Otrā pasaules kara asiņainākās kaujas35

Kurskas kauja 1943. gada 5. jūlijs līdz 23. augusts. 257 125 līdz 388 000 kritušajiem.

Izšķirošā uzvara padomju savienībai austrumu frontē. Šajā kaujā tika vērota lielākā bruņu tanku kā arī lielākā gaisa spēku sadursme visā otrā pasaules kara laikā un dārgākā cīņa vienā dienā visā konflikta vesturē. Jau bijuši brīdināti dažus mēnešus iepriekš par nodomu, ka vācieši gatavojas iznīcināt Kursku, sarkanā armija bija labi sagatavojusies, lai varētu uzņemt savus pretiniekus. Bruņojušies ar lieliski kontruētu mīnu tīklu, prettanku ieročiem, padomju karaspēks novājināja pretinieku un tad devās galvenajā uzbrukumā, lai patriektu vāciešus. Saskaņā ar ziņām, kuras nāca no padomju armijas, tad kopumā tika ievainoti, nogalināti vai sagūstīti aptuveni 500 000 vācu karavīru. Taču citu aplēses ir daudz konservatīvākas.

Otrā Harkovas kauja, kas notika no 1942. gada 12. maija līdz 28. maijam. Bojā gājušo skaits 300 000.

Harkovas pilsētai Ukrainā bija ļoti varīga stratēģiskā nozīme. 1941. gadā to bija ieņēmuši vācieši. Jau nākamajā gadā sarkanā armija veica uzbrukumu, lai pārņemtu šo svarīgo Ukrainas pilsētu. Par nelaimi sarkanajai armijai, vācieši bija ļoti aktīvi šajā vietā un bija spējīgi aizsargāties un uzsākt pretuzbrukumu. Vācieši ielenca trīs sarkanās armijas karaspēkus un tos iznīcināja. Ar savu spēcīgo operāciju viņi iznīcināja gandrīz 280 000 krievu vīru un 650 viņu tanku. Liela neveiksme sarkanajai armijai, kas lika viņiem pēc otrās Harkovas kaujas palikt aizsardzībā, taču vāciešiem tas daudz nozīmēja.

Luzonas kauja - 1945. gada 9. janvāris līdz 15. augusts. Kritušo skaits 332 330 - 345 330.

Luzona - lielākā Filipīnu sala bija stratēģiski ļoti svarīga vieta Savienotajām valstīm. Neskatoties uz ģenerāļa Mak Artūra ( MacArthur ) ticību par lielo salas vērtību, amerikāņu karaspēkam būtu jāgaida līdz 1945. gadam lai uzsāktu uzbrukumu salai, kuru 1942. gadā bija ieņēmuši japāņi. Brīdī, kad amerikāņi uzsāka uzbrukumu salai, japāņi sāka izmantot savus slavenos kamikadzes pilotus. Cīņa bija ļoti satraucoša un sīva, un ar lielu upuru skaitu, jo īpaši japāņu pusē. Līdz 11. februārim amerikāņi bija ieņēmuši Manilu, tomēr no izkaisītajiem japāņu karavīru spēkiem, kuri bija izkaisīti pa visiem kalniem, vēl ilgi turpinājās uzbrukumi.

Kauja par Franciju - 1940. gada 10. maijs līdz 25. jūnijs. 469 000 bojā gājušie.

Šī kauja iezīmēja tā sauktā viltus kara beigas. Kādu laiku otrajā pasaules karā neviena nevēlējās uzsākt militārās operācijas, un tikmēr pieredzējušais vācu karaspēks iebruka Francijā. Neskatoties uz līdzīgajiem spēku samēriem vāciešiem izdevās tikt pāri robežām, kuras atbalstija arī britu ekspedīciju divīzijas un beļģu un holandiešu divīzijas. Tas bija saistīts ar labi apmācīto vācu karaspēku un saziņu, kā arī ar nepareizo sabiedroto uzskatu par Mažino līniju - stipri nocietināto robežu starp Franciju un Vāciju, kura, pirmkārt, noturētu uzbrukumu un otrkārt, vācieši itkā uz to koncentrētos. Gadijumā, kad vācieši uzbruka caur Holandi vai Beļģiju, šī līnija izrādijās ļoti dārga kļūda. Vācieši izpostija nepieredzējušos franču karavīrus, kā arī to sabiedrotos, un vēlāk ieņēma visu valsti.

Narvas kauja - 1944. gada 2. februāris līdz 10. augusts. Bojā gājušo skaits 550 000.

Stratēģiski svarīga Igaunijas daļa. Mežonīga kauja starp vāciešiem, kurus papildināja jauniesauktie igauņi un pretošanās pret atkārtotu okupāciju no Staļina sarkanās armijas puses. Abas puses izmisīgi centās noturēt savas teritorijas. Vēsturnieki šo kauju sadala divos posmos - kauja par Narvu pie tilta un Tannenbergas līnijas kauja. Šī bija visintensīvākā kauja visā karā. Pēc mēnešiem garās un briesmīgās cīņas, kas atstāja daudz kritušo, īpaši padomju armijas pusē, Hitlers no Igaunijas evakuē visu karaspēku. Valsts bija lielā mērā brīva, līdz neilgi pēc kara beigā padomju savienība to atkārtoti okupēja.

Maskavas kauja, 1941.gada 2. oktobris līdz 1942. gada 7. janvāris. Kritušo skaits 1 000 000.

Padomju savienība veiksmīgi aizstāvēja savu galvaspilsētu pret vācu karaspēkiem, kas centās to ieņemt 1941. gadā, un bija galvenais pagrieziena punkts karā. Hitlers ticēja, ja viņam izdosies ieņemt Maskavu, tad sarkanās armijas cīņas gars būtu sagrauts un tie lūgtos pēc vāciešu žēlsirdības. Tomēr ņemot vērā padomju sīvumu un labās stratēģijas kombināciju, kā arī briesmīgo ziemas salu, jo ārā bija - 22° un aukstāks, tad vāciešiem tomēr nebija lemts ieņemt Maskavu. Abās pusēs bija milzīgi zaudējumi. Padomju karaspēks zaudēja vismaz 650 000 cilvēku, taču tiek uzskatīts, ka tikai 20 dienu laikā vācieši zaudēja 155 000 cilvēku.

Berlīnes kauja, 1945. gada 16. aprīlis līdz 2. maijs . Kritušo skaits 1 298 745.

Pēdējais lielais uzbrukums Eiropas teritorijā otrā pasaules kara laikā. Vāciešu armijas krišana, Hitlera pašnāvība un otrā pasaules kara beigu sākums. Neizbēgamais padomju armijas spiediens lika pretiniekiem atkāpties aptuveni par 25. jūdzēm dienā līdz viņi apstājās 35 jūdzes uz austrumiem no Vācijas galvaspilsētas. Sarkanā armija turpināja uzbrukt pilsētai no austrumiem un dienvidiem, tikmēr trešā grupa postija vācu aizsargspējas no ziemeļiem. Pēc sīvas un asiņainas cīņas 1945. gada 30. aprīlī padomju armija ieņem Reihstāgu, vairāk vai mazāk dodot signālu par kara rezultātu.

Staļingradas kauja, 1942. gada 23. augusts līdz 1943. gada 2. februāris. Bojā gājušo skaits 1 250 000 - 1 798 619.

Staļingrada deva Hitleram lielu stimulu dominēt austrumu frontē. Šī kauja ir zīmīga ar biedējoši milzīgiem zaudējumiem abās pusēs. padomju karaspēka pusē bijau jau vien vairāk par miljonu nogalinātu vai ievainotu cilvēku. Par spīti tam ka vācieši nespēja ieņemt Maskavu, karā viņiem tomēr veicās diezgan labi un dažādiem panākumiem Ziemeļāfrikā un Eiropā. Tomēr iepriekš neredzētā brutalitāte un lielie zaudējumi izpostija uzbrukumu un mazināja viņu apziņu. Kopš rumāņu un itāļu sabiedrotie bija iznīcināti, viņi attapās ielenkti Staļingradā, neaizsargāti, badā un gruvešos, kurus bija atstājusi Luftwaffe. Daudzi uzskata, ka tieši pēc šīs mežonīgās un asiņainās cīņas vācieši tā arī neatguvās.