Карабаш (Karabaša) pilsētele Čeļabinskas apgabalā. Apmēram 10000 iedzīvotāju ar vidējo vīriešu dzīves ilgumu 40.gadi. Tiek uzskatīts ka šī esot viena no piesārņotākajām vietām uz zemes. Vīetējā rūpnīcā kausē kaparu, dažus citus metālus un ražo sērskābi.
Strādāju šajā vietā nu jau kādu mēnesi. Gribējāsjau kādu laiku apskatīt to vareno Krieviju. Te nu būs mani iespaidi par so vietiņu.
Te nu ir tā slavenā vidi piesārņojošā rūpnīcele ar savu nāvi nesošo indes skursteni. Kad vējš iegriežasuz pilsētas pusi tad brīžam knapi var paelpot, dedzina rīkli. Ja kāds ir elpojis kad ir palaistas militārās dūmenes tad tieši tāpat smird te caurām dienām.
Tāds izskatās kalns uz kuru pārsvarā iet dūmi. Visi blakus kalni apauguši ar bērzu birzīm, bet te redzat paši.
Kad tikko atbraucu likās ka esmu PSRS laikā nonācis. Vecie labie patriotiskie saukļi un te labāko darbinieku saraksti
Tā viņi piekrāso visu ko vien var iedomāties. Katru reizi kad brauc ciemos kāds liels onka. Pat rūpnīcas teritorijā visas ceļa apmales ar balto krāsu nomālē. Protams ka smilšpapīru neviens nepazīst un gadiem krāsotie un rūsējušās atkritumu kastēm lobās nost krāsa, bet tas jau nevienu neuztrauc. Tik smērē virsū jaunu kārtu.
Par to ka ši ir viena no pie*irstākajām vietām pasaulē piekrītu, jo vietējie ir tādi super lopi. Te lūk uzkāpu diezgan liela kalna galā pārelsies, bet kāds temuliste gaļas mašinu ir uzstiepis. Visur mētājas palstmasas pudeles un stikla lauskas un tas nevienu neuztrauc. Bet visi sūdzas ka rūpnīca visur vainīga.
