Vai tu spētu kādam pārdot Brīvibas pieminekli, vai piemēram Kargina villu? Šis vīrs spēja pārdot Eifeļa torni, pie tam veselas 2 reizes!
P.s. Šī ir ieplānota kā rakstu sērija par krāpniekiem, kuri ir zināmi visā pasaulē, par viņiem raksta grāmatas un uzņem filmas. Tāpēc neaizmirstam pasekot līdzi, jo pamazām top arī pārējās daļas par citiem interesantiem krāpniekiem, afēristiem!
Viktors Lustigs (1890-1947), dzimis Austroungārijā – cilvēks, kurš pārdeva Eifeļa torni.
Lustigs skaitās viens no visu laiku talantīgākajiem krāpniekiem pasaulē. Savu krāpnieka talantu viņš parādīja jau 20 gadu vecumā, kad viņš uztaisīja viltus mašīnu naudas štancēšanai. Kad viņš to demonstrēja klientam, tad žēlabaini piebilda, ka iekārta var printēt tikai vienu 100 dolāru banknoti 6 stundās. Viltus naudas štancējamā mašīna maksāja 30000$. Nākamo 12 stundu laikā mašīna izsniedza naivajam klientam vēl 2 banknotes, bet pēc tā sāka izsniegt tikai tīru papīru. Brīdī, kad klients atklāja krāpšanu, Lustigs jau bija tālu prom.
Viņš visu laiku veidoja jaunas afēras, viņš brīvi runāja 5 valodās, un viņam bija 45 pseidonīmi. ASV vien Lustigs tika arestēts veselas 50 reizes, bet pierādījumu trūkuma dēļ, vienmēr tika atbrīvots. Līdz pirmajam pasaules karam viņa mahinācijas bija saistītas ar loterijām transatlantiskajos kruīzos. 1920. Gadā Lustigs pārcēlās uz ASV un pāris gadu laikā izkrāpa no bankām un privātpersonām vairākus desmitus tūkstošus dolāru, kas tajā laikā bija ļoti liela nauda.
Lustiga grandiozākā afēra bija Eifeļa torņa pārdošana. 1925. gadā meklējot piedzīvojumus, viņš ieradās Parīzē. Kādā no Francijas avīzēm viņš izlasījis, ka Eifeļa tornim ir nepieciešams remonts, un Lustigs nolēma to izmantot šo situāciju savā labā. Lustigs sagatavoja viltotus dokumentos, kuros viņš uzrādījās kā pasta un telegrāfa ministra vietnieks, pēc kā izsūtīja „oficiālas” vēstules 6 metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumiem.
Lustigs uzaicināja biznesmeņus uz vienu no dārgākajām viesnīcām Parīzē Elizejas laikos, kur viņš bija apmeties, un pastāstīja, ka torņa remonta izmaksas ir nesamērīgi augstas, tāpēc valdība ir nolēmusi nojaukt un pārdot to kā metāllūžņus slēgtā izsolē. Slēgtā izsole notikšot, lai neizsauktu iedzīvotāju neapmierinātību, jo cilvēki bija iemīļojuši Eifeļa torni, tāpēc darījums esot jātur slepenībā. 1925. gadā šāda ideja nebija nemaz nereāla, kā tā izliekas tagad. Eifeļa tornis tika uzcelts 1889 gadā speciāli Parīzes izstādei, un netika plānots, ka tas kļūs par pastāvīgu celtni. 1909. gadā to plānoja nojaukt un pārvietot uz citu vietu. Tornis neiederējās kopējā Parīzes arhitektūrā, un 1925. gadā tiešām torņa tehniskais stāvoklis bija samērā slikts.
Lustigs aizveda biznesmeņus uz Eifeļa torni noīrētā limuzīnā. Lustigs paziņoja, ka viņiem ir jāizsaka savi priekšlikumi ne vēlāk, kā nākamajā dienā un vēlreiz atgādināja, ka darījums ir jātur slepenībā. Tajā brīdī Lustigs jau zināja, ka pieņems Andrea Puasona piedāvājumu, jo viņš bija vismazāk aizsargāts. Viņam nebija sakaru Parīzes biznesmeņu aprindās, un pērkot torni, viņš gribēja pacelt savu biznesmeņa reputāciju, un iekļūt lielo biznesmeņu aprindās.
Bet Puasona sieva uz darījumu skatījās ar aizdomām, viņai nepatika darījuma slepenība un tas, ka viss notika lielā steigā. Lai iemidzinātu viņas uzmanību, Lustigs noorganizēja vēl vienu tikšanos, kurā, starp citu, ieminējās, ka pat esot ministra vietnieka amatā, viņš nespēj nodrošināt sev tādu dzīves līmeni, kā vēlētos, tāpēc viņš ir spiests meklēt papildus ienākuma avotus. Puasons uzreiz saprata Lustiga mājienu un nodomāja, ka viņam ir darīšana ar kārtējo korumpēto ierēdni, tas nomierināja viņa un viņa sievas aizdomas.
Tādā veidā Lustigs saņēma ne tikai naudu par darījumu, bet arī kukuli. Uzreiz pēc darījuma noslēgšanas Lustigs aizbēga uz Vīni ar čemodānu pilnu ar naudu.
Puasons nevēlēdamies, lai cilvēki uzskatītu viņu par muļķi, šo krāpšanas faktu paturēja pie sevis un neziņoja nevienam, tāpēc pēc kāda laika Lustigs atgriezās Parīzē un vēlreiz pārdeva Eifeļa torni, izmantojot to pašu shēmu. Bet šoreiz viņam nepaveicās, jo apkrāptais biznesmenis griezās policijā. Lustigs bija spiests steidzīgi bēgt uz ASV.
ASV viņš pārliecināja slaveno Alu Kapone ieguldīt naudu akcijās. Kapone iedeva viņam 50000$. Lustigs glabāja šo naudu 2 mēnešus seifā, pēc kā atgrieza naudu Kaponem apgalvojot, darījums ir izgāzies. Gangsteris bija pārsteigts par Lustiga godīgumu, un iedeva viņam 5000$ par to. Protams, Lustigs bija to visu jau ieplānojis.
1935. gadā Lustigs tika apcietināts, bet dienu pirms tiesas, viņam izdevās aizbēgt no Ņujorkas federālā cietuma, bet 27 dienas vēlāk policija viņu noķēra Pitsburgā. Tiesā viņš savu vainu atzina un viņam tika piespriests 15 gadu cietumsods par dolāru viltošanu un 5 gadi cietumsoda par bēgšanu no. 1947. gadā viņš mira no plaušu karsoņa slavenajā Alkatrazas cietumā (pēc cita avota informācijas, viņš mira slimnīcā).
Flojds Millers 1961. gadā sarakstīja par viņu grāmatu ar nosaukumu „Cilvēks, kurš pārdeva Eifeļa torni” (Floyd Miller, The man who sold the Eiffel tower). Daudzas viņa mahinācijām ir iekļautas arī vairākās filmās par krāpniekiem.
.
...........................................................................................................................................................................................................................................
Un šeit ir pārējās šā raksta sērijas daļas,
kā arī daudzi šokējoši, izglītojoši,
interesanti un smieklīgi raksti:
http://www.spoki.lv/profils/tasies
......................................................................
Dižākie jau tie, kuri nav pieķerti. 
Nākamajos noteikti būs Di Kaprio attēlotais čalītis.
Bet latviešiem jau arī ir savējie - Šķēle, Lembergs, Šlesers....Baltijas dižākie. :))
''Cilvēki ar apbrīnojamām spējām, cilvēki, kuri spēj panākt neiedomājamas lietas, un un palikt nesodīti. '' Pareizāk būtu ''prāts'' nevis ''spējas''. Un nesodīts ar gluži nepalika. 
Bet ko lai saka - I WANT MORE! 
