milzīgu spoguli, kura diametrs bija 1,6 kilometri, 35 900 kilometrus orbītā virs Zemes - un, ja viņiem būtu bijis mazliet vairāk laika, viņi to būtu īstenojuši. Katru reizi, kad kāds nacistus sadusmotu, viņi būtu sasvēruši spoguli tā, lai tas atstarotu Saules starus uz ienaidnieku pilsētām. Domājams, ka Saules stari būtu kļuvuši par dedzinoši karstiem gsismas stariem, kas būtu pārvērtuši liesmās visu kam tie pieskārās. Nacisti pat plānoja izveidot to kā pilnu kosmosa staciju. Viņi plānoja spogulī izmitināt vīru komandu, kuri tur strādātu un dzīvotu. Šī plāna autors Hermans Oberts bija tik ļoti pārliecināts par šo ideju, ka pēc kara beigām centās panākt, lai amerikāņi to uzbūvē. Ja nacistiem būtu bijis mazliet vairāk laika tad, iespējams, pasaule tagad dzīvotu zem milzīga spoguļa terora debesīs.
Austrumeiropas paverdzināšana. Nacisti bija apņēmības pilni iznīcināt katru ebreju uz šīs planētas, taču viņu genocīda plāni ar to vien neaprobežojās. Slāvu cilvēki Austrumeiropā bija šī nākamā "nevēlamās rases" grupa, kas jāiznīcina. Līdz tam laikam, kad karš jau bija galā, Hitlers jau bija sācis īstenot savus plānus dzīvē. Plāna nosaukums bija Ģenerāplāns "Ost" , un tā bija sistemātiska operācija, lai noslaucītu slāvus un viņu kultūru no zemes virsas. Pirmie ar kuriem bija jātiek galā bija līderi. Pirms kara beigām, nacisti jau sāka "likvidēt" padomju elites un ikvienu, kam bija kulturālā ietekme. Viņi vēlējās atbrīvoties no visiem, kas varētu iedrošināt Austrumeiropas iedzīvotājus lepoties ar savu identitāti. Bet, ja nacisti būtu ieņēmuši Krieviju, viņi būtu sākuši deportēt 31 miljonu slāvu iedzīvotāju uz Sibīriju, lai tos tur nodarbinātu kā vergus piespiedu darba nometnēs. Izsūtītos slāvus bija paredzēts aizvietot ar 10 miljons etniskajiem vāciešiem, kuri šeit dibinātu jaunas, rasu tīras ģimenes. 30 gadu laikā, 50 miljoni cilvēku tiktu vai nu deportēti uz vergu nometnēm vai nogalināti. Gandrīz katrs Austrumeiropietis tiktu iznīcināts.
Visu britu vīriešu paverdzināšana. Karam ritot pilnā sparā un britiem atsakoties padoties, Hitlera siltās jūtas pret angļu garu sāka pagaist. Pēc kāda laika, viss ko viņš gribēja bija sagraut viņu dzīves - un viņam jau bija plāns kā to izdarīt. Ja nacisti būtu sakāvuši Lielbritāniju, viņi būtu ieviesuši jaunu likumu. Katrs darbspējīgais vīrietis vecumā no 17 līdz 45 gadiem tiktu nosūtīts uz kontinentālo Eiropu, kur viņi būtu spiesti strādāt kā vergu strādnieki. Sievietes un bērni varētu palikt savās mājās - līdz zēni sasniedza 17 gadu vecumu, vismaz. Viss, kas viņiem piederētu būtu jāatdod, un visi tie, kuri pretotos nacistu gribai, tiktu nošauti uz vietas. Tas bija šausminošs plāns, taču tas nebija vissliktākais. Heinrihs Himlers vēlējās ar to iet vēl tālāk. Viņš plānoja iznīcināt 80% no iedzīvotāju populācijas, tiklīdz Lielbritānija tiktu sakauta.
Ļaut musulmaņiem valdīt Vidējos Austrumos. Hitleram bija pārsteidzoši siltas jūtas pret musulmaņiem. Gan viņš, gan Heinrihs Himlers sūdzējās, ka Vācija ir kristiešu valsts. Hitlers sacīja: Muhamedānisma reliģija būtu bijusi daudz saderīgāka ar mums nekā kristietība." Viņš sadraudzējās ar Jeruzalemes muftiju Hādžu Aminu al Huseini, kurš viņam teica, ka viņiem ir kopīgi ienaidnieki: "Angļi, ebreji un komunisti". Huseini vēlējās vadīt fašistu sacelšanos pret Britiem, bet Hitlers lika viņam gaidīt, kamēr beidzas karš ar PSRS. Taču abiem jau bija pakts un viņi jau kopīgi strādāja pie tā, lai Palestīnā iesūtītu nāves eskadronus, lai noslaktētu visus tur dzīvojošos ebrejus. Kad kļuva skaidrs, ka nacisti zaudēs, Hitlers neveiksmē vainoja to, ka nebija pietiekami sabiedrojies ar musulmaņiem. "Mēs varējām atbrīvot Musulmaņu valstis," Hitlers sūdzējās. "Tikai iedomājieties, ko mēs būtu varējuši darīt, lai palīdzētu viņiem!" Un, ja viņš būtu uzvarējis tad tieši to viņš būtu izdarījis. Viņš būtu padarījis Vidējos Austrumus par zemi, kurā kopīgi valdītu fašisms un islāms.
Nošaut Gandiju. Pirms kara sākuma 1938.gadā, Hitlers deva nelielu padomu Lielbritānijas ārlietu ministram. "Nošaujiet Gandiju," viņš teica. Hitlera prāt, Briti pārāk vieglprātīgi izturējās pret Mahatma Gandija mierīgajiem protestiem. Hitlers uzskatīja, ka indieši ir "zemāka rase", kam vajadzēja pakļauties āriešu valdīšanai. Hitlera naids pret Indiju maksāja viņam dažas zelta iespējas. Subhas Čandra Boses vadītā pretestības armija devās uz Berlīni un piedāvāja palīdzēt vadīt Indijas sacelšanos pret britiem. Tūkstoši parakstījās doties kaujā pret britiem kopā ar Hitleru, tomēr Hitlera aizspriedumi bija pārāk dziļi un viņš tā arī neļāva šiem vīriem sev palīdzēt.
