Mazliet par grieķu dievībām.2

Erots. Erots ir Afrodītes dēls un sūtnis. Viņa bultas spēj nest gan prieku, mīlestību un laimi, gan sāpes un ciešanas.

Apollons. Apollons ir Zeva dēls, bet māte viņam nav vis Hēra, bet gan Latona. Apollons ir gaismas dievs. Arī Apollona kultā saskatāmas totēmisma paliekas- viņu mēdza attēlot kā aunu vai auna alvu. Sākotnēji Apollons bija ganāmpulka sargātājs, bet vēlāk viņš kļūst par ceļotāju aizstāvi, mākslas, mūzikas, dejas un dzejas un it īpaši par teātra dievu. Apollonam tiek piedēvētas vairākas pārdabiskas spējas- viņš spēj pārvērsties par jebkuru dzīvnieku, var atrasties jebkurā pasaules vietā vien iedomājoties, varēja paredzēt nākotni un spēlēt jebkuru mūzikas instrumentu skaistāk pa ikvienu . Apollons vienmēr bija 9 mūzu pavadībā- episkās dzejas mūza Kalliope, lirikas un mūzikas mūza Eiterpe, mīlas dziesmu mūza Erato, traģēdijas mūza Melpomene, komēdijas mūza Talija, dzejas mūza Terpsihora, vēstures mūza Klio, astronomijas mūza Urānija un svēto himnu mūza Polihimnija. Artemīda. Artemīda ir Apollona dvīņumāsa. Artemīda visam dod dzīvību. Viņa rūpējas par visu, kas dzīvo virs zemes, kas aug mežā un laukā. Viņa ir arī bērnu un laulību aizstāve. Artemīda tiek saukta arī par dievi – mednieci, viņu bieži attēlo ar sudraba loku pār plecu. Artemīdai ir spēja pārvērsties par jebkuru augu. Artemīda ir viena no visvairāk pielūgtajām sieviešu kārtas dievībām.

Aress. Aress ir kara dievs, nevaldāms un nežēlīgs. Viņš ir Hēras un Zeva dēls. Aresa sirdi iepriecina takai asiņainas kaujas. Kaujas laukā ar Aresu var sacenties vienīgi Atēna.

Artemīda. Artemīda ir Apollona dvīņumāsa. Artemīda visam dod dzīvību. Viņa rūpējas par visu, kas dzīvo virs zemes, kas aug mežā un laukā. Viņa ir arī bērnu un laulību aizstāve. Artemīda tiek saukta arī par dievi – mednieci, viņu bieži attēlo ar sudraba loku pār plecu. Artemīdai ir spēja pārvērsties par jebkuru augu. Artemīda ir viena no visvairāk pielūgtajām sieviešu kārtas dievībām.

Atēna. Atēna Pallāda ir radusies no paša Zeva. Moiras viņam bija pareģojušas, ka saprāta dievietei Matīdai būs divi neparasti gudri un drosmīgi bērni, kas gāzīs viņu no troņa. Negribēdams to pieļaut, viņš Matīdu aizmidzināja, lai viņa nevarētu bērnus piedzemdēt. Pēc kāda laika Zevam sāka sāpēt galva, viņš pasauca savu dēlu Hefastīdu un lika pārcirst sev galvu. Kad tas bija izdarīts, no Zeva galvas izkāpa Atēna, tāpēc viņa tiek uzskatīta par Zeva meitu. Atēna ir pilsētu sargātāja, viņa palīdz grieķu varoņiem, dod tiem padomus. Homēra laikā Trojā bija Atēnas statuja, kas it kā esot nokritis no debesīm. Ticēja, ka statuja sargā pilsētu. Atēna ir arī kara dieve, kas nes laimi un veiksmi cīņās. Grieķu kultūrai attīstoties, Atēna kļuva arī par zinātnes dievi.

Dēmetra. Dēmetra ir auglības un zemkopības dieve, ko sevišķi godāja zemkopji. Viņai par godu visā Grieķijā svinēja daudzus svētkus. Kad zemkopība Grieķijā bija kļuvusi par galveno nodarbošanos, Dēmetra kļuva par vienu no visvairāk pielūgtajiem dieviem.

Aīds jeb Plutons un viņa valstība. Plutons ir Zeva brālis, kas mīt dziļi zem zemes mirušo valstībā, kur nekad neiespīd saule, un valda pār mirušajām dvēselēm. Aīda valstības vārtus sargā trīsgalvainais pazemes suns Kerbers un mirušo dvēseļu pārcēlājs Harons, kuri nevienu nelaiž ārā. Aīdam kalpo Erīnijas ar čūsku matiem, kas vajā noziedzniekus, kā arī taisnības tiesneši Mīnojs un Radamants, nāves dievs Tanats, kēras, miega dievs Hipnoss, spoks Empūsa, garu dieve Hekate, u.c. Cilvēki no Aīda baidās un vairās, viņam tiek nesti bagātīgi ziedojumiem, lai viņu nesadusmotu.

Hefastīds. Hefastīds, Zeva dēls, sākotnēji bija uguns dievs, attīstoties amatniecībai un jo sevišķi kalēja amatam, viņš kļūst par tā laika metalurģijas dievu. Hefastīds, saukts arī par Hefestu, jo sevišķi godāja Atēnās, kur grieķu amatniecība sasniedza visaugstāko attīstības pakāpi.