Карабаш (Karabaša) pilsētele Čeļabinskas apgabalā. Apmēram 10000 iedzīvotāju ar vidējo vīriešu dzīves ilgumu 40.gadi. Tiek uzskatīts ka šī esot viena no piesārņotākajām vietām uz zemes. Vīetējā rūpnīcā kausē kaparu, dažus citus metālus un ražo sērskābi.
Strādāju šajā vietā nu jau kādu mēnesi. Gribējāsjau kādu laiku apskatīt to vareno Krieviju. Te nu būs mani iespaidi par so vietiņu.
Te nu ir tā slavenā vidi piesārņojošā rūpnīcele ar savu nāvi nesošo indes skursteni. Kad vējš iegriežasuz pilsētas pusi tad brīžam knapi var paelpot, dedzina rīkli. Ja kāds ir elpojis kad ir palaistas militārās dūmenes tad tieši tāpat smird te caurām dienām.
Tāds izskatās kalns uz kuru pārsvarā iet dūmi. Visi blakus kalni apauguši ar bērzu birzīm, bet te redzat paši.
Kad tikko atbraucu likās ka esmu PSRS laikā nonācis. Vecie labie patriotiskie saukļi un te labāko darbinieku saraksti
Tā viņi piekrāso visu ko vien var iedomāties. Katru reizi kad brauc ciemos kāds liels onka. Pat rūpnīcas teritorijā visas ceļa apmales ar balto krāsu nomālē. Protams ka smilšpapīru neviens nepazīst un gadiem krāsotie un rūsējušās atkritumu kastēm lobās nost krāsa, bet tas jau nevienu neuztrauc. Tik smērē virsū jaunu kārtu.
Par to ka ši ir viena no pie*irstākajām vietām pasaulē piekrītu, jo vietējie ir tādi super lopi. Te lūk uzkāpu diezgan liela kalna galā pārelsies, bet kāds temuliste gaļas mašinu ir uzstiepis. Visur mētājas palstmasas pudeles un stikla lauskas un tas nevienu neuztrauc. Bet visi sūdzas ka rūpnīca visur vainīga.
Ir vērtīgi pabraukāt pa citām zemēm, lai saprastu, ka pie mums īstenībā ir vēl tīri ok dzīvošana :)
Njā, labs ieskats. Vietas tur tiešām ir skaistas, bet tas piesārņojums...nu, vienkārši sabojā visu skaistumu.
Biju šajā vietā šogad, braucot no Miass uz Jekaterinburgu.
Visu laiku bildēju caur auto logu, kā japānis.
Vietējie ar ironiju teica, nu ja, mēs esam NATO dalībvalsts, bildēju vietējo rūpniecību, stratēģiskos objektus.
Redzētais pārsteidza, šokēja!
Izmirusī daba, iezemiešu mājas, dzīves telpa, kvalitāte, attieksme pret to visu, kas apkārt...
Par vietējo braukšanas kultūru, manierēm, tiešām, tā arī ir, 120-160 km/h pa Urālu kalnu "šosejām"
Izskatās, ka Krievijas ģerevņās kopš PSRS laikiem nekas nav mainījies. Kā bija toreiz, tā ir tagad.
21. bildi ieraugot, atcerējos par 1000 jūdzes Urālu kalnos. Žēl, ka nebija kāda bildīte no tavas dzīves vai darba vietas.
interesanti :)
ruanjot par centru, iespejams ka pisletas centrs ir pie govim, nevis govis centra 
Interesants raksts, bet tīri intereses pēc - kāpēc izvēlējies dzīvot tādā bedrē?
Labakas vietas nebija kur braukt, ka aizbraucu navi meklet pie tiem urlikiem? 
Raksts tiesam labs...
Man gan šķiet, ka tam aparātam 10.ajā bildē nav v6 iekšā, ja būtu - sarautu to kasti uz riteņiem lupatās kad normāli čadu grīdā iedotu!
Bet raksts interesants, vienmēr tādi patikuši.Var daudz ko jaunu uzzināt par to, kā tad izskatās ārzemēs un kādi tur ir cilvēki un ko viņi dara.
Un tagad par nopelnīto naudu varēsi ārstēt veselību, ko tur sabojāji pa 4 mēnešiem
